Krievija jau iepriekš paziņosi, ka Lielbritānijas atteikšanos slēgt Britu padomes reģionālos birojus "uzskata par starptautisku provokāciju, kas vērsta uz saspīlējuma vairošanu Krievijas un Lielbritānijas attiecībās".
Arī Lielbritānija otrdien pavēstīja, ka Krievijas plāni ieviest vīzu ierobežojumus Britu padomes darbiniekiem var tikai saasināt diplomātisko saspīlējumu starp Londonu un Maskavu.
Ārlietu ministrs Deivids Milibends paziņoja, ka papildus plānotajiem pasākumiem pret Britu padomes reģionālajiem birojiem par it kā pastrādātajiem nodokļu jomas nosacījumu pārkāpumiem Krievija arī varētu vērsties pret organizācijas centrālo biroju Maskavā, tajā skaitā noteikt vīzu ierobežojumus Lielbritānijas diplomātiskajam personālam.
"Šādi draudi stāvokli var tikai pasliktināt. Ne Lielbritānijas, ne Krievijas interesēs nav kultūras, izglītības un zinātniskos sakarus padarīt par nesaistītu jautājumu ķīlniekiem," paziņoja Milibends.
Krievija pirmdien paziņoja, ka neizdos vīzas visiem jaunajiem Britu padomes darbiniekiem, kas tiks sūtīti strādāt divos padomes reģionālajos birojos Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā.
Milibends norādīja, ka Britu padomes darbība visā Krievijā pilnībā atbilst gan Krievijas, gan starptautiskajām normām.
"Valdība rūpīgi apsvērs šīs jaunākās Krievijas darbības un turpinās kontaktēties ar starptautiskajiem partneriem. Mēs drīzumā atbildēsim Krievijas valdībai," sacīja Milibends.
Britu padomei Krievijā ir Apvienotās Karalistes vēstniecības departamenta statuss, un tās darbību regulē 1994.gada vienošanās par kultūras, zinātnes un izglītības sakariem.
Kremlis, pārmetot padomei nodokļu jomas nosacījumu pārkāpšanu, decembrī pieprasīja, sākot ar jauno gadu, slēgt tās reģionālos birojus Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā. Tomēr varasiestādes nav pieprasījušas slēgt organizācijas centrālo biroju Maskavā.
Sanktpēterburgas birojā strādā 20 darbinieku, bet Jekaterinburgā birojs ir mazāks, un tā sastāvā nav sabiedrībai pieejama informācijas centra.
Britu padome ir iesaistīta 13 gadus ilgā strīdā par savu tiesisko statusu. Tā sevi uzskata par Lielbritānijas vēstniecības kultūras atzaru un nav reģistrēta kā nevalstiskā organizācija atbilstoši Krievijas likumiem.
Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns decembrī paziņoja, ka Maskavas lēmums slēgt padomes reģionālos birojus ir pilnīgi nepieņemams.
Krievija apgalvo, ka Apvienotās Karalistes valdības finansētā organizācija, kas popularizē tās kultūru ārzemēs, pārkāpj 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulāro darbību. Londona šo apgalvojumu noraida un atsakās pakļauties Maskavas lēmumam.
Krievijas ārlietu ministrs Segejs Lavrovs drīz pēc varasiestāžu lēmuma par biroju slēgšanu paskaidroja, ka tas darīts, atbildot uz krievu diplomātu izraidīšanu no Lielbritānijas. Savukārt diplomāti tika izraidīti, reaģējot uz Maskavas atteikšanos izdot tiesāšanai Lielbritānijā Kremļa kritiķa Aleksandra Ļiviņenko slepkavībā apsūdzēto Andreju Lugovoju.
Pēc krievu diplomātu izraidīšanas no Lielbritānijas arī no Krievijas tika izraidīti britu diplomāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
