Zviedrija nespētu aizstāvēties, ja Krievija nākotnē kļūtu agresīva, secināts Igaunijā strādājošā Starptautiskā Aizsardzības pētījumu centra ziņojumā.
Dokumentā kritizēta Zviedrijas aizsardzība un apgalvots, ka tā militāra uzbrukuma gadījumā nespētu nosargāt savas robežas, kur nu vēl Baltijas kaimiņus.
Ziņojumā pievērsta uzmanība pieaugošajai Krievijas militārajai aktivitātei Baltijas jūrā, tostarp zemūdenes medībām Stokholmas arhipelāgā.
"Aplūkojot neseno incidentu ar ārvalstu zemūdeni pie Zviedrijas krastiem oktobrī, kļūst skaidrs, ka Zviedrijas aizsardzības spējas ir tik vājas, ka cita valsts tās teritoriālajos ūdeņos var veikt operācijas ar zemūdeni. Ja Zviedrija nespēj nosargāt savu teritoriālo vienotību miera laikā, acīmredzot tā to nespēs kara apstākļos," sacīja pētījumu centra vadītāja vietnieks Martins Hērts.
Krievija pēdējā laikā reģionā ir "žvadzinājusi ieročus". Decembrī militārajās mācībās pie Sanktpēterburgas un Kaļiņingradā piedalījās 9000 karavīru, 250 tanki un 55 kuģi. Zviedrijas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstnieku pēc tam, kad Krievijas militārā lidmašīna gandrīz sadūrās ar Zviedrijas lidsabiedrības SAS lidmašīnu, tai paceļoties no Kopenhāgenas lidostas.
Kā pērn pavēstīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists, valsts jaunā valdība izskata iespējas attīstīt ciešāku sadarbību ar citām Ziemeļvalstīm, lai uzlabotu drošību reģionā.
"Tūlītēja apdraudējuma Zviedrijai nav, taču mūs ieskauj vide, kas drošības ziņā ir mainījusies negatīvā virzienā, un tāpēc mums jāattīsta un jāpadziļina diskusijas par sadarbību ar citām valstīm," sacīja ministrs.
