Krievija Piedņestras jaunajam prezidentam sola turpināt atbalstīt starptautiski neatzīto republiku
Foto: Itar-Tass/Scanpix

Krievija turpinās realizēt sociālos un humanitāros projektus starptautiski neatzītajā Piedņestras Moldāvu Republikā, otrdien paziņoja nesen ieceltais Kremļa administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs, vēsta raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krievijas prezidenta administrācijas šefs otrdien tikās ar jauno Piedņestras prezidentu Jevgeniju Ševčuku un apsveica viņu ar uzvaru vēlēšanās.

"Es gribu jūs no visas sirds apsveikt ar uzvaru vēlēšanās Piedņestrā un stāšanos amatā. Esmu patiesi gandarīts, ka jūs pirmajā vizītē devāties uz Krieviju, uz Maskavu," sacīja Ivanovs.

Viņš apgalvoja, ka "Krievija visādos veidos sadarbosies sociālos projektos Piedņestrā." Ivanovs arī uzsvēra, ka humanitārās saites ar Moldovas separātisko Piedņestras reģionu Krievijai esot ļoti svarīgas.

Jau ziņots, ka decembra beigās prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja bijušais parlamenta spīkers Jevgeņijs Ševčuks, liecina Piedņestras Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie oficiālie rezultāti.

Ševčuks ieguvis 73,88% balsu, bet otrs kandidāts pašreizējais parlamenta spīkers Anatolijs Kaminskis - 19,67% balsu. Pret abiem kandidātiem nobalsojuši 4,45% vēlētāju.

Iepriekšējais prezidents Igors Smirnovs pirmajā kārtā palika trešajā vietā, iegūstot 24,82% balsu. 70 gadu vecais Smirnovs ir Piedņestras prezidents kopš 1990.gada, kad šis pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotais reģions pasludināja neatkarību no Moldovas. Krievija oktobra vidū aicināja Smirnovu nekandidēt un dot iespēju jaunākam un diplomātiskākam pēctecim, kurš veicinātu ieilgušā Piedņestras konflikta izbeigšanu.

Strīdā par Piedņestras reģionu iesaistītās puses pērn septembrī vienojās pēc piecu gadu pārtraukuma atsākt sarunas par konflikta atrisināšanu, un par sarunu pirmās kārtas mājvietu 30.novembrī un 1.decembrī kļuva pašreizējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts Lietuva.

Tā dēvētajās 5+2 sarunās par Piedņestras konfliktu piedalās Moldovas, Piedņestras, Krievijas, Ukrainas, EDSO, kā arī Eiropas Savienības un ASV pārstāvji. Piedņestra bija pārtraukusi šīs sarunas 2006.gadā Moldovas un Ukrainas noteikta muitas režīma dēļ, kuru Piedņestra nosauca par "ekonomisku blokādi", un kopš tā laika bija notikušas vien neoficiālas sarunas.

Domstarpības par Piedņestras statusu ir viens no Moldovas un Krievijas attiecību nestabilitātes iemesliem. Krievvalodīgo apdzīvotais reģions, kas ir Moldovas industriālais centrs, atšķēlās no tās 1990.gadā, bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abām valstīm ir etniska un valodas saikne. No starptautisko tiesību viedokļa Piedņestra joprojām ir daļa no Moldovas, taču faktiski tā ir neatkarīga republika ar savām pārvaldes institūcijām, policiju un valūtu. Piedņestras Moldāvijas Republiku, kāds ir tās oficiālais nosaukums, nav atzinusi neviena pasaules valsts, izņemot līdzīgi neatzītās Abhāziju, Dienvidosetiju un Kalnu Karabahas republiku.

1992.gadā cieta neveiksmi Moldovas centieni atgūt kontroli pār Piedņestru ar militāru spēku. 2006.gada septembrī Piedņestrā notika referendums, kurā 97 procenti dalībnieku nobalsoja par neatkarību no Moldovas un pievienošanos Krievijai, ar kuru Piedņestrai nav kopīgas robežas.

Par spīti Moldovas protestiem, Piedņestrā joprojām atrodas Krievijas karaspēka kontingents un Maskava atbalsta tās separātistu valdību. Maskava ir uzsvērusi, ka separātiskā reģiona līderi varētu piekāpties dažādām Moldovas prasībām, ja Moldovas valdība atteiktos no ieceres pievienoties NATO.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form