Krievija pusnaktī apturēja dalību Līgumā par konvencionālo spēku izvietošanu Eiropā (CFE). Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis iepriekš apstiprināja, ka saskaņā ar Krievijas parlamenta pieņemto un Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstīto dekrētu, Krievija otrdienas pusnaktī pēc vietējā laika (plkst.23 pēc Latvijas laika) aptur dalību līgumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā norāda Krievijas amatpersonas, tas nenozīmē Krievijas izstāšanos no līguma, bet gan dalības apturēšanu. Ja citas dalībvalstis ratificēs CFE, tad Maskava ir gatava apsvērt atgriešanos pie līguma.

Kā ziņots, 14.jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas dalības apturēšanu CFE saistībā ar "ārkārtas apstākļiem, kas pārkāpj Krievijas Federācijas drošību".

1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo tāda armijas un konvencionālā bruņojuma kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urālu kalniem, kā arī paredz virkni pasākumu savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.

Krievija ir solījusi pēc dalības apturēšanas Līgumā par konvencionālo spēku izvietošanu Eiropā (CFE) valsts Eiropas daļā karaspēka daudzumu saglabāt esošajā līmenī, ja NATO valstis rīkosies tāpat.

Putins šomēnes paziņoja, ka Krievija ir gatava atgriezties pie Līguma par konvencionālo spēku izvietošanu Eiropā (CFE), ja to ratificēs Rietumvalstis.

"Ja mūsu partneri ratificēs šo līgumu un sāks to ievērot, mēs nenoliedzam iespēju pie tā atgriezties, bet mēs arī negaidīsim mūžīgi," sacīja Putins.

Igaunija jau ir paziņojusi, ka tā ir gatava parakstīt līgumu, paužot cerības, ka Maskava šajā solī saskatīs Igaunijas labo gribu.

Atbildot uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas, Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.

Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.

Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.

Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.

Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā. Maskava apgalvo, ka Krievijas pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.

Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.

Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form