Notā atzīmēts, ka Krievijas ĀM ir “spiests iniciēt valsts iekšējās procedūras, kuru mērķis ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām noņemt no Krievijas pienākumus, kas izriet no robežlīguma parakstīšanas,” ziņo “Ria Novosti”.
“Tas nozīmēs, ka starptautiski - tiesiskā teritoriālā sadalījuma noformēšanas problēma starp Krieviju un Igauniju paliek aktuāla, un tādēļ nepieciešamas jaunas sarunas,” norādīja avots Krievijas ĀM.
“Neattaisnota steiga ar līguma ratificēšanu bez nopietnām sarunām ar Igaunijas parlamenta opozīcijas partiju pārstāvjiem liecina par tieksmi “nolikt Krieviju fakta priekšā”, ka no Igaunijas puses visas formalitātes ir nokārtotas un vairs neko nevar mainīt. Šāda taktika nav pieņemama,” pauda avots ĀM.
Līgumi par jūras un sauszemes robežām tika parakstīti Maskavā 18.maijā.
“Gatavojot līgumus parakstīšanai Krievijas puse rīkojusies godprātīgi un konstruktīvi,” atzīmēja diplomāts. “Mēs atsaucām savu sākotnējo priekšlikumu par Divpusēju attiecību politiskās deklarācijas parakstīšanu reizē ar līguma parakstīšanu, tādā veidā nākot pretī Igaunijas lūgumam nesasaistīt līgumu parakstīšanu ar kādiem citiem dokumentiem vai politiskā rakstura aktiem,” uzsvēra avots.
Turklāt, Krievijas ĀM “ņēma vērā Igaunijas vairākkārtējos apliecinājumus, ka tā savukārt nesasaistīs līgumus ar citiem politiskajiem un tieši ar robežu nesaistītajiem jautājumiem, kā arī oficiālā Tallina nespers nekādus soļus, kas varētu iztraucēt līgumu parakstīšanas un ratificēšanas procesu”. Ņemot vērā šos faktus, Krievija piekritusi līguma parakstīšanai 18.maijā.
“Taču par spīti šiem Igaunijas puses apliecinājumiem 20.jūnijā Igaunijas parlaments pieņēma ratifikācijas likumu, kas satur Krievijai nepieņemamus punktus, to vidū arī atsauces uz spēku zaudējušo Tartu miera līgumu, kas parakstīts 1920.gadā, un 1992.gada deklarāciju par Igaunijas konstitucionālās valsts varas atjaunošanu,” uzsvēra diplomāts.
Šīs atsauces pēc viņa teiktā, “neatbilst objektīvajai realitātei un rada melīgu kontekstu līguma traktēšanai”. “Tās atņem jēgu pašai ratifikācijai un padara par bezvērtīgu Igaunijas parakstu zem līguma,” paziņoja ĀM avots.
Igaunijas Ārlietu ministrija savukārt ir izbrīnīts par šādiem Krievijas paziņojumiem. Igaunija joprojām uzskata, ka izdarījusi no savas puses visu nepieciešamo, lai līgums stātos spēkā. Turklāt pirms šādiem publiskajiem apziņojumiem Krievijas ĀM nav ar Igauniju apspriedis radušos situāciju, ziņo “Delfi.ee”.
Igaunijas ĀM tomēr cer, ka Krievija vēlreiz detalizēti analizēs Igaunijas parlamenta pieņemto ratifikācijas likumu un dokumentus, uz kuriem līgumā ir atsauces, un attieksies no plānotiem soļiem un sāks līguma ratificēšanu.