Jauns Krievijas iebrukums Ukrainā var būt postošs ne tikai iesaistītajām valstīm un tuvējam reģionam, bet arī daļai Āfrikas un Āzijas valstu, ja kara rezultātā tiktu būtiski ietekmēta graudaugu audzēšana un produkcijas eksports, raksta "Foreign Policy".
Ukraina tās auglīgās augsnes dēļ jau izsenis zināma kā reģiona vai pat Eiropas maizes klēts. Tajā audzētie graudi, ražotās augu eļļas un citi dabas produkti jau vairākas desmitgades ir arī vairāku Āfrikas un Āzijas valstu iedzīvotāju iztikas pamatā vai veido ļoti būtisku pieejamās pārtikas klāsta daļu.
Tieši Ukrainas austrumu daļas zeme, kas iepriekš izskanējušajos iespējamajos kara scenārijos dažādu aspektu dēļ būtu ticamākais Krievijas mērķis, ir pati dāsnākā lauksaimniecības produkcijas devēja. Medijs atzīmē, ka karadarbība šajā valsts daļā ievērojami ietekmētu kopējo Ukrainas lauksaimniecības produkcijas ieguvi un apdraudētu tā eksportu, kam būtu vērienīgas, taču līdz šim nepietiekami aptvertas sekas.
2020. gadā Ukrainā kopumā tika izaudzēti 24 miljoni tonnu lauksaimniecības produktu, no kuriem 18 miljoni tika eksportēti, tādējādi padarot Ukrainu par piekto lielāko eksportētāju pasaulē. Savukārt tieši eksporta ceļu galamērķi iezīmē skaidrāku potenciālā militārā konflikta ietekmi. Lai gan daļu produkcijas iepērk Ķīna un Eiropas Savienības valstis, būtiskākā eksporta daļa tiek vesta uz attīstības valstīm. Piemēram, Libānā, kurā pēdējos dažus gadus ir smaga ekonomiskā krīze, aptuveni puse kviešu 2020. gadā tika ievesti no Ukrainas. Tieši graudaugi nodrošina vairāk nekā trešdaļu no valstī dzīvojošo uzņemtajām kalorijām.
Medijs uzsver, ka vismaz desmit valstīs Ukraina nodrošina vairāk nekā 10% no kviešu importa, turklāt vairākās no šīm valstīm jau patlaban ir pārtikas nepietiekamība. Cita starpā pilsoņkara plosītajās Lībijā un Jemenā attiecīgi 43% un 22% kviešu nāk no Ukrainas. Gan Malaizijā, gan Indonēzijā 28% kviešu importa nāk no Ukrainas, bet Bangladešā – 21%. Trīs miljoni tonnu Ukrainas kviešu veido arī 14% no Ēģiptē kopumā importētā kviešu apjoma, kas vairāk nekā simt miljonu iedzīvotāju apdzīvoto valsti padara par lielāko Ukrainas kviešu importētāju pēc apjoma.
Tieši Ukrainas austrumos esošie Harkivas, Dņepro, Zaporožjes un Hersonas apgabali nodrošina lielāko daļu Ukrainas kviešu ražas. Teorētiski iebrukuma paplašināšanas gadījumā veidojas risks zaudēt to lauksaimniecības ražošanas tehniku un infrastruktūru, kā arī cilvēkresursus, lauksaimniekiem dodoties bēgļu gaitās vai pievienojoties karojošajām pusēm. Pēc sadursmju pārtraukšanas vai beigšanās reģionā var būt nepieciešami gadi, lai atjaunotu ražošanu esošajos apjomos un ekonomisko sistēmu, kas spēj saražoto eksportēt. Turklāt, lai kura puse izmantotu zemes dotos labumus, ja situācija reģionā saglabājas nestabila, nopietnas investīcijas un attiecīgi līdzšinējie ražošanas apjomi var arī netikt atjaunoti.
Tas savukārt nozīmē, ka militārs konflikts šajā reģionā vēl vairāk palielinātu globālās pārtikas cenas, un attiecīgi pārtikas nepietiekamība kļūtu par vēl lielāku problēmu. Politiski un ekonomiski nestabilajās Lībijā, Jemenā un Libānā līdzšinējā atkarība no Ukrainas pārtikas importa savukārt var radīt katastrofālas sekas. Medijs atzīmē, ka tieši pārtikas cenu celšanās nereti pasaules vēsturē izraisījušas sacelšanās un revolūcijas. Cita starpā pārtikas cenas bija būtisks iemesls Arābu pavasara aizsākšanai Tunisijā un Ēģiptē pirms gandrīz divpadsmit gadiem.
Atzīmētie apstākļi savukārt rada vēl vienu argumentu, lai pasaules līderi nepieļautu konflikta paplašināšanos, iezīmē "Foreign Policy". Savukārt gadījumā, ja to nevar apturēt, būt gataviem strauji pārorientēt pārtikas sagādes tīklus uz līdzšinējiem Ukrainas pārtikas importētājiem, lai novērstu daudz plašāku katastrofu.
