Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ukraiņiem, kas ir nokļuvuši Krievijas izveidotajās filtrācijas nometnēs okupētajās Ukrainas teritorijās vai pašā Krievijā, ir jāiziet "denacifikācijas" kursi, savukārt tālāk viņi tiek nosūtīti uz Krievijas reģioniem, lai īstenotu krievu Ārlietu ministrijas programmu "Tautietis" slāvu ārienes izskata iedzīvotāju īpatsvara palielināšanai, intervijā TV kanālam "Current Time" stāsta Ukrainas Stratēģisko pētījumu un drošības institūta direktors Pāvels Lisjanskis.

Pagājušajā nedēļā Kijivas varas iestādes ziņoja, ka no Ukrainas deportēto iedzīvotāju skaits ir dubultojies un sasniedz 1 377 925. Savukārt raidsabiedrība CNN, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestos, ziņoja, ka deportācijas liecina par apzinātu genocīdu un ukraiņi tiek nosūtīti uz attāliem Krievijas reģioniem.

Krievijas Ārlietu ministrijas izveidotās programmas "Tautietis" mērķis ir veicināt slāviskas ārienes apdzīvotību un dzimstību Krievijas attālākajos reģionos. Krievijai tagad ir problēma, ka neslāvu izskata jaunieši – gruzīni, kabardi, balkāri, hanti un mansi – ir par 28% vairāk nekā slāviska izskata cilvēki, kuri ir tikai 11%, stāsta Lisjanskis.

Šo problēmu nolemts risināt tostarp uz deportēto ukraiņu rēķina.

"Krievijā ir zvērinātu nacionālistu grupa, kas ne ar ko neatšķiras no Trešā reiha vai fašistiem. Viņi cenšas palielināt slāviskas ārienes cilvēku skaitu un dzimstību. Piespiedu Krievijas pasu izsniegšana sākumā Donbasā, tagad viņi vēlas to darīt arī Ukrainas dienvidu okupētajos reģionos, arī ir viņu ideja," komentē Lisjanskis.

Lisjanskis, kurš nodarbojas ar Krievijas varas sistēmas un pārvaldes pētniecību, un pievērsies arī filtrācijas nometnēm, skaidro, ka nometnes atrodas gan Ukrainas teritorijā pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" (DTR un LTR) teritorijās, gan Krievijā. "Republikās" valda lielāks beztiesiskums un arī nometnēs ir lielāka iespēja, ka aizturētais tiek patvaļīgi nogalināts, ja salīdzina ar Krievijas teritorijā esošajām nometnēm, viņš skaidro.

Savukārt "denacifikācijas programma" butībā ir viena un tā pati un tiek dalīta trīs līmeņos, turpina Lisjanskis. Viņš tajā saskata līdzības ar Ķīnas pāraudzināšanas sistēmu Siņdzjanas reģionā. Pirmais līmenis ir tiem, kas "ne pārāk izprot" politiskos procesus. Otrais līmenis ir paredzēts tiem, kas vismaz trīs līdz četrus gadus politiski atbalsta Ukrainu, savukārt trešais līmenis paredzēts tiem iedzīvotājiem, kas vienmēr ir bijuši stingri noskaņoti pret DTR, LTR un Krievijas Federāciju. Denacifikācijas kursi iet roku rokā ar fizisku un morālu ietekmēšana, un pazemojumiem.

Ar denacifikācijas kursu programmu institūtam izdevies iepazīties pateicoties hakeriem, kuri uzlauzuši Krievijas datubāzes.

"Kad es ieraudzīju šos materiālus, es redzēju skaidras paralēles ar Ķīnas politiskās pāraudzināšanas skolām. Tas, ko ķīnieši dara ar uiguriem, var tikt piemērots arī "denacifikācijas" nometnēs Luhanskā, Doņeckā un Krievijas Federācijā," turpina Lisjanskis.

Lai arī pētnieku rīcībā ir liecības par nogalināšanām filtrācijas nometnēs, precīzi dati nav pieejami. Tāpat nav zināms, cik cilvēku pašlaik pakļauti "denacifikācijas" kursiem un atrodas nometnēs. Saskaņā ar Lisjanska teitko, viņam ir informācija par trīs vai četriem nogalinātajiem.

Filtrācijas nometnēs var nokļūt arī atkārtoti, un tad "denacifikācijas" programma jāveic no jauna, līdz ar to grūtāk noteikt "denacifikēto" cilvēku skaitu, taču nometnēs atrodas vismaz desmiti tūkstoši cilvēku, norāda pētnieks.

"Filtrācijas nometnes ir atvērtas Krievijas Federācijā arī tiem cilvēkiem, kuri reiz jau ir tikuši deportēti. Tas nozīmē, ka, ja šodien cilvēkam tika veikta filtrēšanas procedūra, piemēram, Mariupolē, un nākamajā dienā viņš tiek deportēts uz kādu no Krievijas reģioniem, piemēram, uz Tatarstānu vai Rietumsibīriju, tad tur viņam filtrācijas procedūra ir jāiziet vēlreiz," stāsta Lisjanksi.

Ja filtrācijas procesu Krievijā deportētais neiztur, tālāk viņu var nosūtit uz koncentrācijas nometni, turpina pētnieks. Šādas nodaļas izveidotas katrā no Krievijas soda izciešanas iestādēm. Savukārt "denacificētie" tiek nosūtīti uz Krievijas reģioniem.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!