Pārējie Romanovu ģimenes locekļi reabilitēti kā padomju politisko represiju upuri, taču līdzīga procedūra vairākkārt atteikta attiecībā uz pēdējo caru un viņa ģimenes locekļiem, kuru mirstīgās atliekas apglabātas Sanktpēterburgā.
Maskavas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka cara ģimeni nav iespējams reabilitēt tiesiskā ceļā, jo Krievijas pēdējam caram Nikolajam II un viņa ģimenes locekļiem nebija izvirzītas nekādas, kaut vai formālas apsūdzības. Līdz ar to notikusī slepkavība no juridiskā viedokļa ir parasts kriminālnoziegums.
Romanovu ģimene norāda, ka savulaik padomju varas kolektīvās varas iestādes pieņēma lēmumu pasludināt imperatoram Nikolajam II nāvessodu, un tas liecina, ka pret bojāgājušajiem tika vērstas politiskas represijas. Tāpēc viņu nogalināšanu nevar atzīt par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, bet tā jāatzīst par nāvessoda izpildi.
Kā uzskata Romanovu ģimene, Krievijas Ģenerālprokuratūras atteikšanās reabilitēt cara ģimeni "liecina par dubultstandartiem" šādu jautājumu risināšanā. Savulaik, neraugoties uz tiešām pilnīgu "pārliecinošu pierādījumu trūkumu par oficiāliem tiesu vai ārpustiesu iestāžu lēmumiem vērst pret bojāgājušo politiskas represijas", tika reabilitēts pazīstamais zviedru diplomāts Rauls Vallenbergs, par kuru zināms vienīgi tas, ka viņš tika apcietināts Ungārijas teritorijā un nogādāts Maskavā, kur viņš mira nenoskaidrotos apstākļos.
Krievijas caru Nikolaju II, viņa ģimeni un vairākus kalpus 1918.gada 17.jūlijā nošāva komunisti vietējā inženiera Ipatjeva mājā, kuras puspagrabā Romanovu ģimene bija ieslodzīta.
2000.gada augustā Krievijas Pareizticīgās baznīcas Arhiereju sapulce pasludināja Krievijas caru Nikolaju II, carieni Aleksandru, viņu dēlu Alekseju un lielkņazienes Olgu, Tatjanu, Mariju un Anastasiju par svētajiem mocekļiem. Pirms tam Krievijas Pareizticīgā baznīca ārvalstīs jau 1981.gadā bija kanonizējusi Nikolaju II.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
