Latvijas ārpolitikas speciālisti jauno Krievijas ārpolitikas koncepciju vērtē kā kārtējo dokumentu, kas jau drīzumā tiks nomainīts ar jaunu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Speciālisti uzskata, ka dokuments savu nozīmi pierādīs tikai tad, ja to īstenos reālos darbos.

Latvijas ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš piekrīt ārlietu ministra viedoklim, ka koncepcija paliks tikai dokuments uz papīra, ja atbilstoši tai nesekos reāla darbība.

"Dokumentam Krievijā nav tas pats svars kā Vācijā vai Zviedrijā," sarunā ar piebilda Lejiņš, kurš uzskata, ka būtiskākie šobrīd ir notikumi Krievijas iekšpolitikā.

Piesardzīgāks par Krievijas ārpolitikas koncepciju ir Latvijas Universitātes pasniedzējs Kārlis Daukšts.

Lai arī Daukšts uzsver, ka Krievijā ārpolitikas koncepcijas līdz šim nav bijušas dzīvotspējīgas, bažas radot vairāki dokumentā publicēti apgalvojumi. Viens no tiem apliecina, ka Krievija Baltijas valstis joprojām uzskata kā savu ietekmes zonu un ierindo tās pelēkajā zonā. Pretrunīgs ir arī teksts, kas paredz aizstāvēt "jebkādas intereses ar visiem iespējamiem līdzekļiem," sacīja Daukšts.

"Šī frāze ir ļoti bīstama, ja šo dokumentu vērtē ļoti nopietni," saka Daukšts, piebilstot, ka dokumentu visticamāk gaida iepriekšējo koncepciju liktenis - proti, tai sekos jauna.

Jau ziņots, ka nedēļas sākumā Krievija prezentēja savu jauno ārpolitikas koncepciju, kas būtiski neatšķiras no iepriekš publicētajām.

Jaunajā koncepcijā Krievija paudusi cerības veidot labas attiecības ar Baltijas valstīm, taču tāpat kā līdz šim pirms attiecību uzlabošanas izvirza izpildīt prasības krievu valodā runājošo iedzīvotāju tiesību jomā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form