Krievijas varas iestāžu amatpersonas trešdien atzinušas, ka plašie ugunsgrēki skāruši arī mežu platības, kurās joprojām saglabājies 1986.gada Černobiļas kodolkatastrofas radītais piesārņojums, tomēr aicinājušas necelt paniku.

Ekspertu viedokļi par situācijas nopietnību atšķiras - cita starpā tiek izteikts pieņēmums, ka, iegriežoties attiecīga virziena vējam, radiācija no degušajiem mežiem Brjanskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu un Baltkrieviju, varētu sasniegt arī Maskavu un Austrumeiropu.

Kā savā interneta vietnē paziņojis Krievijas federālais mežu aizsardzības centrs "Rosļesozaščita", saskaņā ar 6.augusta datiem Brjanskas apgabalā piesārņotajās teritorijās vien fiksēti 28 mežu ugunsgrēki, kas aptvēruši 269 hektāru platību. Kopumā meži piesārņotajās zemēs kopš jūlija vidus deguši 3900 hektāru platībā.

Līdzīgu informāciju sniedz arī vides aizsardzības organizācijas "Geenpeace" Krievijas nodaļa. Atsaucoties uz satelītuzņēmumu datiem un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras informāciju, tā norāda, ka 9.augustā piesārņotajās platībās meži deguši 20 vietās, tai skaitā trīs Brjanskas apgabala vietās ar augstu piesārņojuma līmeni.

Iepriekš daži Krievijas ierēdņi mēģinājuši noliegt, ka šai reģionā vispār deguši meži.

Tomēr, kā ziņu aģentūrai "Interfax" sacījis "Rosļesozaščita" pārstāvis, "ir pieejamas gan piesārņojuma kartes, gan ugunsgrēku kartes, un katrs pats var tās savietot kopā".

Centra direktors Aleksejs Bobrinskis gan aģentūrai AFP paudis viedokli, ka iemesla panikai nav.

Vēl kategoriskāks ir Krievijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko. Kā viņš paziņojis radiostacijai "Eho Moskvi", radioaktīvie meži nav deguši nedz Penzas, nedz Čeļabinskas apgabalā, savukārt Kalugas apgabalā, kur piesārņojums nepārsniedzot fona līmeni, "gluži kā Maskavas Sarkanajā laukumā", mežs gan dedzis, bet ugunsgrēks jau apdzēsts.

Arī Brjanskas un Tulas apgabalā, kur fiksēti mežu ugunsgrēki, saskaņā ar Oņiščenko teikto varot runāt vienīgi par fona piesārņojumu.

Brjanskas apgabala gubernators Nikolajs Deņins apliecinājis, ka ugunsgrēki piesārņotajās teritorijās bijuši, bet visi tie apdzēsti pāris stundu laikā un nekādas novirzes radiācijas mērījumos nav fiksētas.

Arī Brjanskas apgabala Mežu pārvaldes priekšnieks Vladimirs Kotenkovs uzsvēris, ka šobrīd mežu ugunsgrēku piesārņotajos rajonos nav un tiek darīts viss, lai tos nepieļautu, jo septiņos rajonos apgabala dienvidrietumos meži tiešām uzskatāmi par "augsta ekoloģiskā riska zonu un to degšanas sekas būtu tuvas pašas Černobiļas katastrofas sekām". "Situācija ir sarežģīta, tomēr stabila un kontrolējama," viņš piebildis.

Kotenkovs arī atzinis, ka ugunsbīstamība šajos mežos pieaug ar katru gadu, jo jebkāda saimnieciskā darbība tajos aizliegta. Izveidojušies veseli "miruša meža" masīvi. Pašlaik gan attiecībā uz šiem mežiem tiekot izstrādāts jauns reglaments, kas varot uzlabot stāvokli.

Ekologi brīdinājuši, ka radionuklīdi, kas varētu atbrīvoties mežu ugunsgrēkos Brjanskas apgabalā, attiecīgos laika apstākļos varētu sasniegt gan Maskavu, gan Austrumeiropu.

Kā atgādinājis Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Aleksejs Jablokovs, kad Baltkrievijā, 150 kilometrus no Brjanskas, 1992.gadā deguši meži, pēc piecām stundām Viļņā fiksēts paaugstināts Černobiļas radionuklīdu līmenis, apliecinot, ka radionuklīdi tiek pārnesti simtiem kilometru attālumā.

Maskavā šobrīd mērījumi uzrāda normālu radiācijas situāciju.

Kā izteicies "Geenpeace" Krievijas nodaļas enerģētikas programmas vadītājs Vladimirs Čuprovs, ja nebūs stipra vēja, Brjanskas ugunsgrēku dūmi nesasniegs nedz Maskavu, nedz Rietumeiropu, vēsta "Newsru.com".

Pēc viņa teiktā, šobrīd vēja ātrums tur nepārsniedz 2 metrus sekundē un nelielas radiācijas devas varētu saņemt vienīgi ugunsdzēsēji un vietējie iedzīvotāji, taču runa neesot par tādām devām, kas varētu izraisīt invaliditāti. Tomēr arī viņš atzinis, ka nav pietiekami pētīta šādu nelielu radiācijas devu iedarbība mijiedarbībā ar tvana gāzi.

Organizācijas Krievijas nodaļas vadītājs Sergejs Cipļonkovs aicinājis arī ņemt vērā, ka "beidzamo tūkstoš gadu laikā Krievijā nav bijis tāda haosa mežu apsaimniekošanā", kas skaidrojams ar "pilnīgi katastrofālu likumdošanu".

Tomēr daži ekologi uzskata, ka lielām bažām vai panikai nav pamata. Ekoloģijas un mežu produktivitātes centra zinātniskais vadītājs Aleksandrs Isajevs atzinis, ka radioaktīvie putekļi ugunsgrēku rezultātā varētu nonākt gaisā, bet, viņaprāt, nopietnas sekas tas nevarētu izraisīt.

Viņš gan piekritis, ka meži piesārņotajās teritorijās būtu jāsargā no ugunsgrēkiem īpaši, bet piebildis, ka šādam darbam vienkārši trūkst cilvēku, vēsta RIA "Novosti".

Pēc varas iestāžu sniegtajiem datiem, aizvadītajā diennaktī kopējā liesmu pārņemtā platība Krievijas vidienē samazināta uz pusi, tomēr reģionā joprojām plosās simtiem ugunsgrēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!