Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse Krievijas iedzīvotāju homoseksuālismu uzskata vai nu par slimību, vai noziegumu, kas ir zīme tam, ka valsts ir gatava atgriezties pie PSRS laika homoseksuālu attiecību aizlieguma, norāda Baznīcas runasvīrs Vsevolods Čaplins (attēlā).
"Nav jautājums par to, ka sabiedrībai būtu par to jādiskutē, jo mēs dzīvojam demokrātijā," Čaplinu citē laikraksta "Izvestija" interneta vietne. "Tieši tāpēc mūsu ļaužu vairākumam, nevis ārvalstu varām, ir jāizlemj, kam jābūt krimināli sodāmam un kam ne," skaidro runasvīrs.
"Esmu pārliecināts, ka tādi seksuālie kontakti ir pilnībā jāizslēdz no mūsu sabiedrības dzīves," uzsvēra Čaplins, apgalvojot, ka vairumā valstu homoseksuālas darbības uzskata par noziegumu.
"Ja mēs varam to izdarīt ar morālu spiedienu, jo labāk. Bet ja mums būs jāvēršas pēc likuma palīdzības, tad ļaujiet jautāt cilvēkiem, vai viņi tam ir gatavi," aicina cienīgtēvs.
Josifa Staļina vadītajā Padomju Savienībā homoseksuālas attiecības aizliedza 1934. gadā. Pēc PSRS sabrukuma aizliegumu atcēla 1993. gadā. Tomēr lielo pilsētu amatpersonām ir tiesības aizliegt geju praidus un citus homoseksualitāti demonstrējošus pasākumus.
Pagājušajā gadā Krievijā stājās spēkā likums, kas aizliedz viendzimuma attiecību popularizēšanu nepilngadīgām personām. Likums ir izpelnījies ārvalstu kritiku un izsaucis aicinājumus boikotēt februārī gaidāmās Ziemas olimpiskās spēles Sočos. Atbalstu Krievijas seksuālajām minoritātēm paudušas ārvalstu slavenības un sportisti.
Mēnesi pēc "homoseksuālisma propagandas" likuma pieņemšanas neatkarīgās socioloģisko pētījumu organizācijas "Levadas centrs" aptaujā vairāk nekā trešdaļa respondentu atbildēja, ka homoseksuālisms būtu jāārstē, bet 13% uzskatīja, ka tas ir kriminalizējams.
"Rīkojot referendumu, Krievijā 90% atbalstīs nāvessodu un visu homoseksuāļu izšaušanu," jaunumu aģentūrai pa telefonu komentē geju praidu organizators Eduards Murzins. "Diskriminējot minoritātes, varasiestādes vēlas novērst uzmanību no citām problēmām," turpina Murzins.