Krievija vēlas sašķelt Rietumus, norāda politologs
Foto: DELFI

Krievija vēlas sašķelt Rietumvalstis un nepieļaut vienotas nostājas izveidošanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijas pirmsprezidentūras konferencē "Virzot savienību uz priekšu: iesaistīšanās, izaugsme, ilgtspēja", sacīja sacīja Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors Andress Kasekamps.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runājot par sankciju, kuras ir piemērotas pret Krieviju, efektivitāti, Igaunijas Ārpolitikas direktors norādīja, ka tās tiek koordinētas ne tikai ES valstu starpā, bet arī ar Austrāliju, ASV un citām Rietumvalstīm. Tāpēc Krievija vēlas sašķelt rietumus, nostādot, piemēram, Eiropu pret Ziemeļameriku.

"Krievijas stratēģijā ir jauns elements - vēlme runāt pa tiešo ar ES valstu galvaspilsētām, nevis ar Briseli. Tāpat Krievija cenšas graut ES no iekšpuses. To labi demonstrēja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti, kuros lielu atbalstu guva Eiropas galēji labējās kustības," sacīja Kasekamps.

Viņš skaidroja, ka labējās kustības atbalsta tos uzskatus, kurus pauž Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Tās ir vērtības, kuras it kā vēršas pret "deģenerētajiem un dekadentajiem rietumiem", bet patiesībā ir izaicinājums rietumu pamatvērtībām," skaidroja Igaunijas ārpolitikas eksperts.

Ir ļoti iespējams, ka šādas kustības iegūst vietas Eiropas valdībās un tādējādi var izdarīt spiedienu uz to politikām - likt atteikties no sankcijām, paužot argumentus, ka tās ir sliktas attiecībām ar Maskavu un, ka patiesībā Eiropas valstīm tiek nodarīts lielāks ļaunums nekā Krievijai. "Baltijas reģionā parasti uzskata, ka sankcijas ir nepietiekamas, lai risinātu Ukrainas konfliktu. Citviet Eiropā valstis ir vairāk norūpējušās par savu ekonomiku," akcentēja Kasekamps.

Kopumā pret Krieviju noteiktās sankcijas ir bijušas efektīvas, lai atturētu to no tālākas savas ietekmes izplatīšanas. Tomēr pastāv bažas, ka Putins nolems sankciju periodu vienkārši nogaidīt. "Viņš var izturēt ilgāk nekā Krievijas iedzīvotāji," atzina Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors. Tādējādi Latvijas prezidentūrai ES Padomē būs jāveicina ES vienotība.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka konferences "Virzot savienību uz priekšu: iesaistīšanās, izaugsme, ilgtspēja" galvenās tēmas ir ES institucionālie un ekonomiskie izaicinājumi, ES loma pasaulē, ieskaitot drošību, tirdzniecību un attīstības sadarbību, ES attiecības ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, vienotais digitālais tirgus, kā arī enerģētika.

Pasākumā vairāk nekā 40 ekspertu un politikas veidotāju no Latvijas un vēl 26 ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm meklē atbildes uz jautājumiem, kādi ir galvenie ES izaicinājumi, ar ko būs jāstrādā gaidāmajai Latvijas prezidentūrai ES Padomē, kādas ir valsts prioritātes un kā tā vēlas tās īstenot.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Baltija Eiropa Igaunija Krievija Latvijas prezidentūra ES Ukraina Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form