Oficiāli Krievijas valdība neatzīst, ka ārvalstu militārajos konfliktos piedalās Krievijas privātās militārās kompānijas – Krievijas likumos algotņu darbība ir aizliegta.
Taču gan Ukrainas austrumos, kur savu spēku klātbūtni Kremlis noliedz, gan Sīrijā, kur Krievijas spēku skaitliskais sastāvs netiek atklāts, karo ar Kremli saistītu privāto kompāniju algotņi – medijiem to ir apstiprinājuši aculiecinieki un kritušo kaujinieku radinieki.
Tagad algotņiem priekšā ir jauns komandējums: uz Sudānu, kur jau karo brīvprātīgie no Krievijas, BBC krievu valodas dienestam pastāstīja kāds Ukrainas un Sīrijas kampaņas veterāns, kurš savas drošības dēļ piekrita runāt tikai anonīmi.
Par Krievijas algotņu dalību konfliktā Sudānā liecina arī citi avoti. "Es dzirdēju, ka ļaudis tur ir aizbraukušu, un jau pat atgriezušies ar malāriju smagā formā," medijam apstiprināja privātās militārās kompānijas "RSB-Grupa" vadītājs Oļegs Kriņicins.
Viņa paša algotņi Sudānas un Dienvidsudānas robežkonfliktā gan nepiedaloties. "Intereses mums tur ir, bet mēs tur nekarojam un nepiedalāmies," viņš norāda.
Par krievu algotņu klātbūtni Sudānā dzirdējis un BBC to apstiprina arī bijušais Ukrainas teritorijā ar Kremļa svētību nelikumīgi pasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) aizsardzības ministrs Igors Girkins, plašāk pazīstams kā Strelkovs.
"Vēl pirms pāris nedēļām man nodeva informāciju par to, ka "Vagner" (Ukrainā un Sīrijā karojoša privātā militārā kompānija) jau gatavojas doties tieši tur – meklē speciālistus un tulkus vēl no padomju laikiem," Girkins pirms vairākām dienām rakstīja savā blogā.
Sudānā kopš 2013. gada notiek pilsoņu karš, kas sekoja pēc valsts dienvidu daļas atdalīšanās un Dienvidsudānas neatkarības pasludināšana 2011. gadā. Dienvidsudānā ir izvietoti 12 tūkstošus vīru lieli starptautiski miera uzturēšanas spēki, kuriem karavīrus piešķir Āfrikas savienības valstis.
Krievija oficiāli šajā konfliktā nepiedalās, taču pavisam nesen Maskavā viesojās Sudānas prezidents Omārs Baširs, kurš Starptautiskajā krimināltiesā apsūdzēts par genocīdu Sudānas reģionā Darfūrā notikušā konflikta laikā.
Tikšanās laikā ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu viņš paziņoja, ka Sudānai ir neieciešama aizsardzība "pret agresīvajām ASV darbībām". Savukārt, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Baširam izvirzītajām apsūdzībām, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja: "Viņš ir leģitīms Sudānas prezidents."
Tikšanas laikā Baširs ar Putinu un Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu apsprieda iespējamo Krievijas militārās bāzes izvietošanu Sarkanās jūras ostas pilsētā Būrsūdānā, kas arī ir otra lielākā Sudānas pilsēta.
Krievijas puse ir gatava bāzes izvietošanai Sudānā, medijam apliecināja Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas vadītāja vietnieks Francs Klincevičs. "Saprotams, lēmumu par Krievijas militārās bāzes izveidošanu Sudānā pieņems augstākais virspavēlnieks Putins, bet es personīgi neredzu iemeslus, kāpēc Krievija varētu atteikt Sudānas piedāvājumam, ja tāds sekos," viņš uzskata.
Sudāna var kļūt par "vienu no atslēgas starpniekiem tālākā konstruktīvā Krievijas sadarbībā ar musulmaņu pasauli", aģentūrai "Interfax" paziņoja Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas vadītājs Viktors Bondarevs.
Skeptiskāks par Sudānas nozīmi Krievijas ārpolitikā ir žurnāla "Tēvijas arsenāls" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. "Ir ļoti sarežģīti nosaukt kādu nozīmīgu Krievijas interesi, kas saistīta ar derīgajiem izrakteņiem vai šīs valsts ģeopolitisko un ģeogrāfisko stāvokli," viņš komentē BBC.
Savukārt militārais eksperts Aleksandrs Golcs skaidro, ka neredz objektīvus iemeslus, kāpēc Krievijai uz Sudānu būtu jāsūta algotņi. Viņaprāt, Krievijas militārā aktivitāte reģionā vairāk saistīta ar centieniem par katru cenu pierādīt visai pasaulei, ka Krievija spēj "projicēt spēku".
