Savukārt Ukrainas valsts kompānija "Naftogaz Ukraini" norādījusi, ka vienlaikus gāzes padeve samazināta arī tranzīta maršrutos. "Krievija spēlē bīstamu spēli," norādījusi kompānija, brīdinot, ka tas apdraud gāzes piegādi Eiropai.
Pēc "Naftogaz" datiem, Krievija jau samazinājusi gāzes padevi par 187 miljoniem kubikmetru diennaktī.
Krieviju ar Ukrainu savieno pieci gāzesvada atzari, pa diviem no tiem tika piegādāta gāze vienīgi Ukrainai, bet trīs pārējie nodrošina tranzītu uz Eiropu, un Ukraina nav tiesīga ņemt no tiem gāzi sev.
"Gazprom" pārstāvis Sergejs Kuprijanovs paziņojis: "[Eiropai paredzētās] gāzes eksporta apjomus mēs pilnībā saglabājam un ceram, ka Ukrainas puses paziņojumi attiecībā uz tranzīta garantijām tiks pilnībā izpildīti. Vai tas tā būs, mēs ieraudzīsim ja šovakar, kad gāzes mērīšanas stacijās uz Ukrainas robežām ar tālākajām eksporta valstīm, kuras saņem Krievijas gāzi, samazināsies piegāžu apjoms."
Tikmēr Krievijas telekanāls NTV vēsta, ka gāzes piegādes samazināšanās jau šobrīd vērojama vienā šādā stacijā uz Slovēnijas robežas. Tas secina, ka Ukraina gāzi saviem patērētājiem acīmredzot nav atslēgusi.
Vienlaikus "Naftogaz Ukraini" paziņojusi, ka Ukraina 31.decembrī pulksten 23.09 pēc Maskavas laika nosūtījusi Krievijai līguma projektu, kas paredz no 2006.gada otrā ceturkšņa pāriet uz tirgus attiecībām gāzes piegādē.
Kā kompānija norāda savā interneta lapā publicētajā paziņojumā, pagājušā gada pēdējā dienā sarunās ar "Gazprom" pārstāvjiem Ukrainas puse pieņēmusi visus Krievijas priekšlikumus. Sarunās panākta vienošanās pirmajā ceturksnī saglabāt pērnā gada noteikumus attiecībā uz gāzes tranzītu un samaksu.
Kuprijanovs pirms tam centās mazināt Eiropas Savienības bažas, ka "Gazprom" lēmums varētu izjaukt gāzes padevi Eiropai aukstajos ziemas mēnešos. "Gāze tiks eksportēta pilnā apjomā," viņš solīja. "Mēs bijām gatavi vienoties ar Ukrainas tautu (...) Mūsu priekšlikums tika noraidīts."
Krievija un Ukrainas iesaistījušās asā strīdā par gāzes cenām, kas izraisa bažas tajās Eiropas valstīs, kuras ir atkarīgas no enerģijas piegādes no Krievijas.
Kā ziņots, Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom", kas kontrolē vienu trešdaļu pasaules dabasgāzes rezervju, no 1.janvāra gatavojas paaugstināt Ukrainai piegādājamās gāzes cenu līdz 230 dolāriem (136,4 latiem) par 1000 kubikmetriem līdzšinējo 50 dolāru (29,65 latu) vietā, norādot, ka padomju laiku tarifi vairs neesot spēkā un cena ir jāpielīdzina tirgus cenai.
"Gazprom" noteicis 1.janvāri par galīgo termiņu, līdz kuram Kijevai jāpiekrīt četrkārtīgai gāzes cenu paaugstināšanai, pretējā gadījumā draudot pārtraukt gāzes piegādes, taču augstā līmeņa sarunas Maskavā pagājušajā gadā beidzās bez rezultātiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēdējā brīdī sestdien deva rīkojumu gāzes kompānijai "Gazprom" nākamā gada pirmajā ceturksnī turpināt gāzes piegādi Ukrainai, pamatojoties uz līdzšinējiem noteikumiem, ja Kijeva līdz pusnaktij parakstīs vienošanos, piekrītot no otrā ceturkšņa sākt maksāt pilnu "tirgus cenu". Ukraina saņem no Krievijas aptuveni vienu trešdaļu tai nepieciešamās gāzes un importē 25 miljardus kubikmetru gadā. Daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir satraukti, neraugoties uz oficiālo amatpersonu apgalvojumiem, ka Ukrainai pietiekot gāzes līdz ziemas beigām.
Savā Jaungada uzrunā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko aicināja ukraiņus nodrošināt Ukrainas "ekonomisko neatkarību", atgādinot tautas revolūciju pagājušā gada prezidenta vēlēšanu laikā, kurās viņš uzvarēja Krievijas atbalstīto kandidātu.
"Pirms gada mēs sakāvām diktatūru un guvām īstu uzvaru," sacīja Juščenko. "Tagad mums jāsper solis tālāk, lai kopīgi nodrošinātu Ukrainas ekonomisko neatkarību."
Eiropas Komisija trešdien rīko savas gāzes koordinācijas grupas ārkārtas sēdi, lai apspriestu Krievijas un Ukrainas strīdu. Austrija, kas svētdien pārņēma ES prezidentūru, paziņoja, ka piegāžu samazināšanās "var izraisīt nopietnas problēmas dabasgāzes piegādē Rietumeiropai".
Lielākās Krievijas gāzes importētājas Eiropā ir Vācija, Itālija un Francija, kam piegādes traucējumu gadījumā nāksies ķerties pie pazemes glabātavu krājumiem vai meklēt alternatīvus piegādes avotus.
Polijas ekonomikas ministrs Pjotrs Vozņaks brīdināja, ka gāzes padeves atslēgšanas "potenciālo kaitīgo ietekmi" Polija izjutīs pēc dažām dienām.