Krievijas ĀM aicina nepiespriest nāvessodu Mubarakam
Foto: AFP/Scanpix

Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) sestdien aicināja Ēģipti nepiespriest nāvessodu bijušajam šīs valsts prezidentam Hosnī Mubarakam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Uzskatām par iespējamu Mubaraka gadījumā ņemt vērā humānus apsvērumus. Runa taču ir par visai cienījama vecuma cilvēku, kuram ir 83 gadi, un kurš, pēc esošās informācijas, ir smagi slims. Turklāt kā politisks darbinieks viņš pagājušā gada februārī pieņēma zināmo lēmumu atteikties no varas, kas daudzējādā ziņā palīdzēja izvairīties no papildu upuriem nevainīgu cilvēku vidū," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

"Tiesas prāva Kairā vēl turpinās. Tomēr Maskavā šādas ziņas [par to, ka prokurors ir pieprasījis nāvessodu,] tiek uztvertas ar satraukumu," sacīts paziņojumā.

Tajā tomēr uzsvērts, ka Mubaraka tiesa ir Ēģiptes iekšējā lieta.

"Nemainīgi uzskatām, ka runa ir par mums draudzīgās Ēģiptes iekšējām lietām. Ceram, ka galīgie lēmumi tiks pieņemti pašu augstāko starptautisko juridisko standartu līmenī," piebilst Krievijas ĀM.

Jau ziņots, ka prokurors ceturtdien tiesā pieprasīja nāvessodu pakarot gāztajam Ēģiptes prezidentam Hosnī Mubarakam un pārējiem apsūdzētajiem, tostarp diviem viņa dēliem un bijušajam iekšlietu ministram.

Mubarakam izvirzītas apsūdzības par protestētāju nogalināšanu demonstrāciju laikā, kad plašos tautas protestos pērn februārī viņš tika gāzts no amata.

"Prokuratūra Mubarakam un pārējiem apsūdzētajiem pieprasa maksimālo soda mēru, tas ir, nāvessods pakarot," tiesas sēdē paziņoja prokuroru kolēģijas loceklis Mustafa Suleimans.

Tiesnesis nolēma lietu turpināt izskatīt pirmdien.

"Likums paredz nāvessodu par slepkavības pasūtīšanu," tiesai teica prokurors, norādot, ka Mubaraks pavēlēja nogalināt pret viņa režīmu protestējošos demonstrantus.

Prokurors apkopoja apsūdzību, sakot, ka "republikas prezidents ir atbildīgs par savas tautas aizstāvēšanu un jautājums jau nav tikai viens ‒ vai viņš pavēlēja nogalināt protestētājus ‒, bet arī tas, kādēļ viņš neiesaistījās, lai apturētu vardarbību".

"Kā gan republikas prezidents varēja nezināt par demonstrācijām, kas 25.janvārī izcēlās 12 vietās vairākās muhafazās," norādīja prokurors, noraidot apgalvojumus, ka Mubaraks nebija informēts par situācijas nopietnību.

Viņš arī uzstāja, ka nevarēja būt tā, ka bijušais iekšlietu ministrs Habibs al Adli, kuram arī pieprasīts nāvessods, "deva pavēli atklāt uguni uz demonstrantiem bez Mubaraka instrukcijas tā rīkoties".

Lietas izskatīšana pret Mubaraku sākās 3.augustā.

Mubaraks tiek apsūdzēts par līdzdalību apmēram 840 demonstrantu nogalināšanā, uz kuriem varas iestādes atklāja uguni, mēģinot apspiest tautas sacelšanos, kas 11.februārī beidzās ar Mubaraka atkāpšanos.

Šajā lietā apsūdzēti arī Mubaraka dēli Alaa un Gamals, bijušais iekšlietu ministrs Habibs al Adli un seši bijušie drošības dienesta vadoši darbinieki.

Mubaraks 11.februārī atkāpās no Ēģiptes prezidenta amata pēc 18 dienu ilgiem masu nemieriem, kuru dalībnieki pieprasīja valdošā režīma maiņu.

Mubaraks un viņa dēli Alaa un Gamals tika apcietināti 13.aprīlī saistībā ar apsūdzībām korupcijā, valsts naudas izšķiešanā un amata ļaunprātīgā izmantošanā personīga labuma gūšanai.

Mubaraks ir pirmais no tā sauktā arābu pavasara laikā gāztajiem valstu līderiem, kas stājies tiesas priekšā. Aizmuguriski tiesāts gāztais Tunisijas prezidents Zinelabidins ben Ali, kuram piespriesti jau vairāki cietumsodi. Ben Ali pašlaik dzīvo Saūda Arābijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Hosni Mubaraks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form