Krievija sola sāpīgu atbildi ASV sankcijām
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Maskava sniegs spēcīgu atbildi ASV par sankcijām, ko Vašingtona piemērojusi Krievijai par Ukrainas teritorijā pašpasludināto Doņeckas (DTR) un Luhanskas (LTR) "tautas republiku" neatkarības atzīšanu, paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministrijas tīmekļa vietnē publicētā paziņojumā teikts, ka jaunākā sankciju pakete ir kārtējais ASV mēģinājums "mainīt Krievijas kursu".

Taču, par spīti ASV "centieniem kaitēt Krievijas ekonomikas attīstībai", sankcijas Maskavas nostāju nemainīšot, skaidrots publikācijā.

"Krievija ir pierādījusi, ka ar visām sankciju izmaksām tā spēj minimizēt kaitējumu. Un vēl jo vairāk, sankciju spiediens nevar ietekmēt mūsu apņēmību stingri aizstāvēt savas intereses," uzsver ministrija.

"Nav šaubu – sankcijām būs spēcīga atbilde, ne obligāti simetriska, bet izsvērta un sāpīga amerikāņu pusei," brīdina iestāde.

Vēstīts, ka pēc DTR un LTR atzīšanas par sankciju vēršanu pret Krieviju jau paziņoja ASV, Lielbritānija, Eiropas Savienība, Kanāda, Austrālija un Japāna. Vācijas kanclers paziņoja, ka tiek pārtraukta gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācija.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja, ka pret Krieviju tiek vērsta pirmā sankciju kārta, kas skar divas Kremlim svarīgas bankas, Putina tuvākā loka cilvēkus un Krievijas iespējas finanšu tirgos. Vienlaikus Vašingtona brīdina, ka jebkurā brīdī var tikt ieviestas papildu sankcijas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.

Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajās teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, kas saasina situāciju un palielina turpmākas militāras darbības iespējamību.

ASV un Lielbritānija Maskavas soli atzina par iebrukuma sākumu.

21. februāra nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.

Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

ASV Doņecka Konflikts Ukrainā Krievija Luhanska Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form