Krievija, kas februārī sāka masīvu ofensīvu ar mērķi īsā laikā pakļaut visu Ukrainu, tagad ir spiesta iepirkt bruņojumu no totalitārās un starptautiski izolētās Ziemeļkorejas, atsaucoties uz atslepenotiem ASV izlūkdatiem, vēsta medijs "The New York Times".
Saskaņā ar šo informāciju, Maskava no Phenjanas iepirkusi miljoniem artilērijas lādiņu un raķešu. Turklāt amatpersonas paredz, ka, karam turpinoties, Krievijai var nākties veikt papildu ieroču iepirkumus Ziemeļkorejā. Pagājušajā nedēļā tika ziņots, ka Krievija ir saņēmusi pirmo Irānas dronu sūtījumu.
Ziemeļkoreja un Irāna, kas abas ir pakļautas Rietumu sankcijām, tradicionāli ir draudzīgas Maskavai, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma savas saites ar Kremli nav vājinājušas.
Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenuna režīms, piebalsojot Krievijas propagandai, konfliktā vaino ASV un apsūdz Rietumus "hegemoniskas politikas" īstenošanā, kas attaisnojot Maskavas agresiju, skaidro raidsabiedrība BBC.
Augustā Ziemeļkoreja atzina Ukrainā nelikumīgi izveidoto tā saukto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un solīja stiprināt "biedru draudzību" ar Maskavu. Savukārt Krievijas diktators Vladimirs Putins, kā rakstīja Ziemeļkorejas mediji, solījis paplašināt "visaptverošās un konstruktīvās divpusējās attiecības" ar Korejas pussalas valsti.
Vēršanās pēc palīdzības pie Ziemeļkorejas demonstrē Krievijas spēku nopietnos piegāžu trūkumus Ukrainā, ko veicina arī sankcijas un eksporta kontrole, atsaucoties uz kādu ASV amatpersonu, ziņo aģentūra AP.
Somijas domnīcas "Centre for Research on Energy and Clean Air" aplēses liecina, ka plašās ekonomiskās sankcijas ir maz ietekmējušas Krievijas ienākumus no enerģijas eksporta (sešu mēnešu laikā par fosilo kurināmo Maskava saņēmusi 158 miljardus eiro). Tomēr tiek uzskatīts, ka ir pasliktinājusies Krievijas spēja nodrošināt savu armiju.
Britu pētnieku grupa "Conflict Armament Research" (CAR) ir izpētījusi no dažādām Ukrainā sagrābtām Krievijas militārajām sistēmām iegūtās mikroshēmas un secinājusi, ka tajās tiek izmantotas daudz ārzemju daļas. Šis ir jau otrais tāda veida CAR pētījums.
Šoreiz izpētīta navigācijas elektronika no spārnotajām raķetēm "Kalibr", "Tornado-S", X-59, X-101, kā arī helikoptera Ka-52 detaļas. Līdz šim CAR izdevies šajās detaļās atrast 650 unikālus elementus, ko ražo 144 ārzemju uzņēmumi.
Daudzas no šīm komponentēm ražotas pēc 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu un sāka karu pret Ukrainu. Dažas daļas ražotas arī 2021. gadā, secina pētnieki.
CAR eksperti secina, ka Krievija lielā mērā ir atkarīga no salīdzinoši neliela skaita konkrētu tehnoloģiju, lai ražotu modernus ieročus, kas tiek izmantoti iebrukumam Ukrainā. Krievija paļāvusies uz stabilām šo detaļu piegādēm no Āzijas, Eiropas un Amerikas. CAR gan neatklāj šo kompāniju nosaukumus, kamēr nebūs saņēmusi to oficiālus skaidrojumus.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
