Cienījamie "Delfi" lasītāji, šovakar teksta tiešraidi par Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā un ar to saistītajiem notikumiem pārtraucam. Rīt no rīta mūsu komanda turpinās sekot notiekošajam, lai informētu par svarīgāko.

Neskatoties uz atsevišķu Krievijas armijas daļu atvilkšanu uz Baltkrieviju, Pentagona runasvīrs atzīmējis, ka arī pie galvaspilsētas dislocētie spēki, visticamāk, tiks reorganizēti un papildināti. Viņš arī atklājis, ka Donbasa fronti Krievija papildinājusi ar aptuveni tūkstoš "Vagner" algotņiem, no kuriem daļa iepriekš atsaukta no misijām Sīrijā, Lībijā un dažādās Āfrikas valstīs. (Sky News)

ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) zaudējusi kontaktu ar saviem darbiniekiem Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē, trešdien paziņoja organizācijas augstais komisārs Filipo Grandi. "Dažiem izdevās izkļūt. Daži atrodas iekšienē, un mēs šobrīd nevaram ar viņiem sazināties. Tie ir mani kolēģi," viņš norādījis intervijā CNN.

Krievijas rīcība Mariupolē bijusi un turpina būt neaptverami iznīcinoša. Kompānijas "Maxar" uzņemtajos satelītattēlos visaptverošo postažu pilsētā iezīmē gan redzami nomelnējušās daudzdzīvokļu mājas, gan tas, ka gandrīz nav atrodamu ēku ar neskartiem jumtiem. No vairuma ir palikušas tikai sienas, apliecinot pieredzētos smagos aviācijas uzlidojumus un artilērijas apšaudes. Vēl otrdien tika lēsts, ka pilsētā aizvien varētu uzturēties ap 160 000 cilvēku jeb vairāk nekā trešdaļa reģistrēto iedzīvotāju.

Krievijas iepriekš sapulcinātie spēki tomēr tiek atvilkti no Čornobiļas apkārtnes uz Baltkrieviju, atsaucoties uz Pentagonu, ziņo aģentūra AFP.

Ap Borodjanku, Bučas rajona mazpilsētu uz ziemeļrietumiem no Kijivas, Krievijas armija mīnējusi vienu no galvenajiem ceļiem uz rietumiem (noprotams, ka ceļu E373). Video gan redzams, ka iedzīvotāji, riskējot ar savām dzīvībām, iemācījušies bīstamo posmu šķērsot. https://twitter.com/_catiko/status/1509230881231233028

Ukrainas armija ziņo par vairākiem panākumiem pie Ukrainas divām lielākajām pilsētām: Krievijas spēki atsisti atpakaļ uz austrumiem no Kijivas. Atgūti Ploskes, Svetilnijes un Plotinku ciemi, kā arī turpinās cīņa par Novibasanu. Savukārt pie Harkivas Ukrainas Bruņotie spēki guvuši panākumus, attīrot no okupācijas spēkiem Derhaču (ziemeļrietumos no lielpilsētas) un Rohaņas (uz austrumiem no Harkivas) apkārtnes. Krievija trešdien raķešu triecienā iznīcinājusi Derhaču administratīvo centru ("Twitter" attēlā zemāk). https://twitter.com/Liveuamap/status/1509262877965889543

Harkivā un Dņipro trešdienas vakarā, visticamāk, raķešu triecienos iznīcinātas divi degvielas rezervuāri. Dņipro mērs pirms dažām stundām vēstīja par raķešu triecienu pilsētā, bet nekonkretizēja, kam trāpīts. https://twitter.com/a1bns/status/1509237624569057291

Kopumā 55% amerikāņu atbalsta vēl vairāk amerikāņu karavīru nosūtīšanu uz Eiropu, konkrēti NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīm, liecina jauna aptauja. Eiropā jau atrodas vairāk nekā 100 000 ASV karavīru, kas ir par aptuveni 20 000 vairāk nekā pirms Krievijas vispārējās invāzijas 24. februārī. Aptuveni 61% amerikāņu arī uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir pareizs lēmums, neskatoties uz degvielas cenu pieaugumu par aptuveni 20%, liecina aptauja, ko īstenojuši "Reuters"/"Ipsos". (Sky News)

Lielbritānija līdz šim izsniegusi 25 500 vīzu Ukrainas kara bēgļiem, vēsta britu Iekšlietu ministrija. No tām 22 800 piešķirtas saskaņā ar "Ukrainas ģimeņu shēmu". Vīzu programma ļauj ukraiņu bēgļiem pieteikties pievienoties Apvienotajā Karalistē jau dzīvojošiem ģimenes locekļiem, un, ja viņiem tiek piešķirta vīza, arī dzīvot, strādāt un mācīties Lielbritānijā, kā arī pretendēt uz pabalstiem un citu atbalstu. (CNN)

Dņipro pilsēta šovakar cietusi raķešu triecienā, ziņo Dņipro mērs Boriss Filatovs. Esot apzināts kur trāpīts, bet fotogrāfijas netikšot pagaidām publicētas. Dņipro līdz šim nebija daudz cietusi tiešos Krievijas spēku uzbrukumos. Līdz šim atsevišķus triecienus saņēmuši militāri un infrastruktūras objekti piepilsētā, kā arī citviet apgabalā. Fotogrāfijas un video pēc uzbrukumiem aculieciniekus aicina tūlītēji nepublicēt sociālajos tīklos, lai neļautu ienaidniekam precizēt uguni. https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=4988691297879394&id=100002157183088&show_text=true&width=500

Slovākija trešdien paziņoja par 35 Krievijas diplomātu izraidīšanu. Šonedēļ vairākus desmitus krievu diplomātu, pamatojoties uz aizdomām par spiegošanu, izraidīja Beļģija, Nīderlande, Īrija, Čehija, ASV, Polija un Baltijas valstis. (LETA)

Ukrainas glābēji Irpiņā pēc tās atbrīvošanas īsteno gruvešu novākšanu un bojāgājušo meklēšanu sagrauto ēku krāsmatās, liecina Ukrainas Ārkārtas dienesta publicētais video. https://t.me/dsns_telegram/5481

Ukrainas ziemeļaustrumos šodien esot notriektas trīs Krievijas kara lidmašīnas un drons, vēsta Ukrainas Austrumu gaisa pavēlniecība.

Spriežot pēc ASV rīcībā esošās informācijas, Putins uzzinājis par dezinformāciju, un tas novedis pie spriedzes Putina attiecībās ar Aizsardzības ministrijas amatpersonām. https://www.delfi.lv/news/arzemes/putina-padomnieki-liderim-melo-par-kara-gaitu-uzskata-asv.d?id=54199906

Ukrainas ģenerālštāba izceltās kara aktualitātes: - Krievija atsaukusi dažas vienības no Kijivas un Čerņihivas apgabaliem. - Krievijas plānotā tehnikas papildināšana frontē radījusi grūtības, liela daļa noliktavu krājuma pirms nosūtīšanas uz fronti tiek atjaunota, remontēta un pārkomplektēta. - Ziņots, ka 28. martā Krievijas 83. atsevišķu gaisa desanta uzbrukuma brigāžu pastāvīgās dislokācijas punktā notikusi atvadīšanās no kritušajiem aptuveni 200 karavīriem, iezīmējot smagus zaudējumus. - Baltkrievijas vadība turpina pretoties Baltkrievijas armijas dalībai Ukrainas karā, bet nodrošina valsts teritoriju un medicīnisko iestāžu pakalpojumus Krievijas spēku vajadzībām.

Krievijas spēki ieņēmuši Ternu ciemu Doņeckas apgabalā, tādējādi turpinot lenkt Luhanskas apgabala pagaidu administratīvo centru Severodonecku. No ieņemtā ciema publiskotas arī fotogrāfijas ar iznīcinātu ukraiņu bruņutehniku.

Krievija vairāku raķešu triecienā iznīcinājusi lielu pārtikas bāzi Kijivas austrumos, ziņo BBC korespondents Džeremijs Bovens.

Ukrainas puse attīra atbrīvoto ceļu starp Harkivu un Čuhuivu. Aptuveni 20 kilometrus garais šosejas posms ir pilns ar civilo automašīnu vrakiem un bruņutehnikas paliekām. https://twitter.com/zloy_odessit/status/1509191114661711877

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā praktiski visa sporta pasaule ir norobežojusies no Krievijas, starptautiskās federācijas aptur Krievijas un Baltkrievijas dalību savās organizācijās, sportistiem tiek ieteikts lauzt līgumus ar Krievijas klubiem un neveidot nekādas saiknes, bet zviedru basketbolists Jūnass Jerebko šajā brīdī izvēlējies iet pretējo ceļu un noslēdz līgumu ar CSKA, kas gadu gadiem ir asociējies ar Krievijas armiju. https://www.delfi.lv/sports/news/basketbols/zviedru-zvaigznes-jerebko-pievienosanas-agresora-armijas-klubam-cska-raisa-neizpratni.d?id=54199688

Aptuvenas Ukrainas aplēses liecina, ka tā dēvētā ārzemnieku leģiona rindās karojot ap 20 000 cittautiešu. Karojošo rindas aizvien papildinās, taču ir arī tādi, kuri pēc pabūšanas kaujas laukā Ukrainu jau ir pametuši, raksta "Vice". Iemesli tam ir dažādi. Kā galvenie tiek minēti vispārēja atbalsta – evakuācijas, izlūkošanas informācijas, loģistikas un aviācijas uguns – trūkums kaujaslaukā, kā tas ir ierasts NATO armijās. Kā atzīmējis viens no medija aptaujātajiem Ukrainas kara veterāniem, trīs dienas Ukrainā bijušas smagākas par vairākiem Afganistānā pavadītajiem gadiem. Vēl cits apstāklis esot tas, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājums karot Ukrainā piesaistījis ne tikai demokrātijas un taisnības aizstāvjus, bet arī "trakos un noziedzniekus, kuri vēlas brīvību šaut cilvēkus, par to nenesot nekādu atbildību". Lai gan Ukrainas armijas vadība ļoti cenšas tādus no savam rindām izskaust, kā arī ieviest kārtību, Ukrainu pametušie stāsta "Vice", ka daudzi atteikušies doties misijās kopā ar šādiem tipāžiem, viņu neuzticamības dēļ. "Risks saņemt lodi no [savas puses] bandītiem bija pietiekams, lai nebūtu komfortabli," norādījis viens intervētais.

Krievija apgalvo, ka tā esot rekrutējusi ap 16 000 algotņu no Tuvajiem Austrumiem cīņai ar Ukrainas spēkiem. Vairums ir no Sīrijas. Algotņiem par dalību karā piedāvājot līdz 6000 eiro mēnesī, vēsta BBC. Sīriešu vēlmi cīnīties daļēji skaidro sagrautā Sīrijas ekonomika – dalība karā tiek skatīta kā iespēja nopelnīt sev iztikas līdzekļus. Krievija arī atbalstījusi Sīrijas valdību Sīrijas pilsoņu kara laikā, kas ilgst jau 11 gadus. Arī šis apstāklis var skaidrot daļas sīriešu vēlmi palīdzēt Krievijas armijai.

ASV valdības amatpersona pieļaujot, ka starp Vladimiru Putinu un Bruņoto spēku vadību ir radusies plaisa, jo augstākās amatpersonas baidoties pateikt patiesos armijas zaudējumus un ekonomiskos rādītājus Rietumu ieviesto sankciju dēļ. Savukārt Putins tā dēļ neuzticoties Aizsarzības ministrijas vadībai, vēsta NBC žurnālists Kens Dilanians Tas varētu izskaidrot, kāpēc uzskati par miera pārrunām dalās - dažas Krievijas amatpersonas domā, ka ir saskatāms progress, bet citi, tai skaitā Putins, paliek nelokāmi savos uzskatos. (Sky News) https://twitter.com/KenDilanianNBC/status/1509163236280651789?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1509163236280651789%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fnews.sky.com%2Fstory%2Fukraine-news-live-russia-war-putin-nuclear-biden-latest-updates-12541713

Ar tādu mūziķu kā Eds Šīrans, Kamilla Kaveljo, Emelija Sandē, "Snow Patrol", "Manic Street Preachers" un citu dalību savākti 12,2 miljoni britu mārciņu jeb 14,5 miljoni eiro. https://www.delfi.lv/kultura/news/music/popzvaigznes-koncerta-birmingema-ziedojumos-ukrainai-savakusas-14-miljonus-eiro.d?id=54199560

Trešdien uzrunājot Norvēģijas parlamentu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdzis aizslēgt Eiropas ostas Krievijai un piegādāt papildu ieročus Ukrainas armijai, argumentējot, ka "tagad tiek izlemts [..] visa kontinenta liktenis". (CNN)

Krievijas un Ķīnas ārlietu ministri pauduši pārliecību, ka abu valstu attiecības sasniegs "augstāku līmeni". Tā izteicies Ķīnas ārlietu ministrs Vangs Ji, kurš trešdien ticies ar Sergeju Lavrovu Ķīnā. Gan Pekina, gan Maskava ir pārliecināta, ka tām ir jāpretojas Rietumu hegemonijai un spēka politikai, pieturoties pie ANO principiem. "Ķīna vienmēr atradusies pareizajā vēstures pusē," apgalvojis Vangs, sakot, ka Ukrainas krīze ir dažādu vēsturisku faktoru mijiedarbības rezultāts. Ķīna atsakās kritizēt Krievijas iebrukumu Ukrainā. (BBC) https://twitter.com/mfa_russia/status/1509034785544548353/photo/1

Krievijas Bruņoto spēku pērn rudenī ieviestie metāla režģi aizsardzībai pret prettanku raķetēm un droniem kaujas laukā izrādījušies neefektīvi. Par to liecina lielais skaits foto un video ar tieši šādos veidos iznīcināto "aizsargāto" bruņutehniku.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojums par dabasgāzes piegādēm pieprasīt maksājumu veikšanu rubļos ceturtdien vēl spēkā nestāsies, paziņojis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. https://www.delfi.lv/bizness/pasaule/ceturtdien-vel-nestasies-speka-prasiba-par-krievijas-gazes-piegadem-maksat-rublos.d?id=54198840

Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka Čornobiļas apkārtnē, no kuras kopš kara sākuma tiek īstenots uzbrukums virzienā uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, Krievija sakoncentrē karaspēku, vēsta "The Kyiv Independent". Neskatoties uz Krievijas apgalvojumiem par karadarbības aktivitātes samazināšanu Kijivas apgabalā, Krievija tomēr turpina militāro spēku palielināšanu ap Ukrainas galvaspilsētu, kā arī pastiprinājusi Čerņihivas apšaudes.

Vācija, gatavojoties potenciālai Krievijas gāzes padeves pārtraukšanai, trešdien aktivizējusi agrīnā brīdinājuma fāzi enerģijas krīzes gadījumā. Šī lēmuma dēļ Vācijas Ekonomikas ministrijā tiks izveidota krīzes darba grupa, kura izvērtēs un izplānos Vācijas enerģijas pārdali, glabāšanu un sadalīšanu. (Al Jazeera)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja, ka ilgstoša Krievijas karadarbība Ukrainā saglabās enerģijas cenas augstā līmenī un veicinās eiropiešu dzīves dārdzības palielināšanos. (LETA)

Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins "faktiski ir kara noziedznieks", un uzsvēra, ka Apvienotajai Karalistei "jādod mūsu ieguldījums ekonomiski, tāpat kā Ukrainas bruņotie spēki dod ieguldījumu militāri". Kamerons mudināja ASV, Lielbritāniju, Eiropas valstis un citas valstis neapmeklēt novembrī gaidāmo G20 samitu Bali, Indonēzijā, ja Putins būs uzaicināts un varēs ierasties. (CNN)

Bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfauls izteicies, ka Putins neatvelk karaspēku no Kijivas - Ukrainas spēki piespiež okupantus atkāpties. "Tā ir atšķirība," raksta Makfauls. https://twitter.com/McFaul/status/1509037955268050948

Norvēģija esot nosūtījusi papildu 2 tūkstošus M72 prettanku ieročus Ukrainas aizstāvībai, trešdien sacījis valsts aizsardzības ministrs Ods Rogers Enoksens. Tas palielina Norvēģijas kopējo ziedoto M72 ieroču skaitu līdz 4 tūkstošiem. (Al Jazeera)

Ukrainas Čerņihivas pilsētas mērs paziņojis, ka šī ziemeļu pilsēta piedzīvojusi plašu uzbrukumu no Krievijas spēku puses. Tas noticis, neraugoties uz Maskavas vakardienas paziņojumu par militāro aktivitāšu samazināšanu ap šo un galvaspilsētu Kijivu. "Viņi [okupanti] patiesībā ir palielinājuši uzbrukumu intensitāti," sacīja Vladislavs Atrošenko. https://twitter.com/KyivIndependent/status/1509129915827949569

Krievija, samazinot militāro aktivitāti ap Kijivu, vēlas pārgrupēt savus spēkus, lai vēlāk dotu īpaši smagu triecienu Ukrainai, sacījis Krievijas ārlietu ministrs no 1990. līdz 1996. gadam un Krievijas agresijas kritiķis Andrejs Kozirevs. Viņš uzskata, ka Putins nolēma samazināt militāro aktivitāti ap Ukrainas galvaspilsētu ne labu nodomu vadīts, bet gan ar domu atrast citu veidu, kā salauzt ukraiņu pretestību. "Putina režīms zina tikai un vienīgi spēka valodu. Ciešot neveiksmi pie Kijivas, viņš ir pievērsies militārām un diplomātiskām mahinācijām." Kozirevs brīdinājis Rietumus, lai Putina paziņojums par militārās aktivitātes samazināšanu ap Kijivu neietekmē ieroču piegādi Ukrainas armijai, jo visu šo laiku Kremļa saimnieks ir paļāvies uz Rietumu un Ukrainas vājumu. (Sky News)

Itālijas premjerministrs Mario Dragi trešdien aizvadīs sarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, paziņoja Dragi birojs, sīkāku informāciju nesniedzot. Itālijas līderis šīs nedēļas sākumā runāja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, atkārtoti paužot Romas atbalstu Ukrainas varasiestādēm un tautai. (Al Jazeera)

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka Krima, Ukrainai piederoša pussala, ko Krievija anektēja 2014.gadā, ir "Krievijas daļa", un Krievijas konstitūcija aizliedzot apspriest jebkura Krievijas reģiona likteni ar kādu citu. (BBC)

Amerikāņiem gan Ukrainā, gan Krievijā ir atkārtoti izdoti ceļojumu brīdinājumi, kuros teikts, ka "Krievijas valdības drošības amatpersonas var aizturēt ASV pilsoņus" abās valstīs. Brīdinājumā ASV pilsoņi aicināti neceļot uz Ukrainu un Krieviju. Tāpat Savienoto Valstu pilsoņi mudināti pēc iespējas ātrāk pamest šīs valstis, ja viņi tur atrodas. (Sky News)

Savā jaunākajā paziņojumā par miera sarunām starp Ukrainu un Krieviju Kremlis norādījis, ka pagaidām nav ievērojis tajās pazīmes, kuras liecinātu par būtisku uzlabojumu panākšanu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka priekšā vēl ir ilgs darba periods. Tomēr viņš atzinīgi novērtēja to, ka Ukraina savas prasības par konflikta izbeigšanu ir izklāstījusi rakstiskā formā. (Sky News)

Jau vairāk nekā 4 miljoni bēgļu ir pametuši Ukrainu kopš kara sākuma. 2.3 miljoni patlaban atrodas Polijā, ziņojusi ANO bēgļu aģentūra (UNHCR). (Al Jazeera)

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Igors Žovkva sacījis, ka ir novērojams progress miera pārrunās ar Krieviju. Pēc vietnieka teiktā, Stambulā Krievijas delegācija beidzot ieklausījās Ukrainas domās bez ultimātu nolasīšanas. (BBC)

Ukrainas armija ziņo, ka Krievija kopš invāzijas sākuma zaudējusi ap 17 300 karavīru. Bez tam okupācijas spēki zaudējuši 600 tankus, 75 autocisternas, 131 helikopteru un ap 1700 bruņumašīnas. https://twitter.com/KyivIndependent/status/1509083205328060419?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1509083205328060419%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fnews.sky.com%2Fstory%2Fukraine-news-live-russia-war-putin-nuclear-biden-latest-updates-12541713

Attēli pēc Krievijas apšaudes Lisičanskā, ko ir publicējusi Ukrainas Iekšlietu ministrija: https://twitter.com/MVS_UA/status/1509093164048691206?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1509093164048691206%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.theguardian.com%2Fworld%2Flive%2F2022%2Fmar%2F30%2Frussia-ukraine-war-latest-news-russian-troop-withdrawal-designed-to-mislead-says-ukrainian-military-live

Lielbritānija paudusi gatavību sniegt Ukrainai drošības garantijas, ja Kijiva to lūgs, paziņojusi Lielbritānijas pastāvīgā pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Barbara Vudvorda. https://www.delfi.lv/news/arzemes/lielbritanija-pauz-gatavibu-sniegt-drosibas-garantijas-ukrainai.d?id=54197300

Bataljons "Azov" apgalvo, ka Krievijas okupācijas spēki apzināti esot šāvuši uz ēku Mariupolē, kas ir apzīmēts ar sarkanā krusta simbolu. "Vienīgais [režīms], kurš pārkāpa kara noteikumus, bija hitleriskā Vācija. [Arī viņi] apšaudīja ēkas un transportlīdzekļus, kuri tika apzīmēti ar sarkano krustu." (UNIAN)

ANO Iedzīvotāju fonda direktore Natālija Kanema paudusi bažas par pieaugošo seksuālo vardarbību pret sievietēm kara skartajā Ukrainā. Lai gan patlaban nav pieejami dati par iespējamiem noziegumiem Ukrainā, iepriekšējais pētījums par šo jautājumu liecināja, ka vairāk nekā piektdaļa bēgļu ir ziņojušas par seksuālo vardarbību. Pēc Kanemas domām, patiesais seksuālās vardarbības upuru skaits varētu būt vēl lielāks. (The Guardian)

Ukraina un Krievija trešdien vienojušās par trīs evakuācijas koridoru izveidi, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Viens no šiem koridoriem paredzēts, lai evakuētu civiliedzīvotājus no aplenktās Mariupoles pilsētas. (CNN)

Bijušais prezidenta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Ukrainas nacionālās drošības jautājumos Oleksandrs Daņiļuks apgalvojis, ka netic Krievijas solījumiem samazināt militārās operācijas Kijivas un Čerņihivas apkaimē. Viņš norāda, ka šorīt piedzīvotās Krievijas apšaudes ir apstiprinājušas šīs bažas. Lai gan eskalācijas nav un daži karavīri ir attālinājušies no Kijivas, "šī ir tikai pārgrupēšanās", sacīja Daņiluks. Daņiļuks uzskata, ka Krievija pieliks visas pūles, lai ieņemtu Doņeckas un Luhanskas apgabalos, jo Vladimiram Putinam ir nepieciešama kāda uzvara. Taču viņš arī brīdina, ka Krievija "nemazinās" aktivitātes ap Kijivu un Čerņihivu, sakot, ka šādi solījumi no Maskavas esot " tikai vārdi". (BBC)

Krievijas spēki apšaudījuši gandrīz visas pilsētas frontes līnijā, kas atdala Ukrainas valdības kontrolēto teritoriju no Krievijas atbalstīto separātistu pārņemtajām teritorijām Doņeckas apgabalā, paziņoja reģiona gubernators. Pavlo Kiriļenko sacīja, ka situācija var pasliktināties, Krievijas spēkiem koncentrējot savus spēkus, lai uzbruktu Doņeckas apgabalam. (Al Jazeera)

Bijušais NATO augstākā komandiera vietnieks Eiropā Ričards Širefs izteicies, ka "tāpat kā lielākajai daļai cilvēku" viņam ir lielas aizdomas par Krievijas solījumu samazināt uzbrukumus Kijivai un Čerņihivai. "Tā gandrīz noteikti ir [Krievijas] atziņa, ka mēģinājums virzīties uz priekšu pa vairākām asīm ir neveiksmīgs un, visticamāk, paredz spēka koncentrāciju citā teritorijā," viņš norādīja. "Kamēr Putins atrodas Kremlī, Eiropā nevar būt miers," brīdināja Širefs, raksturojot Putinu kā "asiņainu autokrātu". (BBC)

Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks pēc sākotnējās zibenskara ieceres izgāšanās pārgājis pie plāna "B", otrdien ANO Drošības padomes sēdē sacīja Ukrainas vēstnieks Serhijs Kislica. https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-karaspeks-pargajis-pie-plana-b-pazinojis-diplomats.d?id=54196912

Krievijas spēki naktī veikuši uzbrukumus rūpniecības objektiem Hmeļņickas reģionā Ukrainas rietumos, šorīt paziņoja šī reģiona gubernators Serhijs Hamalijs. Hamalijs nesniedza sīkāku informāciju, taču sacīja, ka uzbrukumu dēļ radītie ugunsgrēki ir "lokalizēti" un tiek veiktas pārbaudes, lai noteiktu, vai ir cietušie. (Sky News)

Neraugoties uz Krievijas amatpersonu paziņojumu, ka ap Kijivu un Čerņihivu notiks militārā deeskalācija, augsta Ukrainas amatpersona trešdien norādīja, ka Ukrainā aizvadītajā naktī nav bijis apgabalu, kurā neskanēja brīdinājuma sirēnas. "Nakts laikā visā valstī bija [dzirdamas] gaisa uzbrukumu trauksmes [sirēnas]," sacīja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Deņisenko. "Patiesībā nebija nevienas zonas bez sirēnām," sacīja Deņisenko. (CNN)

Lielbritānijas premjerministra vietnieks Dominiks Rābs sacīja, ka ziņas par Krievijas plāniem dislocēt algotņus no "Vagner" grupas un Sīrijas varētu būt Krievijas vājuma pazīme. "Tā ir satraucoša zīme, taču tā, iespējams, parāda arī to, cik viņi [krievi] ir kļuvuši atkarīgi no citiem kaujiniekiem profesionālo spēku vājuma un trausluma dēļ, un viņi ir atkarīgi no obligātā dienesta karavīriem, ko mēs sākam redzēt Ukrainā," norādīja Rābs. (Sky News)

Čerņihivas mērs Vladislavs Atrošenko izteicies, ka Krievijas apņemšanās mazināt uzbrukumus Kijivai un Čerņihivai būtu labas ziņas, ja Maskavai varētu uzticēties. "Bieži vien krievi saka vienu, bet patiesībā notiek savādāk. Cik daudz šajos vārdos ir patiesības, rādīs laiks. Mēs šobrīd izturamies pret šiem vārdiem ļoti piesardzīgi," viņš piebilst. (BBC)

Krievija no okupētajām Gruzijas teritorijām uz Ukrainu pārsviedusi aptuveni 2000 karavīru, trešdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. (LETA)

Apvienotā Karaliste ļoti skeptiski izturēsies pret jebkuriem Krievijas solījumiem, šodien paziņoja Lielbritānijas premjerministra vietnieks Dominiks Rābs. "Es būtu ļoti piesardzīgs, novērtējot to, kas nāk no Putina kara mašīnas," viņš sacīja. "Es domāju, ka mēs ļoti skeptiski raugāmies uz visu, kas nāk no Maskavas," piebilda Rābs. (Sky News)

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacījusi, ka Berlīne jau 2014. gadā zināja par riskiem kļūt vēl vairāk atkarīgiem no Krievijas enerģijas, taču valdība to ignorēja, un tagad izjūt šī lēmuma sekas. Par to rakstīja ASV politiskais laikraksts "Politico".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien uzrunās Austrālijas parlamentu. (BBC)

Ķīnas ārlietu ministrs Vangs Ji esot ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Ķīnā. Tikšanās notikusi pēc Krievijas un Ukrainas delegāciju miera pārrunām otrdien Stambulā. (Sky News)

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ir publicējusi kārtējo ziņojumu par situāciju Ukrainā. Kā galveno ministrija atzīmē Krievijas karaspēka atkāpšanos uz Krieviju un Baltkrieviju, lai pārgrupētos. Kā pamatojumu tā piemin lielos armijas zaudējumus un sliktu loģistiku. Bez tam tiek domāts, ka Krievija turpinās apšaudīt Ukrainu ar artilērijas un raķešu sistēmām, lai kompensētu savas sauszemes spēku samazinājumu karadarbības zonā. Savukārt Krievijas paziņojums par koncentrēšanos uz Luhanskas un Doņeckas apgabalu, visticamāk, nozīmē atzīšanu, ka tā nespēj koncentrēties uz vairākām frontēm vienlaicīgi. https://twitter.com/DefenceHQ/status/1509036026655911936?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1509036026655911936%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fnews.sky.com%2Fstory%2Fukraine-news-live-russia-war-putin-nuclear-biden-latest-updates-12541713

ASV astronauts kopīgi ar diviem Krievijas kosmonautiem pametīs Starptautisko kosmosa staciju (SKS), neņemot vērā saspīlētās attiecības starp abām valstīm Krievijas-Ukrainas kara dēļ. Pēc kara sākuma Krievijas kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Dmitrijs Rogozins apsūdzējis ASV sadarbības "likvidēšanā" uz SKS. Viņš jautāja: "Ja jūs pārtraucat sadarbību ar mums, kurš tad izglābs SKS no nekontrolējamas [..] nokrišanas ASV vai Eiropas teritorijā?" NASA sacīja, ka turpinās sadarboties ar visiem partneriem, tai skaitā arī Krieviju. (The Guardian) https://twitter.com/Space_Station/status/1509011879246577665?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1509011879246577665%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.theguardian.com%2Fworld%2Flive%2F2022%2Fmar%2F30%2Frussia-ukraine-war-latest-news-russian-troop-withdrawal-designed-to-mislead-says-ukrainian-military-live

Gāzes padeve pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu, kas savieno Krievijas Jamalas pussalu ar Vāciju, esot apstājusies, savukārt pārējie divi svarīgie gāzesvadu turpina darboties bez izmaiņām. Krievija vēlas, lai ārzemju uzņēmumi par gāzi maksā rubļos, taču Rietumi ir atteikušies to darīt. Tas varētu traucēt normālu gāzes pievedumu Eiropai. (Reuters)

Ap pulksten 6.30 no rīta Krievijas apšaudi piedzīvojis dzīvojamais rajons Lisičanskā (Luhanskas apgabals). Ir bojātas daudzstāvu dzīvokļu ēkas un ir upuri, kuru skaits tiek precizēts.

Jauni kompānijas “Maxar” satelītattēli atklāj postījumu apmērus Mariupolē, kur bojātas ir gandrīz visas ēkas. Attēlā salikts skats pirms un pēc. (AP/Scanpix/LETA/Delfi)

Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs apkopojis Krievijas dezinformācijas un manipulācijas piemērus. Starp tiem izcelti propagandistu centieni virzīt tēzes “nē rusofobijai, krieviem nav jāatbild par Putinu, krieviem nav jācieš no sankcijām”. Piemēram, tieši tādu pozīciju Itālijas TV RAI ēterā paudusi žurnāliste Marina Ovsjaņņikova, kura kļuva starptautiski slavena, Krievijas TV ēterā izejot ar pretkara plakātu. (Liga.net)

Kopš 24. februāra Krievija pa mērķiem Ukrainā raidījusi vairāk nekā 1200 spārnoto, ballistisko un virsskaņas raķešu. 467 no tām trāpījušas pa dzīvojamiem rajoniem, ziņo UNIAN. Ukrainas pārstāvis ANO Sergejs Kisļica otrdien ANO Drošības padomes sēdē skaidrojis, ka pēc “zibenskara” izgāšanās Krievija ķērusies pie plāna “B” - radīt humāno katastrofu visā Ukrainā un iznīcināt valsts lauksaimniecības potenciālu, lai piespiestu valdību un tautu kapitulēt.

Mikolajova. (Sipa/Scanpix/LETA)

Tā pēc Krievijas raķetes trieciena izskatās valdības ēka Mikolajivā. Vismaz 12 cilvēki ir gājuši bojā, bet 34 ievainoti. (Foto: Sipa/Scanpix/LETA)

Atbrīvotajā Irpiņā līdzās kara postažai uz ielām redzami arī bojāgājuši iedzīvotāji. (Foto: Reuters/Scanpix/LETA)

No Irpiņas un citām kauju skartajā vietām Kijivas apkārtnē pēdējās dienās turpinās cilvēku evakuācija. (Foto: AP/Scanpix/LETA)

Kijivas piepilsētā Irpiņā, par kuras atbrīvošanu no okupantiem pilsētas mērs ziņoja 28. martā, kā arī citās atkarotās piepilsētās zem sagrauto ēku drupām tiek meklēti cilvēki, paziņoja Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrejs Ņebitovs. Tāpat esot ļaudis, kas joprojām uzturas savās mājās vai pagrabos – viņiem tiek piegādāts ūdens, pārtika un medikamenti. Tāpat turpinās cilvēku evakuācija no vietām, kur turpinās kaujas, kā arī pa “zaļajiem koridoriem” no okupētām teritorijām. Pavisam Kijevas apgabalā no Krievijas ieņemtiem rajoniem izvesti vismaz 100 tūkstoši cilvēku, informē Ņebitovs. Atbrīvotajos ciemos atklājas postažas ar iznīcinātu Krievijas kara tehniku, kā arī ir sprādzienbīstami priekšmeti, mīnas un munīcija. (UNIAN)

Labrīt, cienījamie lasītāji! Turpinām sekot notikumiem Ukrainā. Par to, kas notika vakar, var lasīt teksta tiešraides arhīvā šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/ukraina-plano-buvet-pagaidu-pilsetas-teksta-tiesraide.d?id=54192240