Krievija un Ķīna paudušas iebildumus pret rezolūcijas uzmetumu attiecībā uz sankcijām pret Ziemeļkoreju, radot bažas par rezolūcijas apstiprināšanu ANO Drošības padomē, pavēstīja diplomāti.
ASV sūtnis ANO Džons Boltons sacīja, ka Krievijas un Ķīnas delegācijas pēc konsultēšanās ar savām valdībām pēdējā brīdī pieprasījušas dažas izmaiņas rezolūcijā.

ANO Drošības padomes valstu sūtņi piektdien vienojās par rezolūcijas tekstu un sestdien bija ieplānots balsojums, bet tagad sestdienas rītā ieplānotas piecu veto tiesības baudošo valstu - Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Krievijas un ASV, kā arī Japānas sūtņu konsultācijas.

Rezolūcijas projekts paredz plašu sankciju ieviešanu pret Ziemeļkoreju, taču izslēdz spēka pielietošanu.

Jautāts, vai balsojums par rezolūciju notiks sestdien, Ķīnas sūtnis ANO Vans Guanja sacīja, ka tas ir atkarīgs no galīgā teksta, kas vēl nav izstrādāts.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Maskavā sacīja, ka pašreizējais rezolūcijas uzmetums "satur elementus, kurus nepieciešams apspriests un izskaidrot".

Lavrovs piebilda, ka Krievijai un Ķīnai "ir vienota nostāja par nepieciešamību pēc līdzsvarotas pieejas, nevis paļauties emocijām un ieviest ekstrēmas sankcijas".

Jaunajā ASV iesniegtajā kompromisa rezolūcijas projektā joprojām saglabātas pret Ziemeļkoreju vēršamās ekonomiskā sankcijas un ieroču tirdzniecības aizliegums, taču pilnībā izslēgta militāra spēka pielietošana.

Cenšoties izvairīties no Ķīnas un Krievijas iebildumiem, rezolūcijas projektā atmests pilnīgs ieroču tirdzniecības aizliegums, taču paredzēts smago konvencionālo ieroču, piemēram, kaujas bruņutehnikas, triecienhelikopteru, karakuģu un raķešu embargo.

Rezolūcijās joprojām atrodama norma, kas ļauj ANO dalībvalstīm inspicēt uz un no Ziemeļkorejas transportējamās kravas, lai novērstu ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču un ar tiem saistīto materiālu transportēšanu. Taču tagad šādai rīcībai jānotiek "sadarbībā", nesniedzot šī jēdziena sīkākus paskaidrojumus.

Phenjanas pirmdienas paziņojums, ka tā veikusi sekmīgu kodolieroču izmēģinājumu, izsauca asu nosodījumu no Pekinas un Maskavas puses un rosināja Vašingtonas cerības, ka būs iespējams panākt visu 15 Drošības padomes dalībvalstu vienotu reakciju.

Pašreizējais projekta variants paredz aizliegt arī jebkādu masu iznīcināšanas ieroču nodošanu vai izstrādi, kā arī luksusa preču pārdošanu Ziemeļkorejai.

Rezolūcija paredz "saskaņā ar katras valsts konkrēto tiesisko procedūru" iesaldēt to ārvalstu fizisko un juridisko personu aktīvus, kas saistītas ar Ziemeļkorejas ballistisko un kodolraķešu programmām.

Rezolūcijas projektā mēģināts rast delikātu kompromisu, piemērojot piespiedu līdzekļus, pamatojoties uz ANO Hartas 7.sadaļu, kura miera un drošības apdraudējuma novēršanai paredz sankciju, blokāžu, kā arī militāru līdzekļu pielietojumu.

Lai gan nav paredzēta automātiska spēka lietošana bez īpaša Drošības padomes mandāta, Ķīna pauž bažas, ka tomēr var tikt pieļauta militāru līdzekļu izmantošana, un vēlas izdarīt atsauci uz Hartas 7.sadaļas 41.pantu, kas piemērojamās sankcijas ierobežo ar ekonomiskiem, diplomātiskiem un citiem nemilitāriem pasākumiem.

Tāpēc pašreizējā tekstā iekļauts neskaidrs formulējums - "saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartas 7.sadaļu, un piemērojot pasākumus saskaņā ar tās 41.pantu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!