Krievija stiprina spēkus pie Izjumas; Mariupolē turpinās ielu kaujas
Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievija no Belgorodas apgabala uz Ukrainas Harkivas apgabala pilsētu Izjumu pārvietojusi divas 76. gaisa desanta divīzijas bataljonu taktiskās grupas, trešdien ikrīta atskaitē ziņo Ukrainas armijas Ģenerālštābs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt pašā Belgorodas apgabalā izvietotas divas tuva darbības rādiusa raķešu sistēmu "Iskander-M" divīzijas.

Doneckas apgabalā Krievijas spēki turpinājušu mēģinājumus pilnībā savā kontrolē pārņemt Popasni un Rubižni. Pēdējo 24 stundu laikā Doneckas un Luhanskas apgabalā atvairīti deviņi okupantu uzbrukumu, teikts ziņojumā.

Savukārt Mariupolē turpinās Ukrainas karavīru bloķēšana metalurģijas kombināta "Azovstaļ" kompleksā.

Pie "Azovstaļ" turpinās ielu kaujas, atsaucoties uz pilsētas mēra padomnieku Petru Andrjuščenko, ziņo aģentūra UNIAN.

"Gaisa uzbrukumi pret "Azovstaļ" nerimst. Nekāda klusuma, bet uzbrukuma mēģinājumi par spīti paziņojumiem. Vienīgais, ka no publiskās informācijas lauka strauji pazudušas publikācijas par kaujām," amatpersonu citē UNIAN.

Turklāt rajonā no "Azovstaļ" administrācijas līdz Veselkas parkam turpinās ielu kaujas, informē Andrjuščenko.

Metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorija tiek minēta kā pēdējais Ukraina spēku pretestības rajons aplenktajā un sagrautajā Mariupolē. Kompleksa bunkuros patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju. 21. aprīlī Krievijas diktators Vladimirs Putins apgalvoja, ka "Azovsrtaļ" nav jāuzbrūk un pavēlēja teritoriju ielenkt.

Mariupole ir viens no Krievijas stratēģiskajiem mērķiem. Ukrainas amatpersonas lēš, ka nesaudzīgā pilsētas bombardēšana ir laupījusi ap 20 000 civiliedzīvotāju dzīvības, bet desmiti tūkstoši varētu būt izvesti uz Krieviju.

Tiek lēsts, ka Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, ziņoja raidsabiedrība BBC. Pirms kara tur dzīvoja 400 000. Mariupole aplenkumā atrodas no kara pirmajām dienām.

Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.

Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.

Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par mēnesi ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".

21. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ir "jāsaudzē karavīru dzīvības", tāpēc "Azovstaļ" kompleksam uzbrukt "nav saprātīgi". Diktators pavēlēja teritoriju ielenkt, tā, lai "pat muša nevar izlidot".

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija skaidroja, ka šis Kremļa lēmums varētu būt skaidrojams ar vēlmi atbrīvot okupantu spēkus operācijām citur Ukrainā, savukārt Ukrainas dienesti uzskata, ka Maskava patiesībā nemaz nav atteikusies no plāniem ieņemt "Azovstaļ". Vēl svētdien turpinājusies teritorijas apšaudīšana.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form