Lielbritānijas ārējā izlūkdienesta MI6 vadītājs Ričards Mūrs svētdien paziņoja, ka Krievija tikusi brīdināta par sekām, ja tā iebruks Ukrainā.
Pēc Mūra teiktā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesen brīdināts, ka Maskava "maksās milzīgu cenu", ja tās spēki iebruks Ukrainā.
"Krieviem nav absolūti nekādu šaubu, kāda ir Lielbritānijas nostāja šajā jautājumā," sacīja Mūrs. "Un viņiem nav absolūti nekādu šaubu, kāda ir [ASV prezidenta Džo] Baidena administrācijas nostāja šajā jautājumā, jo kanāli ir atvērti."
Krievija piektdien sāka uz pastāvīgās dislokācijas vietām pārvietot karaspēku, kas bija koncentrēts manevriem līdzās Ukrainas robežai.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau ceturtdien deva rīkojumu karavīriem no piektdienas atgriezties savās bāzēs pēc mācībām pie Ukrainas robežām.
Nedēļas sākumā Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka Krievija pie Ukrainas austrumu robežas un okupētajā Krimā izvietojusi vairāk nekā 150 000 karavīru.
"Es uzskatu, ka negaidītās inspekcijas mērķi ir pilnībā sasniegti. Karavīri ir nodemonstrējuši savu spēju nodrošināt valstij uzticamu aizsardzību," piektdien norādīja Šoigu.
Ministrs paziņoja, ka ir nolēmis pabeigt inspekcijas dienvidu un rietumu militārajos apgabalos.
Šoigu sacīja, ka karavīri atgriezīsies savās bāzēs līdz 1. maijam.
Šoigu paziņojumu uzreiz pozitīvi novērtēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vienlaikus uzsverot, ka viņa valsts armijai ir jāsaglabā modrība.
Ukraina, ASV un ES arī bija nobažījušās par Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežām.
Kādēļ Krievija savilka karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidrs. Iespējams, Krievija vēlējās pārbaudīt, cik lielu atbalstu jaunā ASV administrācija ir gatava sniegt Ukrainai vai arī vēlējās ar jaunu krīzi novērst tautas uzmanību no iekšpolitikas problēmām pirms parlamenta vēlēšanām septembrī.
Tika arī pieļauts, ka Krievija plāno lielu ofensīvu kopā ar Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā, kas būtu visbīstamākais scenārijs.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši arī plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
