Krievija Ukrainā sasniegusi savus stratēģiskos mērķus - nepieļaut Kijevas tuvināšanos Eiropas Savienībai un NATO, sarunā ar aģentūru BNS sacīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš.
"Saskaņā ar Minskas vienošanos Krievija Ukrainā sasniegusi visu, ko vien tā ir vēlējusies. Pamiers netika ievērots, jo Krievija gribēja iegūt Debeļcevi. Tas notika, un [karadarbība] mazinājās. Ja [Krievijas] mērķis ir panākt, lai Ukraina netuvotos Eiropas Savienībai un NATO, tad stratēģiskais mērķis šobrīd ir sasniegts," pauda Bērziņš.
Drošības eksperts arī pieļāva, ka rietumvalstis ar to samierināsies. Tomēr tas nenozīmējot, ka konflikts drīzumā beigsies. Konfliktam Donbasā ir visas iespējas palikt iesaldētam, un Krievija to izmantos pret Ukrainu jebkurā laikā, kad tas būs vajadzīgs.
Komentējot iespēju, ka rietumvalstis varētu Ukrainai piegādāt bruņojumu, Bērziņš atzina, ka tas ir atkarīgs no postmodernās sabiedrības gatavības riskēt ar karu un tālāku situācijas eskalāciju. "Ja ieroči tiks piegādāti, tad noteikti būs eskalācija. Jautājums ir, vai Eiropa tam ir gatava," sacīja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.
Vienlaikus viņš pauda cerību, ka cilvēki sapratīs, ka kaut kas tomēr ir jādara. "[Šobrīd] notiek pasaules koncepciju sadursmes. Krievija redz pasauli vienā veidā, bet rietumi - citā. Nesaskaņas jāmēģina atrisināt ar diplomātiju, bet jautājums ir, vai otra puse nesaskaņas arī grib atrisināt diplomātiskā veidā. Vai otra puse ir apmierināta ar to. Vajag divus, lai dejotu tango," uzsvēra Bērziņš.
Vēstīts, ka Ukrainas konfliktā iesaistītās puses paziņojušas, ka sākušas atvilkt smagos ieročus no frontes līnijas, ko paredz 12.februāra Minskas vienošanās.
Ukraina ceturtdien paziņoja, ka tās bruņotie spēki sākuši atvilkt 100 milimetru lielgabalus no frontes līnijas, bet brīdināja, ka "uzbrukuma gadījumā smagā bruņojuma atvilkšanas grafiks tiks koriģēts". Separātisti apgalvo, ka gandrīz esot pabeiguši sava smagā bruņojuma atvilkšanu.
