Krievijas parlamenta apakšpalāta trešdien pieņēma likumu, kas ļauj Krievijai paturēt Otrā pasaules kara laikā nacistiskajā Vācijā nolaupītās kultūras un mākslas trofejas, tostarp arī no Latvijas uz Vāciju izvestās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Likumu Krievijas Valsts dome apstiprināja vienbalsīgi un tagad tas jāizskata augšpalātai - Federācijas padomei.

Taču valstīm, kas cīnījušās pret Vāciju vai cietušas no tās agresijas Otrā pasaules kara laikā, "ir tiesības pieprasīt kultūras vērtību atdošanu", sacīts likumprojektā.

Runa ir par 300 000 mākslas darbu, diviem miljoniem grāmatu un lielu daudzumu arhīvu materiāla, kas Krievijā nokļuvuši, kad sarkanā armija tos izveda no Vācijas.

Vērtību skaitā ir apmēram 260 gabali senās Trojas zelta, kas ir apmēram 5000 gadu veci un kurus atklājis vācu arheologs Heinrihs Šleimans, impresionistu darbi - Manē, Renuārs, Matiss, antīko mākslinieku darbi un īpaši retā Johanna Gūtenberga Bībele.

Konstitucionālā tiesa pagājušajā gadā pieņēma lēmumu, ka Maskava var paturēt mākslas vērtības, kas iegūtas Krievijā iebrukušajās valstīs Otrā pasaules kara laikā, un nosūtīja šo likumu apstiprināšanai parlamentā.

Iepriekšējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, vēloties saglabāt draudzīgas attiecības ar Vāciju, izvērsa kampaņu pret mākslas trofeju likumu, kad deputāti par to bija nobalsojuši 1997.gada sākumā.

Deputāti toreiz divas reizes pārvarēja prezidenta veto, mēģinot panākt, lai viņš parakstītu likumoprojektu, taču Jeļcins nodeva to izskatīšanai tiesā, lai pārliecinātos, vai nav pārkāptas Krievijas parakstītās starptautiskās konvencijas.

Šis likums paver iespēju daļējai mākslas darbu atdošanai, ja Krievija un Vācija piekritīs savstarpējai apmaiņai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form