Aizvadītās nedēļas izskaņā Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels devās uz Krieviju, lai apspriestu aktualitātes abu pušu attiecībās. Šī vizīte ES "ārlietu ministram" gan izvērtās pavisam nelabvēlīgi – daudzi to nosauca par dāvanu Maskavas propagandai, grupa Eiropas Parlamenta deputātu pēc tās pat aicināja Borelu atkāpties. Neveiksmīgā Borela vizīte Maskavā kārtējo reizi raisījusi diskusijas par ES ārpolitikas efektivitāti un ietekmi, kā arī Briseles tēlu starptautiskajā arēnā.
Lai apspriestu šos jautājumus, portāls "Delfi" uz sarunu aicināja pieredzējušo Latvijas diplomātu Imantu Lieģi. Savas diplomāta karjeras laikā Lieģis bijis Latvijas vēstnieks vairākās valstīs, tostarp Spānijā, Beļģijā un Francijā. Latviju viņš pārstāvējis arī NATO un ES Politikas un drošības komitejā. Šobrīd Lieģis ir pētnieks Latvijas Ārpolitikas institūtā.
Aukstā kara laikā NATO ģenerālsekretārs Hastings Ismejs alianses misiju definēja šādi: “Noturēt krievus ārā, amerikāņus iekšā, un vāciešus iegrožot.” (“Keep the Russians out, the Americans in, and the Germans down.”) Kāda ir ES ārpolitiskā misija? Vai šobrīd mēs varam ES ārpolitiskos mērķus un principus apkopot līdzīgā – viena līdz divu teikumu – formātā?
Ģenerālsekretārs Ismejs nāca klajā ar šādu alianses misijas definīciju Aukstā kara laikā, kad starptautisko attiecību dinamika bija skaidra un nepārprotama. Domāju, ka šodien no visiem trim šīs definīcijas komponentiem svarīgākais nebūtu vāciešu iegrožošana, bet panākt, ka tieši Vācija kļūst aktīvāka.
Runājot par Eiropu mūsdienās, atliek tikai paskatīties uz pašreizējo Eiropas Komisijas (EK) sasaukumu, kas savu darbu uzsāka 2019. gadā. Šī EK nāca ar deklarāciju, ka tā vēlas būt vairāk ģeopolitiska.
