Krievijas propagandas nozīmi politikas veidošanā oficiāli nenoliedz arī Kremlis, taču līdz šim bijis maz zināms par to, kas stāv aiz visa milzīgā propagandas aparāta. Politoloģe un Ņujorkas Jaunās skolas dekāne Ņina Hruščova apgalvo, ka galvenā propagandas veidošanas persona Krievijā ir Vladislavs Surkovs.
Padomju Savienībā jebkura novirze no normas tika vērota ar aizdomām un nepieciešamības gadījumā sodīta. Vienlaikus pati valsts visu laiku karoja ar ārvalstu spiegiem, šķiru ienaidniekiem, džinsu valkātājiem un rokenrola vai džeza mīlētājiem. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem šie tumšie laiki vēl nekad nav šķituši tik tuvi kā šobrīd, portālā "project-syndicate.org" raksta Hruščova.
Sabiedrības nepārtrauktā aizsargāšana no iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem jau atkal ir ikdienas uzdevums. Nepārtrauktas kontroles uzturēšana ir centrālais elements Krievijas prezidenta Vladimira Putina lielo popularitātes reitingu uzturēšanā un neviens šajā ziņā nespēlē lielāku lomu par Surkovu, atklāj Hruščova.
Savulaik Surkovs jau ieņēmis dažādus atbildīgus un Putinam pietuvinātus amatus, tostarp no 2011. līdz 2013. gadam bija premjerministra vietnieks. Šobrīd viņš oficiāli ir Krievijas prezidenta padomnieks starptautisko attiecību jautājumus, taču realitātē pilda galvenā režīma propagandas vadītāja lomu.
Viņš tiek uzskatīts par Krievijā populārā jēdziena "vadītā demokrātija" autoru. Tāpat Surkovs bijis nozīmīgs padomdevējs un plānotājs Abhāzijas un Dienvidosetijas militāro kampaņu laikā. Viņš arī aizmuguriski atbalstījis Krimas okupāciju un aneksiju, kā arī Krievijas armijas iebrukumu Ukrainas austrumos, nodrošinot plašu mediju kampaņu, kuras rezultātā spēja panākt gandrīz pilnīgu sabiedrības atbalstu šīm darbībām.
Tieši viņš ir atbildīgs par Putinu atbalstoša sentimenta veicināšanu, kas aizvien vairāk atgādina Staļina laiku personības kultu. Surkovs pēc izcelsmes ir čečens, kuram līdzīgi kā Staļinam [kurš bija gruzīns], ir Kaukāzam raksturīgais "zobenu vicināšanas domāšanas veids", norāda Hruščova.
Viņa uzraudzībā par Kremļa centrālo komunikācijas stratēģiju kļuvusi viedokļa uzturēšana, ka Rietumi vēlas iznīcināt Krieviju. Līdz ar to Ukrainas konflikts tiek parādīts kā jauna cīņa pret fašismu, un Krievijas aizstāvībai - arī pret anti-rietumniecisku identitāti. Šogad šo cīņu lieliski papildināja pastiprinātā Uzvaras dienas svinēšana, uzsverot, ka Rietumi ignorē šo Krievijas 70 gadus seno panākumu.
Hruščova Surkovu pielīdzina Jozefam Gēbelsam, kuram arī pārāk nav rūpējusi faktu atspoguļošana. Viņa skaidro, ka Kremļa ziņojumu galvenais pamats ir emocijas. Tas Surkovam, piemēram, ļauj Putinu attēlot kā konservatīvo vērtību mērauklu, kuru atbalsta arī Pareizticīgo patriarhs, lai gan prezidents nesen šķīris savu 30 gadus ilgo laulību un, kā tiek baumots, ir vairāku agrākās olimpiskās vieglatlētes bērnu tēvs.
Mūsdienu Krievijas propaganda apvieno gan padomju smagnējumu, gan jaunu virtuozitāti. Nenotiek masveida izrēķināšanās ar cilvēkiem, kā arī liela mēroga demonstrācijas nav kļuvušas par valsts ikdienu. Rietumvalstu vērtības tiek noliegtas kā nevēlamas, bet Rietumos ražotās preces ir vēlamas - visai bieži Krievijā uz Vācijā ražotas automašīnas var redzēt uzlīmes "Uz Berlīni!" vai "Paldies vectētiņam par uzvaru, bet vecmāmiņai par stiprajām lodēm!", kuras slavina uzvaru Otrā pasaules karā, raksta Hruščova.
Viņa norāda, ka pēdējās divas desmitgades krieviem bijusi iespēja brīvi ceļot, taču tagad izskatās, ka daudzi no šīm privilēģijām ir gatavi arī atteikties. Pagājušajā mēnesī Kremlis brīdināja, ka krievi tiekot medīti un izdoti ASV. Daži patiesi arī tika apcietināti - ieroču tirgotājs Viktors Buts, kurš ir apsūdzēts palīdzības sniegšanā teroristiem, kā arī hakeris Vladimirs Drinkmens, kurš apsūdzēts miljoniem kredītkaršu numuru zādzībā. Tikmēr "ierindas krieviem" briesmas nedraud, bet Surkova kampaņai jau esot jūtama ietekme.
Surkova stratēģija atšķirībā no padomju laiku retorikas nemēģina apgalvot, ka Krievija kādu dienu Rietumus apsteigs ekonomiski. Tā vietā tiek izmantotas citas dziļākas un drošākas emocijas - bailes. Lai gan tiek paredzēts, ka valsts IKP šogad kritīsies par aptuveni 3,8%, bet inflācija var sasniegt pat 15%, iedzīvotāju vairums ir pārliecināti, ka bez Putina tiem klātos vēl sliktāk.
Tikai pirms dažiem gadiem šķita, ka katrs desmitais valkā baltu lentīti kā pret Putina politiku vērstu protestu, bet šobrīd katrs trešais ir rotājies ar Svētā Georga lentīti, kas mūsdienās simbolizē patriotismu un lojalitāti Kremlim. Tie, kuri to nevelk, var sagaidīt, ka agru vai vēlu kāds pajautās, kāpēc viņi to nevelk. Tā ir viltīga un efektīva stratēģija, kura palīdz marginalizēt "atkritējus" un rada sajūtu, ka režīmam ir gandrīz pilnīgs atbalsts tautā, secina Hruščova.
"Savā pēdējā vizītē Maskavā es pamanīju, ka mana draudzene, Lielā teātra dziedātāja, pie sava baltā "Mercedes" bija pielikusi Svētā Georga lentīti. Lai gan viņa nav Putina fans, viņa nevēlas arī izcelties. Tieši šādu mazu padošanos dēļ, kāda ir arī viņas, izskatās, ka tādi vīri kā Surkovs ir uzvarējuši. Pilsoņi, kas izliekas lojāli, būvē pieņemšanas kultūru," viņa raksta.
Gluži kā Gēbelss, arī Surkovs ir sapratis, ka brīdī, kad sabiedriskā dzīve un privātā izpausme var tik pārvērsta teātrī, vairs nav atšķirības starp izrādi un realitāti.
