Krievijā svētdien notiek parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanas, kas, lai arī neietekmēs Krievijas prezidenta Vladimira Putina varu, tomēr var tikt uzskatītas par pārbaudi valdošajai partijai "Vienotā Krievija".
Jaunāko aptauju rezultāti liecina, ka atbalsts šai partijai ir sarucis. "Vienotās Krievijas" popularitāte pēdējo nedēļu laikā sarukusi no 39% līdz 31%, liecina Levadas centra veiktā aptauja.
Pāris dienas pēc šo rezultātu publiskošanas Krievijas varasiestādes pasludināja šo ietekmīgo socioloģiskās izpētes centru par "ārvalstu aģentu", kā tiek apzīmētas nevalstiskas organizācijas, kas saņem naudu no ārvalstīm un iesaistās politiskās aktivitātēs. Atzīšana par "ārvalstu aģentu" ne tikai grauj sabiedrības uzticību organizācijai, bet draud arī ar sodanaudām vai pat slēgšanu.
"Vēlētāji zināmā mērā ir noguruši no valdošās partijas "Vienotā Krievija" un neapmierināti ar partijas līdera premjerministra Dmitrija Medvedeva neveiklajiem izteikumiem," aģentūrai DPA norādīja politikas analītiķis Mihails Troickis.
Medvedevs pēdējā laikā saskāries ar kritiku par izteikumiem, ka valdība nevar atrast naudu pensiju palielināšanai.
Domājams, ka Krievijas ekonomiskās grūtības vairāk ietekmēs vēlētāju izvēli, ne tādi ārpolitiskie jautājumi kā konflikti Sīrijā un Ukrainā.
"Vēlēšanas ietekmēs iekšējās rūpes. "Vienotā Krievija" varētu saņemt zem 50% balsu," DPA uzsvēra eksperts Vladimirs Frolovs.
"Nedomāju, ka vēlētāji īpaši uztraucas par Ukrainu vai Sīriju," viņš norādīja. Tauta ir deleģējusi Putinam pilnvaras šajos jautājumos, un "Kremlis ir prasmīgi nomaskējis un apslāpējis ikvienu saistību starp šīm divām ārvalstu avantūrām un Krievijas ekonomiskajām problēmām Rietumu sankciju rezultātā," piebilda Frolovs.
"Nevar izslēgt, ka vēlētāji drīzāk neatbalstītu šādas valdības operācijas un karus plaša mēroga ekonomiskās krīzes apstākļos," atzina Troickis.
Krievijas Valsts domē šobrīd ir pārstāvētas četras partija, un domājams, ka tās visas saglabās savu pārstāvniecību.
Kreisi centriskā "Taisnīgā Krievija" gan ir radījusi "vilšanos daudzos atbalstītājos un, domājams, cietīs zaudējumus," norādīja Troickis. Viņš šo partiju kritizēja kā "viltus opozīciju", kas izveidota, lai radītu ilūziju par līdzsvaru parlamentā.
"Taisnīgajai Krievijai" neveiksmīgi startējot, ir neliela iespēja, ka pie pārstāvniecības Valsts domē varētu tikt kreisi centriskā opozīcijas partija "Jabloko".
"Jabloko" ir ļoti mazas izredzes. Tā būtu dāvana no Kremļa, ja tam vajadzēs tos, lai parādītu, ka vēlēšanas ir brīvas un godīgas, skaidroja Frolovs.
Domājams, ka savu pārstāvniecību saglabās arī ultranacionālistiski noskaņotā Liberāldemokrātiskā partija, kā arī Krievijas Komunistiskā partija.
Neskatoties uz nelielām iespējamām pārmaiņām Valsts domē, Putins joprojām bauda lielu popularitāti. Levadas centra augustā publiskā aptaujā Krievijas prezidentu atbalstīja 78% respondentu. 2013.gadā viņu atbalstīja 60% aptaujāto. Putina popularitāte pieauga pēc Krimas aneksijas 2014.gada martā.
Netiek prognozēts, ka varētu atkārtoties ielu protesti, kādi tika piedzīvoti pēc iepriekšējām Valsts domes vēlēšanām 2011.gadā, kad varasiestādes tika vainotas par vēlēšanu rezultātu viltošanu.
"Es domāju, ka protesti ir iespējami, ja netiks ievēlēts neviens patiess opozīcijas politiķis un būs pārliecinoši pierādījumi par balsu skaitīšanas viltojumiem valstī," tomēr brīdināja Troickis.
