Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievijas kompānija "Aviozapčasti" tiesājas ar Marinas Lepēnas vadīto Francijas labēji populistisko partiju "Nacionālā apvienība" (kādreiz "Nacionālā fronte") par deviņu miljonu eiro atgūšanu, atsaucoties uz tiesas materiāliem, ziņo "Open media".

Šī nauda ir kredīts, ko Lepēnas partija 2014. gadā, gatavojoties parlamenta vēlēšanām Francijā, saņēma no Pirmās čehu-krievu bankas. Pirms tam labējai partijai aizdevumus atteica vairākas Eiropas Savienības (ES) un ASV bankas.

2016. gadā Krievijas Centrālā banka Pirmajai čehu-krievu bankai atņēma licenci. Neilgi pirms tam no bankas bija izņemta ievērojama daļa aktīvu, tostarp piešķirts kredīts Lepēnas partijai.

Pēc tam tiesības pieprasīt kredīta atmaksu ieguva Maskavā reģistrēta firma "Konti", kas nodarbojās ar automobiļu iznomāšanu.

Savukārt "Konti" tiesības uz kredītu nodeva firmai "Aviozapčasti", kas pārdod rezerves daļas PSRS un Krievijā ražotai aviotehnikai Āzijā un Āfrikā, speciālus metālus aerokosmosa aviācijas rūpniecībai uz Indiju un Sīriju, kā arī remontē Il-76 lidmašīnas.

Kompānijas īpašnieks ir Valērijs Zaharenkovs. Saskaņā ar "Open media" informāciju, viņam bijuši darījumi ar "miera uzturēšanas operācijas Lībijā dalībniekiem" un viņa vārds figurējis krimināllietā par ieroču tirdzniecību.

Firmā "Aviozapčasti" pārsvarā strādā bijušie diplomāti, bijušie Krievijas specdienestu darbinieki un spēka struktūru darbinieku radinieki, skaidro medijs. Ģenerāldirektora vietnieka amatu vairākus gadus ieņēma Krievijā slavens izlūks, Krievijas varoņa titula ieguvējs Jevgēnijs Barmjancevs.

2016. gadā pirms prezidenta vēlēšanām Francijā "Nacionāla fronte" lūdza Krievijai vēl vienu kredītu 27 miljonu eiro apmērā. Tomēr saņēma tikai trīs miljonus eiro ar 6% gada likmi no bankas "Stratēģija". Lepēna vēlēšanās zaudēja Emanuelam Makronam. 2017. gadā pret Lepēnu ierosināta izmeklēšana par finanšu mahinācijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!