Veicot savu uzdevumu nodrošināt ES ierobežojošo pasākumu (sankciju) efektīvu un vienotu īstenošanu, Eiropas Komisija (EK) piektdien nāca klajā ar atzinumu, kurā precizēts, kā būtu jāinterpretē finanšu sankciju piemerošana jo īpaši attiecībā uz aktīvu iesaldēšanu, portālu "Delfi" informēja EK preses dienestā.
Aktīvu iesaldēšana attiecas uz tādu personu bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu, kuras ir iekļautas ES sankciju sarakstā. Šis atzinus palīdzēs dalībvalstu kompetentajām iestādēm par ES sankciju īstenošanu.
Atzinums attiecas uz sankcijām, kas noteiktas ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
To pieprasīja ES valstu kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par ES sankciju īstenošanu.
"Šis atzinums palīdzēs dalībvalstīm, īstenojot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, rīkoties konsekventi un efektīvi. Tajā ir precīzas instrukcijas par sankcijām pakļauto fizisko vai juridisko personu aktīvu iesaldēšanu. Esam pārliecināti, ka šodienas lēmums veicinās stingrāku sankciju ieviešanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs," norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis.
Līdzīgi citiem noteikumiem par sankcijām, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 tiek iesaldēti visi aktīvi, kas atrodas sarakstā iekļauto fizisko vai juridisko personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai
pārziņā, un noteikts aizliegums darīt tām pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus.
Šajā ziņā Komisija precizēja, ka uzņēmuma aktīvi, kuru kontrolē sankcionēta persona, ir jāiesaldē, pat ja pats uzņēmums nav iekļauts sarakstā. Tomēr kontrolētais uzņēmums var panākt dažu vai visu tās aktīvu iesaldēšanas atcelšanu, ja tas sniedz pierādījumus tam, ka viņu faktiski nekontrolē sarakstā iekļautā persona.
Atzinumā turklāt norādīts, ka līdzekļus un saimnieciskos resursus nevar darīt pieejamus uzņēmumiem, kurus kontrolē sarakstā iekļautas personas, izņemot īpašos gadījumos, kas paredzēti kā atkāpes no sankciju režīma. Tajā arī norādīts, ka darbs un pakalpojumi to uzņēmumu labā, kuras kontrolē sarakstā iekļautas personas, var nozīmēt to, ka sarakstā iekļautām personām netieši tiek darīti pieejami saimnieciskie resursi, ciktāl tas ļauj šīm personām galu galā gūt saimniecisku labumu.
ES sankcijas ir ārpolitikas instruments, un to mērķis ir atbalstīt tādas vispārējas vērtības kā, piemēram, miera saglabāšana, starptautiskās drošības stiprināšana, demokrātijas, starptautisko tiesību un cilvēktiesību nostiprināšana un atbalstīšana. ES sankcijas ir vērstas pret tiem, kuru rīcība apdraud šīs vērtības, un to mērķis ir izvairīties no negatīvu seku radīšanas civiliedzīvotājiem.
Pašlaik ES ir noteikusi aptuveni 40 dažādus sankciju režīmus.
Izņēmumu sistēmas pamatā ir ES ievērotās attiecīgās starptautiskās saistības un tās mērķorientēto pasākumu politika. Izņēmumi var ietvert humānās palīdzības sniegšanu un humānās palīdzības darbības, tostarp medicīnisko palīdzību. Atkarībā no plānotajiem darījumiem un katrā konkrētā gadījumā noteiktajiem ierobežojumiem humānās palīdzības sniedzējiem var nākties pieprasīt iepriekšēju atļauju, lai eksportētu noteiktas preces uz valstīm, kurām piemērotas sankcijas.
Šādas atļaujas izsniedz kompetentās iestādes katrā dalībvalstī.
Kopš 2014. gada marta ES Krievijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus. Pasākumi tika pieņemti, reaģējot uz Krimas nelikumīgo aneksiju un tīšu Ukrainas destabilizāciju.
ES piemēro dažādu veidu ierobežojošos pasākumus:
- diplomātiskus pasākumus,
- individuālus ierobežojošus pasākumus (aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumus),
- ierobežojumus ekonomiskajām attiecībām ar Krimu un Sevastopoli,
- ekonomiskās sankcijas,
- ierobežojumus attiecībā uz ekonomisko sadarbību.
Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) ir noteikti ierobežojoši pasākumi attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Minētās regulas 2. pantā noteikts, ka iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir jebkuru minētās regulas I pielikumā uzskaitītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru, vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā. Tajā arī aizliedz tieši vai netieši darīti pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus regulas I pielikumā uzskaitītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, vai ar tām saistītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā.