Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: TASS/Scanpix/LETA

Laikā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins triumfāli prezentē jaunus un pretiniekam nepārvaramus ieročus, bet militārajās parādēs tiek izrādīta jaunākā kaujas tehnikas paaudze, Krievijā armijas vajadzībām sākts modernizēt novecojušu PSRS laiku tehniku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Putins par jaunākajiem sasniegumiem augsto tehnoloģiju kodolieroču jomā 40 minūtes Krieviju informēja 1. martā. Savukārt daudz klusāk noritēja aizsardzības ministra Sergeja Šoigu apspriede ar Bruņoto spēku vadību 20. martā, kurā ministrs cita starpā paziņoja par nepieciešamību koriģēt "Aizsardzības ministrijas darbības plānu līdz 2020. gadam", kā arī Valsts bruņojuma programmu 2018.–2027. gadam.

Tika dots rīkojums divu nedēļu laikā piedāvāt korekcijas bruņošanās plānā, kas tika izstrādāts ne vien mēnešiem, bet pat gadiem, uzsver "Radio Svoboda".

Iespējams, tas saistīts ar Putina piebildi Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē 2017. gada decembrī, kur prezidents norādīja, ka militārais budžets 4,1% no iekšzemes kopprodukta Krievijas ekonomikai ir ļoti daudz, tāpēc no 2018. gada tam jābūt aptuveni 2,8% apmērā un jāturpina pamazām samazināties arī turpmāk.

Domnīcas SIPRI aplēses liecina, ka pērn Krievijas militārie izdevumi sarukuši aptuveni par piektdaļu.

Pārskatīti utilizācijas plāni

Vienlaikus armijā kavējās jaunās paaudzes bruņutehnikas ieviešana un modernas tehnikas vietā armija sāk saņemt noliktavās uzglabātu PSRS laiku bruņutehniku, norāda "Radio Svoboda".

Vēl 2017. gada rudenī Aizsardzības ministrijas Galvenās autobruņutanku pārvaldes vadītājs Aleksandrs Ševčenko paziņoja, ka strauji samazinās novecojušās padomju laikā ražotās noliktavās stāvošās lietotās bruņutehnikas utilizācijas apjomi.

Sākumā bija plānots utilizēt 10 tūkstošus "bez perspektīvas tālākai izmantošanai" bruņutehnikas vienību, taču saistībā ar "pārmaiņām starptautiskajā situācijā, Krievijas Bruņoto spēku kaujas gatavības paaugstināšanu, Krievijas pilsoņu pieaugošo patriotismu" utilizācijas plāni pēkšņi pārskatīti.

Utilizācijai paredzētās tehnikas apjoms samazināts līdz četriem tūkstošiem, bet atlikušos sešus tūkstošus vienību nolemts modernizēt, lai daļu nodotu armijai, bet daļu eksportētu, norāda medijs.

T-80 un "kājnieku brāļu kapi"

Kamēr detalizēta informācija par to, cik un tieši kāda novecojusī tehnika nonāks atpakaļ armijas rīcībā, Aizsardzības ministrija jau noslēgusi līgumu ar kaujas tehnikas ražotāju "Uralvagonzavod" par tanku T-80 partijas modernizēšanu.

Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ar T-80 tankiem, kurus ražoja no 1976. gada līdz deviņdesmito gadu vidum, astoņdesmitajos sāka apbruņot padomju spēkus Austrumvācijā un Polijā. Vēlāk tie ieguva iesauku "Lamanša tanki", jo tieši ar tiem hipotētiskā kara gadījumā būtu jāizlaužas līdz Lamanša šaurumam.

Pirmo reizi kaujā T-80 izmantoti uzbrukumā Groznijai 1994. gada decembrī. Saskaņā ar "The Military Balance" datiem Krievijas bāzēs uzglabājas ap trīs tūkstošiem dažādas modifikācijas T-80 tanku.

Saskaņā ar modernizācijas plānu T-80 tiks pie jaunas uguns vadības sistēmas "Sosna-U" ar termovizoru, jaunu tālmēru, mērķa sekošanas sistēmu un modernāku dinamisko aizsardzību.

Lēmums par modernizāciju attiecas arī uz daudz senāku tehniku, piemēram, kājnieku kaujas mašīnu BMP-1. Tā tiek uzskatīta par pasaulē pirmo sērijveidā ražoto kājnieku kaujas mašīnu, kas aizsāka šo kaujas tehnikas klasi.

Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

To sāka izstrādāt piecdesmito gadu beigās, bet sērijveida ražošana sākās 1966. gadā un noslēdzās ap 1979. gadu. Tiek uzskatīts, ka Krievijas rīcībā joprojām ir vairāki tūkstoši šīs mašīnas vienību.

Saskaņā ar dažādām versijām BMP-1 plānots aprīkot ar 30 milimetru automātisko lielgabalu vai kaujas moduli "Berežok", kas gan nebūtu izdarāms bez nopietnas pārbūves.

Pirmajiem modernizētajiem BMP-1 armijas rīcībā būtu jānonāk jau 2018. gada vasarā, ziņoja "RIA Novosti". Tāpat modernizētas tikšot arī nedaudz mūsdienīgākās kaujas mašīnas BMP-2.

Vairums BMP-1 glabāšanā atrodas jau teju 40 gadus un ir maz ticams, ka vēl ir atrodams kāds nenolietots eksemplārs, lēš "Radio Svaboda". Domājams, ka tehnikai nāksies pilnībā nomainīt visu elektroniku un remontēt vai pat nomainīt dzinējus.

Taču tas neatrisina BMP-1 vājo vietu, kas kļuva skaidra uzreiz pēc kaujas mašīnas laišanas apritē, – bruņojums slikti aizsargā ekipāžu un desantu.

Kā liecina 1973. gada kauju pieredze Tuvajos Austrumos, BMP-1 bija pilnīgi neaizsargāts pret lielkalibra ložmetēja 12,7 milimetru lodēm un reaktīvajām prettanku granātām.

Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: AFP/Scanpix

Prettanku granātas trāpījums tūlīt pat aizdedzināja tehniku, kam sekoja iekšā esošās munīcijas sprādzieni. Taču tas padomju ģenerāļiem netraucēja turpināt BMP-1 izmantot arī karā Afganistānā. Afganistānā arī atklājās, ka BMP ir ļoti neaizsargāts pret mīnām.

Bruņojums kā vājā vieta saglabājās arī jaunākajam BMP-2 modelim, kuru aktīvi izmantoja Čečenijas karā, kur tieši BMP tipa mašīnas veidoja lauvas tiesu iznīcinātās tehnikas.

Vājās aizsardzības dēļ karavīri bieži izvēlējās braukt, sēžot uz bruņumašīnas, nevis tās iekšpusē. Savukārt bruņas karavīri mēdza pastiprināt ar smilšu maisiem, bet vadītāji zem sēdekļa lika pannas, bruņuvestes vai metāla plāksnes.

Armijā BMP akronīmu mēdza atšifrēt kā "kājnieku brāļu kapi" ("bratskaja mogila pehoti" – no krievu valodas).

Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Modernizēti jau Rumānijā

""BMP-1" modernizācija ir nejēdzība no normālas Rietumu armijas viedokļa," portālam "Delfi" komentē atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs. Tomēr tādi mēģinājumi jau ir bijuši, piemēram, Rumānijā, viņš norāda.

"Tas viss atkarīgs no tā, cik dziļa ir modernizācija. Ja tiek pilnībā nomainīta ieroču sistēma, kā to izdarīja rumāņi, tad kaujas spēju ziņā mēs dabūsim pavisam citu mašīnu, un tad tam ir zināma jēga. Protams, tas ir dārgs prieks," secina Rajevs.

Medijos pieejamā informācija liecina, ka Krievija grasās nomainīt BMP-1 ieroču sistēmas.

Jāņem vērā, ka BMP-1 tika radīta pavisam cita veida karadarbībai, nevis Afganistānas kalniem, tāpēc operācijām Eiropas vidienē tā vēl septiņdesmitajos gados iederējās "samērā labi", Rajevs komentē šīs tehnikas neveiksmes Afganistānā.

Aizsardzības spējas ir vājas gandrīz visām BMP sērijas (BMP-1, BMP-2, BMP-3) mašīnām, atzīst Rajevs. "Un te praktiski neko nevar izdarīt, jo mašīnas tehniskajam risinājumam ir daudz konstruktīvo trūkumu, kurus praktiski nav iespējams novērst. Tāpēc šīs mašīnas paliks vāji aizsargātas," skaidro atvaļinātais pulkvedis.

Jaunas aizsardzības spējas ir Krievijas jaunās paaudzes kaujas mašīnām "Kurgaņec-25", "Bumerang" un "Armata" platformai, viņš atzīmē.

Kur ir "Armatas" un "Kurgaņeci"?

Lai spriestu, kādi ir iemesli ķerties pie novecojušas tehnikas modernizēšanas, jāaplūko, kā Krievijai sokas ar pilnīgi jaunas kaujas tehnikas ieviešanu.

Krievijas lepnums ir "Armata" projekts, kas ir universāla platforma, uz kuras bāzes paredzēts ražot gan ceturtās paaudzes tanku T-14, gan kājnieku kaujas mašīnu.

Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Rūpnīca "Uralvagonzavod" un Aizsardzības ministrija 2012. gadā solīja, ka 2015. gadā sāksies "Armata" tanku masveida piegādes armijas vienībām. Taču 2015. gadā "Armata" parādījās vien maija parādēs Sarkanajā laukumā, turklāt neiztika bez tehniskiem misēkļiem.

2015. gadā "Uralvagonzavod" paziņoja, ka līdz 2020. gadam armijai tiks piegādāti 2300 T-14 tanki, taču 2018. gada sākumā vēl nav liecību, ka būtu sākusies to sērijveida ražošana.

2016. gada aprīlī rūpnīca solīja 2017.–2018. gadā nodot karavīriem pirmos 100 T-14 tankus, vēlāk šis skaitlis samazināts uz 70.

Šogad februārī Krievija paziņoja, ka ir pasūtīti divi bataljoni T-14 tanku. Krievijas militārais eksperts Igors Sutjagins portālam "Delfi" reiz skaidroja, ka plāni ar "Armatām" apbruņot faktiski visu Krievijas armiju ir nereāli finansiālu apsvērumu dēļ. Vairāk par T-14 un tā radītajām bažām NATO valstīs var lasīt šeit.

Tāpat solītajā laikā nav sākta uz 2015. gadu sākotnēji nozīmētā citas jaunās tehnikas masveida sērijveida ražošana. Tas ir bruņutransportieris "Bumerang", kam ir jāaizvieto iepriekšējās paaudzes BTR, kaujas mašīnas T-15 un "Kurgaņec-25".

Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: TASS/Scanpix/LETA

Karavīri tā arī nav ieraudzījuši uguns atbalsta mašīnas "Terminators-2" masveida piegādes, lai gan tās solītas jau līdz 2010. gadam. Pagaidām tas tiek demonstrēts vien reklāmas rullīšos bruņojuma izstādēs, un pāris eksemplāri 2017. gadā tika izmēģināti Sīrijā.

Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: Reuters/Scanpix

Zināms, ka pirmā "Terminatoru" partija no konveijera noripojusi 2018. gada martā un jau piedalījās 9. maija parādē Maskavā, pēc tam to vēl gaida turpmāki izmēģinājumi.

Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: TASS/Scanpix/LETA

"Potjomkina sādžas" un atturēšana

Versijas, kāpēc Krievijā nolemts modernizēt veco tehniku, ir dažādas – no nespējas pietiekami ātri saražot jaunās paaudzes bruņutehniku līdz kara gaidīšanai vai vienkārši spekulācijām par jaunu militārā budžeta "apgūšanas" veidu.

Krievijas militārais portāls VPK skaidro, ka nepieciešamību īsos termiņos pārapbruņot sauszemes spēkus nosaka "pasaulē pieaugošā spriedze un NATO militārā gatavošanās pie mūsu robežām".

Tieši tāpēc esot pieņemts lēmums apbruņot karavīrus ne tikai ar jaunu tehniku, bet arī modernizētiem vecajiem modeļiem.

Arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir uzsvēris, ka "Aizsardzības ministrija pieņem virkni pretdarbošanās mēru NATO spēku pieaugumam tiešā Krievijas robežu tuvumā". Tāpēc nolemts veidot trīs jaunas divīzijas.

Jāpiebilst, ka starptautiskas NATO kaujas grupas ap 1000 cilvēku sastāvā katra 2017. gadā izvietotas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, reaģējot tieši uz Krievijas agresiju un pieaugošo militāro aktivitāti pret Ukrainu, anektējot Krimas pussalu un sākot veicināt bruņotu konfliktu Donbasā.

Balstoties uz Kremļa propagandas nostādnēm, ka agresors ir Ukraina, nevis Krievija, militāri analītiskais izdevums "Poļevaja počta" skaidro, ka kopš 2014. gada "rietumu pusē ir parādījies pilnīgi jauns drauds – Ukraina".

Krievijas armijai modernizē iepriekš utilizācijai nodotu PSRS laiku bruņutehniku
Foto: Reuters/Scanpix

Šim draudam Krievija nav bijusi gatava un Ukrainas spēki "varētu bez šķēršļiem aizbraukt gandrīz līdz Maskavai", nesastopot ceļā pretestību, skaidro portāls. Tāpēc arī nolemts izveidot jaunu grupējumu – 20. armiju.

Tās nav vienīgās pēdējos trīs gados Krievijā jaunizveidotās militārās vienības, kuras ir jāapbruņo, jaunas tehnikas ražošanas jaudām netiekot līdzi.

Jaunās paaudzes tehnikas ieviešana Krievijā notiek lēnāk, nekā plānots, atzīst atvaļinātais pulkvedis Rajevs. Taču vēl vairāk par finansiālajām grūtībām projekta attīstību var ietekmēt sankciju dēļ Krievijai liegtā pieeja tehnoloģiskajiem produktiem, viņš akcentē.

Rajevs domā, ka novecojušas bruņutehnikas modernizēšana varētu liecināt par Krievijas bailēm no militāra konflikta un attiecīgi nepieciešamības izveidot atturēšanas spējas. Taču nevar izslēgt arī citas versijas.

"Vai arī kārtējais "Potjomkina sādžas" sindroms, kad vajag "modernizēt", bet, nespējot to izdarīt normālā veidā, tiek radīts "mākslīgās modernizācijas" efekts, kas vairāk ir domāts iekšējai lietošanai, lai var pateikt, cik liels procents armijas tehnikas jau ir "modernizēts"," pieļauj Rajevs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form