Kopš jūnija sākuma Krievijas Bruņoto spēku vadība, domājams, no amatiem atcēlusi vairākus iebrukumā Ukrainā svarīgos amatos esošus augsta ranga ģenerāļus, par britu izlūku secinājumiem sestdien raksta Lielbritānijas aizsardzības ministrija.
Starp tiem ir gaisa desanta spēku (VDV) komandieris ģenerālpulkvedis Andrejs Serdjukovs un Dienvidu kara apgabala komandieris ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs. Pēdējais, kā tiek uzskatīts, kādu laiku darbojies kā visa iebrukuma operacionālais komandieris, teikts ministrijas paziņojumā.
Dienvidu kara apgabala vadību, domājams, pārņems ģenerālpulkvedis Sergejs Surovikins. Šis kara apgabals spēlē galveno lomu pašreiz notiekošajā uzbrukumā Donbasā.
Briti papildina, ka vairāk nekā 30 gadu ilgās militārās karjeras laikā Surovikina vārds bieži ticis saistīts ar apsūdzībām korupcijā un brutalitāti.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Savukārt no Melnās jūras sešas raķetes palaistas pret militāro objektu Ļvivas apgabala Javorovskas rajonā, ziņo aģentūra UNIAN. Divas raķetes ukraiņiem izdevies notriekt. Zināms par četriem sprādzienos ievainotajiem.
