"Šī ir ievērojams apliecinājums tam, ka lietu, kas mūs vieno, ir daudz vairāk par lietām, kas mūs šķir, it īpaši pēc 11.septembrī notikušajiem terora aktiem," teikts Estrellas paziņojumā.
Vienošanās noslēgta laikā, kad Krievijas prezidenta Vladimira Putina un rietumvalstu sadarbība pēc 11.septembra terora aktiem paplašinās.
Krievijas parlaments ir akceptējis prezidenta Vladimira Putina atbalstu ASV militārajiem triecieniem mērķos Afganistānas teritorijā. Putins arī ir skaidri norādījis, ka Maskava NATO neuzskata par draudu Krievijai, un ir pavēris durvis, lai tā kļūtu par NATO drošības partneri. Taču viņš vēl nav sacījis, vai Krievija varētu pieteikties dalībai NATO.
Pārstāvji no Krievijas parlamenta apakšnama un augšnama kopš 1991.gada ir piedalījušies NATO Parlamentārās asamblejas sanāksmēs, kas sastāv no 300 likumdevējiem no visām 19 NATO dalībvalstīm.
Krievija ir viena no 17 asociētajām asamblejas valstīm. Asamblejas apspriedes notiek divas reizes gadā, lai apspriestu politiskus, tehniskus un aizsardzības jautājumus. Asociētās valstis var piedalīties debatēs, taču tām nav balsstiesību.
Sadarbība starp abām pusēm tika pārtraukta 1999.gada martā, kad Krievija Valsts dome pārtrauca attiecības ar asambleju, protestējot pret NATO militāro kampaņu Dienvidslāvijā, tomēr kopš pagājušā gada februāra abu pušu attiecības asamblejā tika atjaunotas.
"Sadarbības paktā runa nav tikai par sasniegumiem, jo pastāv arī atšķirības, un mēs centīsimies šīs atšķirības aizmirst," pēc dokumenta parakstīšanas sacīja Sliska.
Sadarbības pakts nosaka sadarbības un atšķirību jomas starp Krieviju un NATO. Taču Krievijas Federācijas padomes loceklis un tās drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Ozerovs sacīja, ka ir vairāk jomu, par kurām vienoties. "Gan uz papīra, gan reālajā dzīvē mēs redzam, ka vēlēšanās vienoties ir lielāka nekā vēlēšanās nevienoties," viņš sacīja. "Mūsu valsts līderu un parlamentāriešu uzdevums ir izmantot šo izdevību," viņš piebilda.
Starp atšķirībām, kas ir minētas vienošanās paktā, ir Krievijas opozīcija NATO darbībām Dienvidslāvijā, jo tās pārkāpjot starptautiskos likumus un liecinot par NATO vēlmi lietot spēku vienpusēji.
Paktā arī ir ietverta Krievijas pretošanās NATO paplašināšanai, tajā iekļaujot Latviju, Igauniju un Lietuvu.
Sadarbības jomas parlamentārā līmenī iekļauj starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, meklēšanas un glābšanas darbus, masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas bloķēšanu un sadarbību Eiropas dienvidaustrumos, it īpaši kopīgo miera uzturēšanas operāciju Bosnijā un Kosovā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
