Krievija uzvedas kā Ziemeļkoreja, secina Lūkass
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Bijušā spiega Sergeja Skripaļa indēšana Lielbritānijā kārtējo reizi parāda, ka Krievija uzvedas kā Ziemeļkoreja, nevis kā godīga valsts un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, intervijā portālam "Delfi" norādīja ievērojamais žurnālists un Austrumeiropas politikas eksperts Edvards Lūkass.

Bijušas dubultaģents Sergejs Skripaļs, kurš Lielbritānijai bija nodevis informāciju par Krievijas izlūkošanas aģentiem, 4. martā kopā ar savu meitu Jūliju tika atrasts saindēts Solsberi pilsētā Anglijā. Britu dienesti secināja, ka Skripaļi saindēti ar Krievijā izstrādātu "Novičok" grupas ķīmisko vielu, un valdība notikušajā apvainoja Krieviju.

Krievija uzvedas kā Ziemeļkoreja, secina Lūkass
Foto: DELFI

Viena no teorijām, kāpēc Maskava izvēlējusies spert šādu soli, ir Krievijas iekšējai lietošanai paredzēts signāls, skaidro Lūkass. "Putins ir vairākkārt teicis, ka spiegiem un nodevējiem nevar ļaut dzīvot un baudīt savas nodevības augļus," 12. aprīlī EBIT 2018. konferences laikā Rīgā intervijā "Delfi" pastāstīja analītiķis.

Krievijas dienaskārtībā joprojām ir spēcīga izlūkdienestu loma un vēstījums, ka Kremlis var nogalināt nodevējus jebkur pasaulē, var būt labs iekšējās rezonanses veicināšanai, pieļauj žurnālists.

Skripaļa un viņa meitas saindēšana notika divas nedēļas pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja jau 18 gadus valdošais Vladimirs Putins. Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons pauda uzskatu, ka uzbrukums Skripaļam tika sarīkots ar mērķi mobilizēt vēlētājus.

Taču Krievijas rīcībai, kas vairāk līdzinās Ziemeļkorejas un nelietīgas valsts darbībām, Rietumos nevajadzētu būt pārsteigumam, atzīmē Lūkass. "Viņi to izdarīja ar Ļitviņenko 2006. gadā [Krievijas izlūks Aleksandrs Ļitviņenko 2006. gadā Lielbritānijā tika saindēts ar radioaktīvo poloniju un mira], bija kiberuzbrukums Igaunijai, karš pret Gruziju un Ukrainu," atgādina žurnālists.

Viņaprāt, Rietumu reakcija uz šiem notikumiem ir bijusi pārāk maiga, tāpēc Kremlis redz, ka to var un ir vērts darīt.

"Es domāju, ka mēs bijām vāji. Litviņenko lieta bija kā tests, kurā mēs izgāzāmies," Lūkass atbild uz jautājumu par Londonas reakciju, atgādinot, ka bez Skripaļa un Ļitviņenko Lielbritānijā ir notikuši arī citi mīklaini ar Krieviju saistītu cilvēku nāves gadījumi.

"Tā ir cena par 20 gadu pacietību pret Krieviju," secina analītiķis.

Krievijas spiegu tīkls izdzīvos

Londonas sākotnējā atbilde uz Skripaļa saindēšanu, izraidot 23 Krievijas diplomātus, vērtējama kā nepietiekama, uzskata Lūkass.

"Tā ir vieglākā simboliskā atbilde. Krievija pārkāpj likumus, bet mēs atbildam likuma ietvaros, un es nedomāju, ka Krievija to uztver pārāk nopietni. Viņu spiegu tīkls izdzīvos, zaudējot 23 izlūkošanas virsniekus Londonā. Tas izturēs arī 100 un vairāk cilvēku zaudējumu visā Eiropā," par Krievijas diplomātu izraidīšanu izsakās žurnālists.

Dienas, kad spiegi strādāja tikai diplomātiskā piesegā, ir beigušās, tie var būt pilnīgi parasti legāli iedzīvotāji, kā savulaik Anna Čapmana, atzīmē apskatnieks.

Svarīgāks jautājums ir, vai Lielbritānija ir gatava finansiālām sankcijām pret Krieviju, viņš uzskata. "Londonā un nekustamo īpašumu tirgū krieviem tiek ļauts viegli investēt zagtu naudu. Mēs gaidām, cik stipra būs valdības atbilde," skaidro žurnālists.

Demokrātija ir ievainojama

Slepkavība un kiberoperācijas ir tikai daļa no taktikas, kā Krievija cenšas iebiedēt un demoralizēt demokrātisko sistēmu, norāda Lūkass. Ir jāatceras, ka Kremlis izmanto tā saukto "toksiskie 20" taktiku.

Tā ir gan korupcija, gan propaganda, psiholoģiskās operācijas un daudzi citi rīki (uzskaitīti šeit).

"Mums būtu daudz labāk jāspēj saredzēt šīs problēmas sev apkārt. Ir jāskatās arī uz propagandas pusi, naudas pusi, izlūkošanas pusi, tieslietu sistēmas pusi, dažādiem aspektiem," uzskata Lūkass.

Taču kopumā tas izgaismo atziņu, ka demokrātija ir jāaizsargā. "Demokrātija vienkārši neizdzīvo pati no sevis, tas nav kā dārzā iestādīt stādu un atstāt. Tai ir nepieciešama uzmanība. Ir jāsaprot, ka demokrātija ir ievainojama," uzskata analītiķis.

Demokrātija ir jāstiprina un ir nepieciešama atturēšana pret tiem, kas mēģina uzbrukt, rezumē Lūkass.

Nenovērtēt par zemu Putina pozīcijas

Krievija pašlaik nebūt nav sliktā formā, uzskata Lūkass. Tā netiek labi pārvaldīta pēc Rietumu standartiem, taču pašas Krievijas vēsturē pēdējie 18 gadi ir bijuši gandrīz nepārtraukta izaugsme, ir nostabilizējusies demogrāfiskā situācija, viņš skaidro saistībā ar Putina izredzēm saglabāt varu.

Daudzi, kas vēl atceras deviņdesmitos gadus, atzīst, ka pašreizējā situācija nav ideāla, taču visumā ir laba un nostabilizējusies. "Un, ja rītdiena nebūs sliktāka par vakardienu, tad Krievijas standartiem tas jau ir labi. Tāpēc viņam [Putinam] ir atbalsts, bet nav jau arī alternatīvas," spriež Lūkass, norādot uz vājo opozīciju.

"Es domāju, ka Putina pozīcija ir diezgan spēcīga, lai gan pastāv tendence par augstu novērtēt viņa problēmas un par zemu viņa spēku. Domāju, ka tā ir arī Rietumu vēlmju domāšana," secina žurnālists.

Īstā cīņā pret NATO zaudētu

Krievijai patīk runāt tā, it kā tā būtu militāra lielvara, taču tā nav, uzskata Lūkass: Krievija ir kodollielvara, bet ne militāra lielvara. "Īstā cīņā pret NATO viņi zaudētu piecās minūtēs," prognozē Lūkass.

Savukārt iespējamību, ka Krievija varētu pielietot stratēģiskos kodolieročus, Lūkass vērtē kā zemu. "Viņi nebombardēs ar kodolieročiem Rietumus, kur glabājas viņu nauda. Viņi var draudēt, bet nedomāju, ka tas jāuztver pārāk nopietni," viņš analizē.

Putina runāšana par "brīnumieročiem" ir tikai retorika sabiedrības viedokļa iespaidošanai, domā Lūkass. Viņaprāt, daudz satraucošāki ir Krievijas nākamās paaudzes kiberieroči, ļoti maza izmēra taktiskie kodolieroči un elektromagnētiskā impulsa ieroči.

Intervijas noslēgumā jautāju Lūkasam, ko viņš novēl Latvijai. "Vēl 100 gadus, un lai nākamie ir labāki par iepriekšējiem," viņš atbild.

Tags

Krievija Lasāmgabali Lielbritānija

Comment Form