Krievijas iebrukums Ukrainā. 26. diena. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas iebrukuma 26. dienā uzmanības centrā atkal aplenktā un smagi cietusī Mariupole – pirmdienas agrā rītā pienācis termiņš Maskavas izteiktajam ultimātam pilsētas aizstāvjiem padoties, taču Ukraina to darīt atsakās. Turpinām sekot notikumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
  • Krievijas iebrukums ar raķešu apšaudēm un sauszemes spēku ienākšanu no dažādām pusēm sākās 24. februāra agrā rītā.
  • Ukraina noraidījusi Krievijas ultimātu atdot tai Mariupoli. Ultimāta gala termiņš pienācis pulksten 5.00 pēc Maskavas laika (4.00 Kijivā). Krievija piedāvāja atvērt humānos koridorus apmaiņā pret Mariupoles padošanos, taču Ukrainas valdība un Mariupoles varasiestādes Kremļa nosacījumus noraidīja.
  • Aplenktajā pilsētā bez elektrības, ūdens padeves, pārtikas un medikamentu krājumiem atrodas aptuveni 300 tūkstoši cilvēku. Mariupole pakļauta nemitīgām apšaudēm.
  • Ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā "Sumihimprom" Sumos ap pulksten 4.30 pirmdienas rītā notikusi amonjaka noplūde. Apdraudēta teritorija piecu kilometru rādiusā.
  • Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju, bet aptuveni 1500 guvuši ievainojumus, liecina oficiālie ANO dati līdz 20. martam.
  • Naktī uz pirmdienu Kijivas Podiļskas rajonā Krievijas trieciena rezultātā aizdedzies tirdzniecības centrs un daudzstāvu stāvlaukumā esošās automašīnas.
  • Sagrābtajās teritorijās okupanti turpina marodierismu un vietējo iedzīvotāju terorizēšanu, tiek novērota karavīru un tehnikas izvietošana civilās infrastruktūras objektos, ziņo Ukrainas armijas Ģenerālštābs.

Krievijas iebrukums Ukrainā (26. diena)
Cienījamie "Delfi" lasītāji, šovakar teksta tiešraidi par Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā un ar to saistītajiem notikumiem pārtraucam. Rīt no rīta mūsu komanda turpinās sekot notiekošajam, lai informētu par svarīgāko.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paziņojis, ka uzliktu veto, ja Eiropas Savienība (ES) lemtu par jautājumiem, kas pārkāptu "sarkanās līnijas": - sankcijām pret Krievijas gāzes tirgu; - lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas; - ES miera uzturēšanas misijas izveidi Ukrainā. Tā ziņo Ungārijas pētnieciskās žurnālistikas centra "direct36" žurnālists Sabolčs Paņi. Viņš tvītā atgādina, ka Sijārto ir Krievijas Draudzības ordeņa saņēmējs. https://twitter.com/panyiszabolcs/status/1505967871838539776
Tas ir par gandrīz 60 vairāk nekā pēdējoreiz – 2. martā – Krievijas oficiāli publicētajos datos. https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-zurnalisti-identificejusi-557-ukraina-kritusos-krievu-karavirus.d?id=54170184
ASV turpina vest sarunas ar citām valstīm par Ukrainas nodrošināšanu ar dažādiem aizsardzības ieročiem, tostarp liela attāluma pretgaisa aizsardzības iekārtām, atsaucoties uz Pentagona pārstāvja paziņojumu, vēsta CNN. Jau ziņots, ka ASV Aizsardzības ministrs Loids Ostins pagājušajā nedēļā apmeklēja Slovākiju un Bulgāriju, kuru arsenālā ir tālā rādiusa zeme-gaiss raķešsistēmas "S-300".
Šis pats vakars aptuveni 850 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Rīgas kādai Harkivā dzīvojošai ģimenei. https://t.me/romanov_92/5403
Kremļa kontrolētais propagandas medijs "Komsomoļskaja Pravda" ziņo, ka ticis uzlauzts un lielais Krievijas karavīru kritušais skaits ir viltus ziņas, kas tagad jau dzēstas. Šobrīd jau dzēstais raksts vēstīja, ka atbilstoši Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem līdz svētdienai, 20. martam, Ukrainā dzīvību zaudējis 9861 Krievijas karavīrs, bet vēl 16 153 ir ievainoti. Tādējādi Krievijas oficiālais kritušo skaits bija 20 reižu lielāks nekā iepriekšējais izziņotais 2. martā. Tāpat laikraksta portālā iepriekš tika apgalvots, ka Krievija līdz šim zaudējusi 98 lidmašīnas un 118 helikopterus – šie skaitļi bija ļoti tuvi Ukrainas publicētajiem datiem. Analītiķi atzīmē, ka kopējais kritušo skaits Krievijas pusē varētu būt vēl lielāks, jo pat oficiālos Aizsardzības ministrijas datos neuzrādītos privāto militāro kompāniju algotņi, policijas un citu uz karadarbības zonu nosūtīto dienestu kritušie, kā arī Luhanskas un Doņeckas "tautu republiku" spēki un iesauktie.
Krievijas spēki atklājuši uguni pa transportlīdzekļiem ar bērniem, kuri pa norunāto humāno evakuācijas koridoru vesti uz Zaporižju, vēsta Zaporižjas apgabala galva Oleksandrs Staruhs. Trīs bērni ievainoti, kad Krievijas karavīri pa evakuācijas konvoju atklājuši uguni, tam šķērsojot Polohijas rajonu. Vēl cits bērns ievainots, kad Krievijas spēki uguni atklāja pa viņa ģimenes auto Kamjansikes ciemā. Divi no cietušajiem bērniem atrodas smagā stāvoklī. Pirmdien no Mariupoles izbraukuši 20 autobusi, kuros pārsvarā bijuši bērni, kā arī desmitiem privāto automašīnu.
Latvijā nevēlamo personu sarakstā citu starpā esot iekļaujami: - Poļina Gagarina, - Sergejs Žukovs, - Aleksejs Potehins, - Timurs Junusovs, - Nikolajs Rastorgujevs, - Vitālijs Loktevs, - Aleksandrs Jerohins, - Sergejs Pereguda, - Dmitrijs Streļcovs, - Aleksejs Tarasovs, - Pāvels Sučkovs, - Aleksejs Kanturs, - Natālija Podoļska, - Viktorija Daiņenko, - Vladimirs Maškovs, - Dmitrijs Pevcovs, - Ņikita Mihalkovs, - Ilze Liepa, - Viktorija Ciganova, - Staņislavs Mihailovs (Stass Mihailovs), - Valērijs Gergijevs. https://www.delfi.lv/news/national/politics/puntulis-aicina-melnaja-saraksta-ieklaut-20-krievijas-kulturas-darbiniekus.d?id=54169700
Agresora raidīto raķešu uzbrukuma Kijivas lielveikalam video, kuru publicējuši paši Krievijas spēki. https://t.me/kharkivlife/30866
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka saskaņā ar tam pieejamo informāciju, Krievijas uzņēmumi "Uralzavod" un Čeļabinskas traktoru rūpnīca apturējuši darbu ārvalstīs ražoto komponentu trūkuma dēļ. Abas rūpnīcas specializējas bruņutehnikas, tostarp tanku, ražošanā un remontā Krievijas Federācijas bruņoto spēku vajadzībām. Informācija nav pārbaudāma.
Publicēti kadri no kāda Harkivas lielveikala novērošanas kameras ar brīdi, kad Krievijas okupācijas spēku raidīts šāviņš trāpīja cilvēku pilnajam veikalam. https://twitter.com/you_loaf_/status/1505837254085857280
Ukrainas dienvidu pilšetā Melitopolē pirmdienas rītā nolaupīti trīs žurnālisti kopā ar bijušo laikraksta izdevēju un viņa ģimeni, bet dažas stundas vēlāk atbrīvoti. Nolaupītajām personām esot saistība ar Melitopoles vietējo laikrakstu "Melitopolskie Vedomsti". Krievijas spēki pilsētu okupēja 1. martā. Par nolaupīto veselības stāvoklis informācijas nav. Tiek uzskatīts, ka nolaupīšanas mērķis ir žurnālistu iebiedēšana, lai tādējādi gūtu viņu atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā. (CNN)
Krievijas iebrukumam Ukrainā varētu nebūt militārā virsvadītāja, lēšot ASV militārie analītiķi. Viņi arī pieļaujot, ka tas arī skaidro, kāpēc uzbrukumu raksturo neveikla plānošana un uzdevumu izpilde. Izskatoties, ka operāciju nepārrauga augstākā līmeņa komandieris, un vienības no dažādiem Krievijas militārajiem apgabaliem dažādās Ukrainas daļās sacenšas par resursiem, nevis koordinē savus centienus, CNN norādījušas divas ASV aizsardzības amatpersonas. Vienībām dažādās Ukrainas daļās nav izdevies izveidot savstarpējus savienojumus un pat šķiet, ka tās darbojas neatkarīgi cita no citas bez vienota plāna, viņi atzīmējuši.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka izslēdz ultimāta iespējas karadarbības izbeigšanai, Viņš arī norādījis, ka Krievija spētu pārņemt Ukrainas teritoriju, tikai pilnībā iznīcinot pretestību. (Liga.net)
Ukrainas pilsētā Berislavā Krievijas bruņotie spēki sestdien, 19. martā, nolaupījuši mēru un kādu pretkara aktīvistu, ziņo UNIAN. Šī nav pirmā reize, kad okupācijas spēki ir nolaupa pilsētas administrācijas vadītājus. 12. martā Krievijas armija arī bija nolaupījusi Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu, kurš vēlāk tika atbrīvots apmaiņā pret krievu karagūstekņiem, kā arī Ukrainas valdība apsūdzējusi Krieviju par Dņiprorudnas mēra Jevgena Matvejeva nolaupīšanu.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju, vēsta ANO, balstoties uz apstiprinātajiem datiem. Tikmēr Mariupolē vien oficiāli neapstiprināti vietējo amatpersonu sniegti dati jau pagājušajā nedēļā norādīja uz vairāk nekā 2000 mirušajiem. https://www.delfi.lv/interaktivie-stasti/karte-ka-pret-krieviju-aizstavas-ukraina-21-marta-aktuala-informacija.d?id=54169052
Sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Romāna Abramoviča jahta ieradusies Bodrumas ostā Turcijā, atsaucoties uz jūras satiksmes datiem, vēsta "Sky News". Līdz šim daudz valstis Eiropā un citviet pasaulē atsavinājušas jau desmitiem luksusa jahtu, lidmašīnu, nekustamo īpašumu un citu Kremlim pietuvinātajiem miljardiem un viņu ģimenes locekļiem piederošu luksusa preču. Jahta "Solaris" 1. martā vēl fiksēta Barselonas ostā Spānijā, pēc tam devās uz Melnkalni, bet Turcijā ieradusies pēc tam, kad Stambulu jau divreiz pēdējo trīs dienu laikā apmeklējis Abramovičs pats, vēsta "Reuters". Turcijas gaisa telpa Krievijas lidmašīnām līdz šim nav slēgta.
ASV nenovēro jebkādas pazīmes, ka Baltkrievija izvietotu vai pārvietotu militāros spēkus, gatavojoties Ukrainā iesūtīt spēkus, atsaucoties uz ASV aizsardzības amatpersonas paziņojumu, vēsta "VOA News" korespondents Džefs Seldins.
Ukrainas spēki uz ziemeļrietumiem no Kijivas devušies pretuzbrukumā, atspiežot uzbrucējus no Irpiņas robežas dziļāk Bučā. Pēc Krievijas karavīru atkāpšanās uzspridzināts dzelzceļa tiltu, kas savieno Irpiņu un Kijivu. Pagaidām ir pretrunīga informācija, kura puse to paveikusi. Atgūta arī Makarivas pilsēta, kas atrodas uz rietumiem no galvaspilsētas. Līdz ar šīs apdzīvotās vietas kontroli, paredzama arī agresoru aizdzīšana tālāk no Kijivas-Žitomiras lielceļa. https://twitter.com/INTEL_UKR/status/1505873149119930372
Krievijas kontrolētajā Hersonā protestētāji šodien izdzenāti ar dūmu granātām un šāvieniem. Esot ievainotie, tostarp kādā video redzams, ka vīrietim gados lode vai šķemba izraisījusi spēcīgu asiņošanu kājā. https://twitter.com/Militarylandnet/status/1505877503243689985
Saskaņā ar augsta ranga ASV aizsardzības amatpersonas teikto, ASV ir novērojušas pastiprinātas Krievijas jūras spēku aktivitātes Melnās jūras ziemeļos. (CNN)
Krievija nosūtījusi uz Ukrainu policijas īpašo uzdevumu vienības OMON kaujiniekus, lai Ukrainas pilsētās izklīdinātu miermīlīgas demonstrācijas pret okupāciju, pirmdien paziņojis Ukrainas valsts uzņēmums "Energoatom". Ukrainas Zaporižjas apgabala pilsētas Enerhodaras varasiestādes ziņo, ka pēc svētdienas protesta akcijas okupanti ieveduši pilsētā 600 omoniešus. (LETA)
Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpina agresīvu darbu pret rietumvalstīm, tajā skaitā NATO un ES dalībvalstīm, arī Latviju, lasāms Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskatā par pagājušo gadu. https://www.delfi.lv/news/national/politics/krievijas-izlukdienesti-turpina-agresiju-pret-rietumvalstim-palielinas-kiberdraudi-secina-sab.d?id=54167944
ASV vēstnieku šodien uz pārrunām izsauca Krievijas Ārlietu ministrija, un viņam paziņots, ka attiecības starp ASV un Krieviju ir uz pārtraukšanas robežas. Krievi minēja ASV prezidenta Džo Baidena "nepieņemamos" komentārus par Vladimiru Putinu.Pagājušajā nedēļā Baidens nosauca Putinu par "kara noziedznieku". Kremlis asi kritizēja šos Baidena izteikumus, raksturojot tos kā "nepieņemamu un nepiedodamu retoriku". (Sky News) 
Pirmdien, 21. martā, darbu uzsāk Ukrainas bēgļu centrs bijušajā RTU ēkā Kaļķu ielā 1, kur turpmāk tiks sniegti tie paši pakalpojumi, kas līdz šim tika sniegti Kongresu namā. https://www.delfi.lv/news/national/politics/reportaza-darbu-sak-ukrainas-beglu-centrs-kalku-iela.d?id=54168794
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā no ārvalstīm atgriezušies gandrīz 400 000 cilvēku, no kuriem 80% ir vīrieši, paziņojis Valsts robežsardzes dienesta preses sekretārs Andrijs Demčenko. (LETA)
Bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko norādījis, ka Ukraina piedzīvo "visgrūtāko laiku tās vēsturē", taču centienus apturēt Krievijas uzbrukumu nodēvējis par "brīnumainiem". "Visā valstī ukraiņi ir apturējuši Krievijas armiju un pārsteiguši pasauli," sacīja Porošenko. "Mēs esam šeit, lai cīnītos par visu Eiropu un cīnītos par visu pasauli (..) mēs [apturēsim] Putinu," viņš piebilda, pirms uzslavēja "ukraiņu unikālo vienotību". (Al Jazeera)
ANO Cilvēktiesību birojs (OHCHR) paziņoja, ka Ukrainā ir reģistrējis 2421 civiliedzīvotāju upuri - 925 nogalināti un 1496 ievainoti. Tomēr, tā kā vietējās amatpersonas Mariupolē ziņo par vismaz 2400 cilvēku nāvi pilsētā kopš kara sākuma, patiesais civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā, visdrīzāk, ir ievērojami lielāks. (Sky News)
Eiropas Savienība palielinās finansiālo palīdzību un ieroču piegādi Ukrainai, pirmdien paziņoja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. "Mēs palielināsim finanšu līdzekļus militāro preču iegādei līdz 1 miljardam eiro, lai būtu skaidrs, ka mēs ar pilnu solidaritāti iestājamies Ukrainas pusē, mēs iestājamies par civiliedzīvotāju aizsardzību Ukrainā," žurnālistiem sacīja Bērboka. (CNN)
Krievija miera sarunās neiesaistās nopietni, intervijā ar britu raidsabiedrību BBC sacījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks. Aleksandrs Rodņanskis norādīja, ka sarunu mērķis ir "piespiest Rietumiem domāt, ka turpmākas sankcijas nav vajadzīgas". "Viņi ir izmantojuši šīs sarunas kā veidu, lai novērstu uzmanību no tā, kas notiek kaujas laukā," viņš piebilda.
Pagaidām nav izpildīti nosacījumi, lai Krievijas un Ukrainas prezidenti tiktos sarunās par kara izbeigšanu, paziņojis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, piebilstot, ka Ukrainas pusei jābūt "dinamiskākai". "Viņiem vienkārši pagaidām nav nekā taustāma, nekādas vienošanās, pie kuras turēties," Peskova teikto citēja ziņu aģentūra "Interfax". (LETA)
Eiropas Savienības augstākais diplomāts Krievijas uzbrukumu Mariupolei nodēvējis par "milzīgu kara noziegumu". "Tas, kas pašlaik notiek Mariupolē, ir milzīgs kara noziegums, kas iznīcina visu, bombardē un nogalina visus," ES ārlietu ministru sanāksmes sākumā Briselē sacīja Žuzeps Borels. (Al Jazeera)
Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis aicināja vāciešus un eiropiešus vērst pret Krieviju vēl lielāku spiedienu, lai panāktu mieru Ukrainā, arī slēgt Krievijai visas Eiropas ostas, nepiegādāt preces un atteikties no Krievijas energoresursiem. https://www.delfi.lv/news/arzemes/zelenskis-aicina-slegt-krievijai-visas-eiropas-ostas.d?id=54168626
Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka apgalvojusi, ka uzbrukums Mariupolei ir personisks Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, jo viņam neizdevās ieņemt šo pilsētu 2014.gadā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. "Es domāju, ka Putins personīgi atriebjas Mariupoles iedzīvotājiem pēc tam, kad viņš 2014.gadā nepārņēma pilsētu," viņa sacīja intervijā franču laikrakstam. Situācija Mariupolē ir pavisam traģiska - pilsētā iespriestots milzīgs skaits cilvēku, kas palikuši bez vairākiem dzīvošanai svarīgiem resursiem. Regulāri notiek okupantu uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastrukrūrai. Krievijas apšaudes arī neļauj piegādāt Mariupolei humāno palīdzību, kā arī traucē evakuēt cilvēkus. "Ja Putins to vēlētos, Mariupoles humānais koridors jau būtu atvērts. Krievi iznīcina slimnīcas, teātri, kurā atradās cilvēki, (..) mošeju, baznīcas, nekas viņus neaptur," norādīja Vereščuka. (BBC)
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs sacīja, ka Mariupoles aizstāvjiem bijusi "milzīga loma ienaidnieka plānu sagraušanā". (CNN)
Lielbritānijas laikraskts "The Guardian" ziņo, ka vismaz 8 cilvēki gājuši bojā Kijivas tirdzniecības centra spridzināšanā, kura pilnībā iznīcināja ēku. Patiesais upuru skaits patlaban nav zināms. https://twitter.com/lesiavasylenko/status/1505870329524146179?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1505870329524146179%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.theguardian.com%2Fworld%2Flive%2F2022%2Fmar%2F21%2Frussia-ukraine-war-latest-news-kyiv-rejects-moscows-deadline-for-mariupol-surrender-biden-to-visit-poland-live
Čehijas premjerministrs Petrs Fiala paziņojis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins Ukrainā izdara "kara noziegumus", un aicinājis noteikt bargākas sankcijas, lai viņu apturētu. (The Guardian)
Polijas pierobežas pilsēta Pšemisla ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju uzņēmusi vairāk nekā 700 tūkstošus bēgļus no Ukrainas. Atbildot uz jautājumu par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pilsēta, tās mērs Vojcehs Bakuns sacījis: "Daudzi cilvēki ir laipni aicināti mūsu mājās. Tas ir normāli, mums pret kaimiņiem ir silta sirds." (Sky News)
Taivānas iedzīvotāji, redzot notikumus Ukrainā, sākuši satraukties, vai viņu valsts būs nākamā, agresoram šoreiz esot Ķīnai. https://www.delfi.lv/news/arzemes/vai-ukrainas-kars-varetu-provocet-kinu-iebrukt-taivana.d?id=54167806
Iepriekš vēstījām par okupantu uzbrukumu dzīvojamajai ēkai Odesā. Tas bija pirmais šāda tipa uzbrukums pilsētai. Šī dienvidu pilsēta ir ļoti nozīmīga vairāku, tostarp stratēģisko un ekonomisko apsvērumu dēļ. Odesa tiek uzskatīta kā galvenais stratēģiskais mērķis Vladimira Putina spēkiem. Ukrainai nav citu lielu ostu, uz ko paļauties, un Odesas ieņemšana nozīmētu, ka Krievija faktiski dominēs visā Melnās jūras ziemeļu piekrastē. Odesas ieņemšana varētu radīt negatīvas sekas arī kaimiņvalstīm. Pilsētas kontrole varētu ļaut Krievijas spēkiem atvērt sauszemes koridoru uz separātisko Piedņestras reģionu, kas kopš 90. gadiem ir centies iegūt neatkarību no Moldovas. Šajā reģionā jau atrodas 1500 Krievijas miera uzturēšanas spēku karavīru, raksta "Sky News".
Krievijas Pirmā televīzijas kanāla ziņu redakcijas vadītājs Kirils Kleimjonovs komentējis Marinas Ovsjaņņikovas veikto protestu pret karu, kas izpelnījās pasaules mēroga uzmanību. Kleimjonovs sievieti nosaucis par britu spiedzi. Viņš teica, ka viņa ir "nodevusi [savu] valsti un mūs visus (..) auksti, divkosīgi, par samaksu". https://twitter.com/maxseddon/status/1505859269522079746
Ukrainas pilsētā Sumos amonjaka noplūdi izdevās lokalizēt, ziņojis Sumu apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Živickis. Viņš sacījis, ka apkārtējiem iedzīvotājiem noplūdes dēļ apdraudējums nav radies. (LETA)
Žitomiras apgabals pirmo reizi ticis apšaudīts ar BM-21 "Grad" raķetēm. Apšaudes rezultātā vismaz trīs cilvēki gājuši bojā, ziņo Ukrainas informācijas aģentūra UNIAN.
Jau no 2014. gada Krievijas okupētajās Ukrainas daļās varasiestādes paaugstinājušas mobilizācijai pakļauto vecumu, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija. Lai palielināti iesaucamo skaitu, līdzšinējā 55 gadu vecuma robeža pacelta līdz 65 gadiem, apgalvo ministrijā. Tā sauktajās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikās” vispārēja mobilizācija publiski tika pasludināta dažas dienas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma, kad “republikas” ziņoja par iedzīvotāju evakuāciju uz Krieviju. Par šīm pirmskara dienām var lasīt šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/putina-solita-nauda-un-cinisms-ka-notiek-donbasa-iedzivotaju-evakuacija-uz-krieviju.d?id=54083468
Varas iestādes Odesā apsūdzējušas Krievijas spēkus par uzbrukumu dzīvojamajām ēkām Ukrainas dienvidu pilsētas pievārtē šorīt agri no rīta. Pilsētas dome paziņoja, ka uzbrukumā nav cietušo, lai gan trieciens izraisīja ugunsgrēku. (Sky News)
Doņeckas apgabala separātistu līderis Deniss Pušiļins sacījis, ka aplenktās Mariupoles pilsētu varētu ieņemt ne mazāk kā nedēļas laikā. "Doņeckas republika" ir pašpasludinājusi savu neatkarību no Ukrainas 2014. gadā. Tās neatkarību oficiāli ir atzinusi tikai Krievija. (The Guardian)
Kijivas apgabalā Ukrainas spēku rīcībā nonācis vēl viens trofejas tanks, kam nepieciešams vien neliels remonts. https://www.facebook.com/GeneralStaff.ua/posts/277448647901554&show_text=true&width=500
Krievijas uzbrukums Mariupolei ir jānosoda visstingrākajā formā, pirmdien sacīja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels. "Tā ir cilvēku, kas cieš šausmīgi, iznīcināšana," sacīja Borels, uzsverot, ka Krievijas uzbrukums Mariupolei ir "smags kara noziegums". (LETA)
Savā ikdienas video uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Eiropu nesponsorēt Krieviju, tostarp arī neveikt jebkāda veida tirdzniecību. "Aizslēdziet visas ostas, nesniedziet pakalpojumus, [nepērciet] Krievijas energoresursus." (UNIAN)
Kijivā un tās apgabalā ieviesta komandantstunda. Tā ilgs no pulksten 20:00 21.martā līdz 23.marta pulksten 07:00. Veikali, aptiekas un degvielas uzpildes stacijas būs slēgtas. "Pa pilsētu var pārvietoties tikai transportlīdzekļi ar īpašām atļaujām," sacīja Kijivas mērs Vitālijs Kļičko. https://twitter.com/KyivIndependent/status/1505846045623861254
Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis paziņojis, ka Eiropas Savienībai būtu jāievieš sankcijas pret Krievijas naftas importu.Runājot ar žurnālistiem Briselē, viņš sacīja: "Neizbēgami mums jāsāk runāt par enerģētikas sektoru, un mēs noteikti varam runāt par naftu, jo tas veido lielākos ieņēmumus Krievijas budžetā." (Sky News)
Ķīna sniegs Ukrainai papildu humāno palīdzību 1,57 miljonu ASV dolāru vērtībā, "pamatojoties uz situācijas attīstību un faktiskajām vajadzībām", pirmdien paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrija. (CNN)
Izraēlas premjerministrs Naftali Benets paziņojis, ka līdz kara beigām Ukrainā "vēl tāls ceļš ejams". Viņš sacīja, ka, neskatoties uz zināmu progresu, joprojām pastāv lielas viedokļu atšķirības starp pusēm – Krieviju un Ukrainu. Benets gan piebilda, ka Izraēla turpinās veicināt centienus pārvarēt šīs nesaskaņas un izbeigt karu. (Sky News)
Hamatova intervijā atklāj iemeslus, kāpēc devusies prom no Krievijas, kā arī pauž savu attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/es-baidos-atgriezties-izcila-krievu-aktrise-culpana-hamatova-parcelusies-uz-latviju.d?id=54167400
Okupantu zaudējumi kopš invāzijas sākuma. Kijiva ziņo, ka Krievija zaudējusi jau 15 000 karavīru. Šie ir Ukrainas publicētie dati, to precizitāti nevaram pārbaudīt. https://twitter.com/KyivIndependent/status/1505825184699359232
Krievijas apšaudē Kijivas Podiļas rajonā gājuši bojā vismaz astoņi cilvēki, paziņojis Ukrainas ģenerālprokurors. (Sky News)
Ziņu aģentūra "Reuters" Krievijas iebrukuma dēļ prognozē globālā IKP samazinājumu 1% apjomā, savukārt inflācijas pieaugumu par 2,5%.
Ukrainas parlamenta deputāts Dmitro Gurins, kurš ir no Mariupoles, uzskata, ka Krievija cenšas pilsētu nomērdēt badā, lai piespiestu to padoties. Gurins sacīja, ka pilsēta, kurā ir iesprostoti aptuveni 300 000 cilvēku, nepadosies. (The Guardian)
Krievijas gaisa spēki ar spārnotajām raķetēm veikuši uzbrukumu pret Ukrainas armijas militāro objektu Rivnes reģionā valsts rietumos, paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija. (Sky News) Pirms tam par raķešu triecieniem pa poligonu Rivnes apgabalā ziņoja vietējā administrācija.
ASV laikraksts “The Wall Street Journal” rakstīja, ka Kijivas ieņemšana vairs neesot Putina mērķis. Tam nepiekrīt britu izlūkdienests, kura vērtējumā Krievijas spēki nākamajās nedēļās centīsies Kijivu aplenkt. “Par spīti panākumu trūkumam, Kijiva paliek primārais militārais mērķis,” teikts britu paziņojumā. https://twitter.com/DefenceHQ/status/1505786552332529665
Francijas iekšlietu ministrs Geralds Darmamins pirmdien paziņojis, ka vairāk nekā 10 tūkstoši Ukrainas bēgļi ir ieradušies Francijā. Daļa no bēgļiem dodas tālāk uz Spāniju, kur esot liela ukraiņu kopiena. (CNN)
Bijušais Lielbritānijas Apvienoto spēku komandieris Ričards Baronss saka, ka līdz šim Krievijas militārajā pieejā ir bijušas trīs galvenās neveiksmes: 1) Nespēja precīzi novērtēt, kāda būs situācija Ukrainā; 2) Karam Ukrainā savāktie spēki ir bijuši pārāk mazi, lai tiem būtu ietekme, un tie mēģināja izdarīt pārāk daudz uzreiz; 3) Nespēja pārņemt kontroli pār gaisa telpu virs Ukrainas. (BBC)
Ukrainas kriptovalūtas fonds ir saņēmis vairāk nekā 60 miljonus ASV dolārus armijas palīdzībai cīņā pret Krievijas karaspēku, ziņojusi Ukrainas ziņu aģentūra "UNIAN".
Šīs nakts trieciena rezultāts Kijivā. Jau ziņots, ka Krievijas raķešu triecienā bija aizdedzies tirdzniecības centrs.
Ir panākta vienošanās par astoņiem humānās palīdzības koridoriem, lai cilvēki pirmdien varētu pamest Ukrainas pilsētas. Evakuācijas koridors gan netiks atvērts no aplenktās Mariupoles pilsētas, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Viņa sacīja, ka centieni sasniegt Mariupoli ar humānās palīdzības piegādēm joprojām cieš neveiksmi. (The Guardian)
Kopš kara sākuma vairāk nekā 2,1 miljons cilvēku ir pametuši Ukrainu un devušies uz Poliju, pirmdien paziņoja Polijas robežsardze. Tomēr bēgļu plūsmas samazinoties. Svētdien vien robežu šķērsoja 33 800 cilvēku, kas ir par 16% mazāk nekā sestdien, aģentūra rakstīja mikroblogošanas vietnē "Twitter". (BBC)
Krievija karā pret Ukrainu sākusi mazāk izmantot pilotējamo aviāciju, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. "Aizsardzības spēku stāvoklī un darbības raksturā pēdējās diennakts laikā būtisku izmaiņu nav. Ukrainas Bruņotie spēki un citas Aizsardzības spēku vienības turpina dot triecienus ienaidnieka karaspēka grupējumiem, kas cenšas noturēt sagrābtās robežas," kopsavilkumā sociālajā tīklā "Facebook" norādīja Ģenerālštābs. (LETA)
ASV prezidents Džo Baidens piektdien dosies uz Varšavu. Polijas galvaspilsētu viņš apmeklēs pēc sarunām ar NATO sabiedrotajiem, G7 un Eiropas Savienības līderiem Briselē, teikts Baltā nama preses sekretāres Dženas Psaki paziņojumā. Baidens tiksies ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu. (CNN)
Šorīt ziņojām par amonjaka noplūdi Sumu pilsētā.Reģiona gubernators Dmitro Živickis sacīja, ka to izraisījusi Krievijas apšaude, un brīdinājis cilvēkus piecu kilometru rādiusā pamest apgabalu.Tomēr varas iestādēm pēc divām stundām ir izdevies ierobežot noplūdi, viņš paziņoja. (BBC)
Zaporižjas AES pilsētiņā Enerhodarā cilvēku pūlis aplencis Krievijas militārās policijas automašīnu, lai panāktu kāda aizturēta cilvēka atbrīvošanu. Arī šāvieni gaisā viņus nenobiedē. https://twitter.com/MarQs__/status/1505585924125700101?ref_src=twsrc%5Etfw
Krievijas spēki, kas uzbrūk Kijivai no ziemeļaustrumiem, ir apstājušies, teikts britu Aizsardzības ministrijas ikrīta paziņojumā. Smagas kaujas turpinās uz ziemeļiem no Kijivas. Uzbrūkošās okupantu vienības no Hostomeļas puses ir apturējusi sīvā Ukrainas pretestība. Lielākie Krievijas spēki joprojām atrodas vairāk nekā 25 kilometru attālumā no pilsētas centra, ziņo britu izlūki. https://twitter.com/DefenceHQ/status/1505786552332529665
Krievijas okupanti Berdjanskas ostā nozaguši piecus kuģus ar desmitiem tūkstošiem tonnām graudu, paziņojis Zaporižjas apgabala gubernators Oleksandrs Staruhs. Kuģus aizvilkuši velkoņi. (Kyiv Independent) https://twitter.com/KyivIndependent/status/1505790386534555648
Jaunzēlande sniegs neletālu palīdzību Ukrainai 3,4 miljonu ASV dolāru apmērā. Tās būs bruņuplāksnes vestēm, ķiveres, maskēšanās tērpi un uzkabes, ziņo CNN.
Pirmdienas rītā notikušo amonjaka noplūdi no ķīmiskās rūpnīcas Sumos, par kuru ziņots iepriekš, izraisījusi Krievija spēku apšaude. (Liga.net)
Aizvadītajā naktī divi Krievijas raķešu triecieni bijuši vērsti pret poligonu Rivnes apgabalā, ziņo vietējā administrācija.
Diennakts laikā Ukrainas spēki notriekuši septiņus Krievijas gaisa mērķus – vienu lidmašīnu, četrus dronus un divas spārnotās raķetes. Savukārt Ukrainas aviācija veikusi triecienus pa pretinieka dzīvā spēka un tehnikas pulcēšanās vietām. Sagrābtajās teritorijās okupanti turpina marodierismu un vietējo iedzīvotāju terorizēšanu, tiek novērota karavīru un tehnikas izvietošana civilās infrastruktūras objektos, ziņo Ukrainas armijas Ģenerālštābs. https://www.facebook.com/GeneralStaff.ua/posts/277258197920599&show_text=true&width=500
Svētdien atbrīvoti 64 cilvēki, kas atradās Krievijas spēku ieņemtajā Čornobiļas atomelektrostacijā (AES). Viņu vietā uzturēt okupēto kodolobjektu brīvprātīgi ieradušies 46 citi AES darbinieki. https://twitter.com/KyivIndependent/status/1505594908303888384
https://www.delfi.lv/news/arzemes/kijivas-ienemsana-vairs-nav-putina-merkis-raksta-wsj.d?id=54166670
Naktī uz pirmdienu Kijivas Podiļskas rajonā Krievijas trieciena rezultātā aizdedzies tirdzniecības centrs un daudzstāvu stāvlaukumā esošās automašīnas.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju, bet aptuveni 1500 guvuši ievainojumus, liecina oficiālie ANO dati līdz 20. martam. Vairumā gadījumu mierīgie iedzīvotāji cietuši artilērijas un zalvju uguns sistēmas raķešu apšaužu rezultātā.
Ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā “Sumihimprom” Sumos ap pulksten 4.30 pirmdienas rītā notikusi amonjaka noplūde. Apdraudēta teritorija piecu kilometru rādiusā. (UNIAN)
Par svarīgāko īsumā: Ukraina noraidījusi Krievijas ultimātu atdot tai Mariupoli. Ultimāta gala termiņš pienācis pulksten 5.00 pēc Maskavas laika (4.00 Kijivā). Krievija piedāvāja atvērt humānos koridorus apmaiņā pret Mariupoles padošanos, taču Ukrainas valdība un Mariupoles varasiestādes Kremļa nosacījumus noraidīja. “Nevar būt nekādas runas par padošanos vai ieroču nolikšanu,” paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Aplenktajā pilsētā bez elektrības, ūdens padeves, pārtikas un medikamentu krājumiem atrodas aptuveni 300 tūkstoši cilvēku. Mariupole pakļauta nemitīgām apšaudēm. Krievijas bombardēšanā Mariupolē cietušas vairākas civiliedzīvotāju patveršanās vietas, skolas, slimnīcas, teātris. Ukraina apsūdz Krieviju par kara noziegumu pastrādāšanu Mariupolē. Pēdējo 24 stundu laikā Krievijas apšaudes pieklusušas vairumā pilsētu, taču galvaspilsētā Kijivā okupantu triecienos nogalināti vismaz četri cilvēki. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kritizēja Izraēlu par tās nevēlēšanos dot Ukrainai savas pretraķešu aizsardzības tehnoloģijas. Zelenskis ir paudis gatavību sarunām ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, bet intervijā raidsabiedrībai CNN brīdina, ka visu sarunu mēģinājumu izgāšanās gadījumā karš starp abām valstīm var izraisīt Trešo pasaules karu.
Labrīt, cienījamie lasītāji! Turpinām sekot notikumiem Ukrainā. Par to, kas notika vakar, var lasīt šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukuma-ukraina-25-diena-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=54165086

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form