Krievijas Ārlietu ministrija piektdien oficiāli atklājusi, kādas "aizsardzības garantijas" Maskava pieprasa no NATO un ASV, un cita starpā Kremlis pieprasa, lai Ukraina nekad netiktu uzņemta aliansē.
Ministrija publicējusi līgumprojektus ar ASV un NATO, kas satur savstarpējas aizsardzības garantijas. Līgumprojektā ar NATO paredzēts, ka NATO apņemas neturpināt paplašināšanos un neuzņemt aliansē Ukrainu.
Tāpat līguma projekts paredz, ka NATO atsakās no jebkādas karadarbības vešanas Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusāzijā.
Dokumentā paredzēta arī Krievijas un NATO apņemšanās neizvietot vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes teritorijās, no kurienes tās varētu sasniegt otras puses teritoriju.
Krievijas izstrādātais līgumprojekts paredz, ka puses apņemas īpaši noteiktā pierobežas joslā nerīkot militāras mācības un neveikt citas militāras darbības, kurās iesaistīto karavīru skaits pārsniedz brigādes lielumu.
Līgumprojektā ietverts punkts, ka Krievija un NATO viena otru neuzskata par pretinieku un viena otru neapdraud, kā arī apņemas miermīlīgi atrisināt visus strīdus un atturēties no spēka pielietošanas.
Savukārt Krievijas un ASV līguma projekts paredz, ka abas puses neizmantos citas valsts teritoriju, lai gatavotu vai īstenotu uzbrukumu viena otrai. Puses arī apņemas neizvietot vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes teritorijās, no kurienes tās varētu sasniegt otras puses teritoriju.
Saskaņā ar Krievijas izstrādāto līgumprojektu ASV jāapņemas neveidot militārās bāzes "postpadomju valstīs", neizmantot to militāro infrastruktūru un neveidot ar tām militāru sadarbību.
Līgumprojekts arī paredz, ka puses apņemas ārvalstīs neizvietot kodolieročus, atvilkt jau izvietotos kodolieročus, kā arī likvidēt kodolieroču attīstīšanai nepieciešamo infrastruktūru ārpus savas teritorijas.
Dokumentā arī ietverta pušu apņemšanās nerīkot militārās mācības, kuru scenārijs paredz kodolieroču izmantošanu, un negatavot valstis, kurām nav kodolieroču, to pielietošanai.
Rietumos un Kijevā valda bažas, ka Maskava varētu plānot jaunu iebrukumu Ukrainā, un ASV brīdinājušas Maskavu, ka šādam solim būtu nopietnas ekonomiskās sekas. Krievija ir savilkusi aptuveni 100 000 karavīru pie Ukrainas robežām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedzis, ka plānotu uzbrukt Ukrainai, un spriedzes saasināšanā vaino NATO. Vienlaikus Maskava pieprasījusi no Rietumiem "drošības garantijas", kas ļaušot mazināt spriedzi reģionā.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien tikās, lai saskaņotu bezprecedenta sankciju režīmu gadījumam, ja Krievija tomēr uzbruktu Ukrainai.
