Krievijas Melnās jūras karaflotes flagmaņa "Moskva" nogremdēšana bija negaidīts Ukrainas panākums un milzīgs trieciens okupantu flotei, kas lielā mērā samazināja viņu iespējas pie Ukrainas krastiem. Medijs "Ukrainskaja pravda" tagad atklājis iepriekš nezināmas detaļas par šo operāciju ar raķešu "Neptun" izmantošanu.
Kuģi "Moskva" ar raķetēm sašāva 13. aprīlī, bet nākamajā dienā tas nogrima. Kā raidījumā "Komandcentrs" skaidroja bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, tādam kuģim kā "Moskva" bija viegli jātiek galā ar šāda tipa raķetēm, tāpēc tā sašaušana un nogrimšana liecina par "prātam neaptveramu bardaku" un neprofesionalitāti Krievijas flotē.
"Ukrainskaja pravda", restaurējot aprīļa notikumus, ir intervējusi desmitiem ar militāro sfēru saistītu cilvēku, lai precīzāk noskaidrotu, kā tieši notika kuģa iznīcināšana.
Medijs raksta, ka 13. aprīlis bija teju sliktākā diena, kad mēģināt nogremdēt kreiseri. Debesis no paša rīta klājuši biezi, zemi mākoņi, kuru dēļ kuģa novērošanai nevarēja izmantot ne aviāciju, ne dronus, ne optisko satelītus.
Savukārt "Neptun" kompleksu operatoru rīcībā bijis radars, kas nespēj redzēt mērķus dziļi jūrā. Šie apstākļi arī "Moskva" komandai likuši domāt, ka kuģis ir pilnīgā drošībā.
"Viņi saprata, ka no debesīm viņus neredz, no krasta arī. Turklāt viņiem uz klāja ir ļoti nopietni pretgaisa aizsardzības kompleksi un citas aizsardzības sistēmas. Tāpēc viņi piepeldēja 120 kilometru tuvumā Ukrainas krastam. Un šī pašpārliecinātība viņus arī pazudināja," medijam stāsta ukraiņu militārists, kurš saistīts ar "Neptun" izstrādi.
Taču, kā raksta medijs, "palīdzēja pati daba" un "Neptun" operators, kuram teorētiski nebija jāredz "Moskva" ar parasto radaru, kas nespēj saskatīt mērķus aiz horizonta, to pamanīja. Vēl pēc mirkļa ar īstu intervālu uz kreisera pusi tika palaistas divas raķetes, kurām kuģis bija jāsasniedz pēc sešām minūtēm.
