Foto: Kadrs no video
Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja vietnieks Mihailo Podoļaks par provokāciju nodēvējis Krievijas paziņojumus par it kā Ukrainas diversantu grupas (DRG) uzbrukumiem Krievijas Brjanskas apgabalā, vēsta aģentūra UNIAN.

"Stāsts par ukraiņu DRG Krievijā ir klasiska provokācija. Pilnīgi apzināta. Krievija vēlas iebiedēt savējos, lai pēc gada karošanas vismaz kaut kā attaisnotu uzbrukumu citai valstij un pieaugošo nabadzību," tviterī paziņoja Podoļaks.

Viņš gan papildina, ka partizānu kustība pašā Krievijā kļūst spēcīgāka un agresīvāka. "Baidieties no saviem partizāniem," viņš brīdina krievus.

Savukārt Krievijas diktators Vladimirs Putins notikumus Brjanskā ir nosaucis par teroraktu. Viņš apgalvoja, ka diversanti ir apšaudījuši automašīnu, kurā atradušies bērni.

Krievijas mediji ceturtdien ziņo, ka Brjanskas apgabalā pie Ukrainas robežai tuvos ciemos Sušanē un Ļubečanē noticis aptuveni 50 cilvēku lielas ukraiņu diversantu grupas uzbrukums. Diversanti esot sagrābuši ķīlniekus, šāvuši un uzbrukuši ar droniem.

Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) paziņoja, ka veic pasākumus "bruņotu ukraiņu nacionālistu" likvidēšanai. Krievijas mediji raksta, ka, reaģējot uz notikumiem, uz ārkārtas sēdi esot sanākusi Krievijas Drošības padome.

Tikmēr tīmeklī publicētos video bruņoti ļaudis, kas sevi dēvē par Krievijas brīvprātīgo korpusu, apliecina, ka ir iegājuši Krievijas Brjanskas apgabala teritorijā, lai parādītu, ka "brīvi krievu cilvēki ar ieročiem rokās var cīnīties pret režīmu".

"Mēs nekarojam ar civilajiem, nenogalinām neapbruņotos. Tagad ir pienācis laiks parastajiem krieviem saprast, ka viņi nav vergi. Buņojieties, cīnīties," ierakstā saka viens no vīriešiem.

Krievijas brīvprātīgo korpuss ir krievu brīvprātīgo militāra vienība, kas karo Ukrainas pusē, skaidro UNIAN.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!