Cienījamie "Delfi" lasītāji, šovakar teksta tiešraidi par Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā un ar to saistītajiem notikumiem pārtraucam. Rīt no rīta mūsu komanda turpinās sekot notiekošajam, lai informētu par svarīgāko.

Arī uz austrumiem no Kijivas Krievijas spēki ar kaujām atkāpjas. Video no Novobasanas, kur Ukrainas spēki ieguvuši divus bruņutransportierus. https://twitter.com/Arslon_Xudosi/status/1509614365485502470

Ceļā uz Kijivu šobrīd atrodas viena no augstākajām amatpersonām Eiropas Savienībā – Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola. https://twitter.com/EP_President/status/1509629896229888006

Hostomeļas lidosta pēc agresora spēku atkāpšanās. Bučas pilsēta un Hostomeļa ceturtdienas vakarā ir okupantu pilnībā pamestas. Hostomeļas lidosta, kura pirms kara kalpoja par transporta kompānijas "Antonow Airlines" bāzi, kļuva par vienu no pirmajiem karstajiem punktiem, 24. februārī Krievijai paplašinot invāziju Ukrainā. To vairākos piegājienos mēģināja ieņemt ar desanta palīdzību, bet līdz pat šai dienai tā bija aktīva kaujas zona.

Harkivas apgabalā šodien bijis nemierīgi, raksta apgabala vadītājs Oļegs Siņegubovs. Viņš atzīmē, ka Krievijas spēki pa Harkivas centru izšāvuši raķeti un artilērijas apšaudes bijušas dažādos pilsētas apgabalos. Vissmagākā kauja ir par Izjumu, kuras apkārtnē šodien Bruņotie spēki preventīvi evakuējuši ap 2500 cilvēku. Apgabalā notriektas arī četras lidmašīnas - iznīcinātājs un trīs bumbvedēji.

Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas uzlidojumos un artilērijas apšaudēs nogalināti vismaz 148 bērni, liecina Ukrainas valdības rīcībā esošā informācija. ANO jaunākās aplēses liecina, ka konflikta laikā Ukrainā ir nogalināti vairāk nekā 1100 civiliedzīvotāju, tostarp bērni. ANO gan apkopo tikai apstiprināmu informāciju, kas kara apstākļos ir sarežģīti. Piemēram, jau vairāk nekā mēnesi ielenktajā Mariupolē vien uzieto mirušo skaits tiek lēsts ap 5000. Ukrainas Aizsardzības ministrija vēsta, ka kopš 24. februāra pa Ukrainas teritoriju ir izšautas kopumā 1370 raķetes, kā arī iznīcinātas 15 Ukrainas lidostas. Savukārt vairāk nekā desmit miljoni ukraiņu ir pametuši savas mājas, no kuriem aptuveni četri miljoni pametuši valsti. (Sky News)

ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV rīcībā esošā informācija, kas gan neesot pilnībā droša, liecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pašizolējies, bet viņa padomnieki – sodīti ar atlaišanu vai mājas arestu. (Babel)

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi par "Mariupoles miesnieku" dēvēto Krievijas ģenerālpulkvedi Mihailu Mizincevu, ziņo "Foreign Policy" reportieris Džeks Dečs. Mizincevs tiek uzskatīts par galveno personu, kura vadībā Mariupolē Krievijas spēki jau nedēļām ilgi apšauda dzīvojamos rajonus. Tas prasījis tūkstošiem cilvēku dzīvību, kā arī iznīcinājis vairumu pilsētas ēku. Azovas ostas pilsēta, kurā reiz dzīvoja vairāk nekā 400 000 cilvēku, aplenkumā atrodas jau 31. dienu.

Mariupolē dzīvojoša meitene Aļona Zagreba publicējusi septiņu minūšu garu video dienasgrāmatu par desmit Krievijas okupācijas spēku radīto šausmu pilnām dienām dzimtajā pilsētā. Video sākas 2. martā, kad sprādziena dēļ saplīst loga ārējais stikls. Ar katru dienu karš aizvien pietuvojas ģimenes mājai - tiek izsisti arī citi stikli, pazūd ūdens un apkure, nodeg pretējā māja un izceļas ugunsgrēks arī pašu mājā. Ģimene pārceļas uz citu, kas arī cieš uzlidojumā vai šāviņu sprādzienā, bet no visiem ģimenes locekļiem tikai tēvu viegli savaino stikli un citas atlūzas. Pēc pārdzīvotā 16. martā ģimenei izdevies evakuēties uz Zaporižju un pēc tām doties tālāk uz Ukrainas rietumu daļu. View this post on Instagram A post shared by 🇺🇦 (@alena_zagreba)

Ukrainas sauszemes spēku štābs ziņo, ka no Kijivas ziemeļrietumiem caur Ivankivku uz Baltkrieviju atkāpjoties ap 700 bruņutehnikas un cita transporta vienības. Ir aizdomas, ka šie spēki Ukrainu nepamet, bet tiks pārformēti un papildināti, lai nonāktu frontē tālāk uz austrumiem.

Francijas militārās izlūkošanas vadītājs ģenerālis Ēriks Vinauds esot lūgts atkāpties, jo neesot spējis paredzēt Krievijas iebrukumu Ukrainā, CNN norādījis kāds avots Francijas drošības struktūrās. Iebrukums Ukrainā gan neesot vienīgais aspekts, kādēļ Vinaudam piedāvāts aiziet.

Kāds ukraiņu frontinieks pirms dažām stundām tvītoja, ka šodien atbrīvots līdz šim ielenktās Čerņihivas dienvidos esošais Jahidnes ciems. "Tagad esmu emociju pārņemts. Šodien gandrīz raudāju. Mūsu cilvēki, ukraiņi, ir atbrīvoti no okupācijas. Kā viņi mūs satika," raksta karavīrs. Viņš atzīmējis, ka ap 300 cieminieki turēti kādā pagrabā, bet ne visi izdzīvojuši, jo vairāki nošauti. Tvīta autors atzīmē, ka ķīlnieku turētāji bijuši "šauracaini", visticamāk apliecinot vēl pirms kara sākuma izskanējušo informāciju, ka Baltkrievijā, no kuras teritorijas iebrukts Čerņihivas apkaimē, sapulcināti izteikti daudz burjatu. Jahidnē ieradušies ārsti, bet smagāk cietušie tiekot pārvesti uz simts kilometrus attālo Ņižinas pilsētu.

Tiek ziņots, ka Krievijas spēki uzspridzinājuši kādu dambi uz Oskilas upes Harkivas apgabalā. Precīza lokācija gan nav norādīta.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis uzskata, ka Krievijas karaspēks "drīz" centīsies ieņemt vienu trešdaļu Ukrainas zemes. "Es redzu, ka Krievijas karaspēks pārgrupējas, reorganizējas. Domāju, ka drīz viņi mēģinās ielenkt Ukrainas spēkus, jo īpaši Donbasa reģionā. Un tad, sagrābuši vienu trešdaļu zemes Ukrainā, viņi vēlēsies risināt sarunas no šīs ļoti spēcīgās pozīcijas," intervijā CNN atzīmēja Moraveckis. Polijas premjers uzsvēra, ka Ukrainas sabiedrotajiem jāturpina noteikt Krievijai "graujošu sankciju kopumu", jo no tām Kremlis baidās. "Mēs iestājamies par viņu aktīvu konfiskāciju un darām visu iespējamo, lai pārtrauktu Krievijas naftas un gāzes iepirkšanu," skaidroja Polijas valdības vadītājs. "Krievija ir liela valsts ar ražošanu, izejvielām, resursiem. Viņiem ir liela armija. Tāpēc viņi atkal un atkal var pārgrupēties un reorganizēties," viņš piebilda, mudinot visas rietumvalstis Ukrainai piegādāt ieročus pēc iespējas vairāk un drīzāk.

Luhanskas apgabalā iebrauc daudz Krievijas militārās tehnikas, paziņojis apgabala gubernators Sergejs Gaidais.

FIFA padome 24. februārī – dienā, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu – nolēma veikt izmaiņas statūtos un oficiālo valodu sarakstā iekļāva krievu un arābu valodas. FIFA padomes ierosinājumu par izmaiņām statūtos vēl bija jāapstiprina FIFA kongresam, kas ar lielu balsu pārsvaru to apstiprināja. https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/fifa-krievijas-agresijas-laika-par-vienu-no-oficialajam-valodam-apstiprina-krievu-valodu.d?id=54204014

Nelielās Ukrainas pierobežas pilsētas Slavutičas mērs Jurijs Fomičevs apstiprina, ka Krievijas karaspēks atkāpjas uz Baltkrieviju. "Šodien, ap pusdienlaiku, viņi izbrauca lielā kolonnā no Mihailo-Kocjubinskes ciema (vairāk uz austrumiem, pie pašas Čerņihivas). Tagad mēs cenšamies risināt humanitāros jautājumus – esam atveduši uz pilsētu pārtiku, brīvprātīgie brauc un ved cilvēkus uz Kijivu. Tas vēl nav zaļais koridors, cilvēki brauc ar savām automašīnām," viņš Ukrainas medijam "Babel" skaidrojis situāciju. Fomičevs arī atzīmējis, ka Krievijas spēki līdz ar atkāpšanos līdzi aizveduši arī karagūstekņus - jau kara pirmajās dienās sagūstītos Ukrainas Nacionālās gvardes karavīrus.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien intervijā britu medijam "Sky News" uzsvēra, ka Krievija "neizved" karaspēku no Ukrainas, bet gan "reorganizējas" [tālākai karadarbībai].

Eiropas smagsvari – Francija, Vācija un Lielbritānija atsakās maksāt Krievijai par dabasgāzi rubļos. "Mēs nepieņemsim citu maksāšanas veidu par gāzi, kā vien līgumā norādīto," uzsvēra Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs. (CNN)

Krievijas karaspēks pamet Čornobiļas apgabalu, paziņojusi Ukrainas Valsts kodolaģentūra. Aģentūra piebilst, ka daži karavīri joprojām atrodas šajā reģionā, taču lielākā daļa dodas uz Baltkrievijas robežu. (Sky News)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins runājis Maskavā pēc dokumenta parakstīšanas, kurā teikts, ka ārvalstu pircējiem no piektdienas par Krievijas gāzi jāmaksā rubļos, bet līgumi tiek apturēti, ja šie maksājumi netiks veikti. Putins izteicās, ka "ekonomiskais karš" pret Krieviju sācies jau pirms vairākiem gadiem. (BBC)

Aktuālā karte par Ukrainas pretošanos Krievijas agresijai: https://www.delfi.lv/interaktivie-stasti/karte-ka-pret-krieviju-aizstavas-ukraina-31-marta-aktuala-informacija.d?id=54203362

Krievijas oligarhs Romāns Abramovičs "patiesi" strādā, lai izbeigtu konfliktu Ukrainā, paziņojusi Turcija. Abramovičs tika pamanīts otrdien notikušajās miera sarunās Stambulā, lai gan viņš nebija oficiāls Krievijas delegācijas biedrs. Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans saka, ka Vladimirs Putins "viņam [Abramovičam] uzticas", piebilstot: "Abramovičs sarunās piedalījās Krievijas delegācijas sastāvā. Tā vietā, lai skatītos, kas sēdēja pie galda, mums būtu jāskatās, kā vārdā viņi tur bija." Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu sacīja, ka Abramovičs uztur sakarus starp Kijivu un Maskavu un "patiesi" strādā, lai izbeigtu karu. (Sky News)

Atbalsts palielinājies Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. https://www.delfi.lv/news/arzemes/vairak-neka-puse-somijas-iedzivotaju-atbalsta-iestasanos-nato.d?id=54203000

Norvēģijas premjerministrs Jonass Gārs Stērs paziņojis, ka lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu steidzami izvest savu karaspēku no Ukrainas un atļaut humānās palīdzības pieejamību.(BBC)

Zviedrijas finanšu ministrs Mikaels Dambergs ceturtdien paziņojis, ka Stokholma veltīs 1 miljardu ASV dolāru Ukrainas bēgļiem. (Sky News)

NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Krievijas karaspēks drīzāk veic militāro pārgrupēšanos, nevis atkāpjas. Šopēcpusdien, runājot Briselē, Stoltenbergs sacīja: "Saskaņā ar mūsu izlūkdienestiem Krievijas vienības nevis atkāpjas, bet gan maina pozīciju." (Sky News)

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs šodien sacījis, ka ne ASV Valsts departamentam, ne Pentagonam nav īstas informācijas par Krievijā notiekošo. "Viņi vienkārši nesaprot, kas notiek Kremlī," viņš sacīja. "Viņi nesaprot prezidentu Putinu, viņi nesaprot, kā tiek pieņemti lēmumi, un viņi nesaprot mūsu darba stilu." Peskovs piebilda, ka tas ir satraucoši, jo "šāda pilnīga nesaprašanās noved pie nepareiziem lēmumiem, kam ir sliktas sekas". (BBC)

Lielbritānija ir ziedojusi  Ukrainai 5 miljonus ārstniecības preču, tostarp ventilatorus, dažādus medikamentus un intensīvās aprūpes iekārtas, ziņo Londona. (The Guardian)

Vismaz 13 cilvēki ievainoti apšaudē Doņeckas apgabalā, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs.Pavlo Kiriļenko sacīja, ka Krievijas uzbrukums turpinājās reģiona centrālajā daļā, 11 civiliedzīvotāji Mariinskā, tostarp četri bērni, tika nogādāti slimnīcā. Vēl divi cilvēki ievainoti Očeretinā, viņš piebilda. (BBC)

Vladimirs Putins šodien parakstīja dokumentu, kas paredz papildināt Krievijas armiju ar 134 500 jauniem iesauktajiem karavīriem. Tomēr Krievijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka jaunajam iesaukumam nav nekāda sakara ar konfliktu Ukrainā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sacīja, ka pavasarī armijā iesauktie netiks nosūtīti uz "karstajiem punktiem". (Sky News)

Lielbritānija paziņojusi, ka tā ir ieviesusi sankcijas pret prominentām Krievijas personām un armijas virsniekiem. Starp papildu 14 sankcionētiem indivīdiem ir Sergejs Birļovs, medija "Russia Today" īpašnieks, Aleksandrs Žarovs, "Gazprom-Media" valdes priekšsēdētājs un Aleksejs Nikolovs, "Russia Today" ģenerāldirektors. (The Guardian)

Okupantu zaudējumi kopš Maskavas invāzijas Ukrainā sākuma. Krievija zaudējusi ap 17 500 karavīru. Šie ir Ukrainas publicētie dati, to precizitāti nevaram apstiprināt. https://twitter.com/KyivIndependent/status/1509432963523559427

Vācija, valsts ar visspēcīgāko ekonomiku Eiropā, saņems triecienu Ukrainas kara dēļ, brīdinājis Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks. "Tas nav iedomājami un iespējami, ka [karš] beigsies bez sekām Vācijas sabiedrībai. Es ticu, ka mēs esam gatavi maksāt šo cenu, kas ir maza salīdzinājumā ar Ukrainas ciešanām." Trešdien Vācija, kurai vairāk nekā puse no visas gāzes importa ir Krievijas izcelsmes, izsludināja agrīno brīdinājuma fāzi par iespējamiem gāzes iztrūkumiem. Kremlis pieprasīja maksāt par gāzi rubļos un draudēja atslēgt gāzes padevi, ja tas nenotiks. Berlīne ir gatava maksāt tikai eiro vai ASV dolāros. (CNN)

Par galveno īsumā: Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 24. februārī. Ir sākusies kara sestā nedēļa, rit 36. konflikta diena. Šonedēļ Turcijā notika Ukrainas un Krievijas sarunu otrais klātienes raunds. Sarunas turpināsies tiešsaistē 1. aprīlī. Krievijas uzbrukumi kļūst intensīvāki par spīti šonedēļ Maskavas solījumam atvilkt spēkus no Kijivas un Čerņihivas apkārtnes un “deeskalēt” situāciju. Ukraina reālu okupantu spēku atvilkšanu nenovēro. Pentagons ziņo, ka Krievija pārvietojusi vien nelielu daļu spēku, kas tiek no jauna apgādāti turpmākajām kaujām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdina, ka okupanti koncentrē spēkus uzbrukumiem Donbasā valsts austrumos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nepareizi novērtējis savas armijas spējas, bet viņa padomnieki baidās atklāt patiesību par kara gaitu, uzskata britu valdības izlūkdienestu pārstāvis Džeremijs Flemings. Līdzīgās domās ir ASV. Baltajā namā uzskata, ka Kremlī valda spriedze starp Putinu un militāro vadību. Ceturtdien turpinās centieni evakuēt aplenktajā Mariupolē esošos cilvēkus, Ukraina uz pilsētu nosūtījusi vairākus autobusus, tomēr nav garantiju, ka evakuācijas koridors darbosies un tiks ievērota uguns pārtraukšana.

Harkivas apgabalā pēdējās diennakts laikā notikušas spēcīgas apšaudes, teikts reģiona militārā gubernatora ceturtdien izplatītajā paziņojumā. Intensīvā bombardēšana neļāva atvērt evakuācijas koridorus reģionā, sacījis Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oļegs Sinjehubovs. (CNN)

Savukārt Pentagons lēš, ka Krievija no Kijivas apkārtnes ir pārdislocējusi mazāk par 20% spēku. Sagaidāms, ka tie tiks no jauna apgādāti un atkal iesaistīti kaujās. Ja Krievija nopietni izturētos pret deeskalāciju, tad šie spēki tiktu nosūtīti mājās, taču pagaidām nekas tāds nav novērots, uzsvēra Pentagona pārstāvis Džons Kirbijs. (UNIAN)Krievija iepriekš šonedēļ paziņoja, ka “deeskalēs” situāciju, atvelkot savus spēkus no Kijivas apgabala. Situācija uz vietas gan neliecina neko par kauju rimšanos, bet britu izlūkdienesti tuvākajās dienās paredz smagas sadursmes Kijivas apkārtnē. Tāpat Krievijas izziņotā spēku atvilkšana tiek skaidrota ar pārgrupēšanos un kauju pastiprināšanu Ukrainas austrumos.

Ukraina neredz reālus apstiprinājumus Krievijas paziņojumiem par spēku izvešanu no atsevišķiem frontes sektoriem, paziņojis Prezidenta biroja vadītājs Andrejs Jermaks. “Mēs uzskatām, ka viņi ir mainījuši stratēģijas un plānus. Bet tas diemžēl nenozīmē kara apturēšanu. Es varu teikt, ka situācija saglabājas diezgan smaga. Īpaši es gribu izcelt humāno situāciju – viss ir ļoti slikti,” citē UNIAN.

Ukrainas prezidents ceturtdien ne tikai uzrunājis Austrālijas parlamentu, kam viņš akcentējis Krievijas draudus pasaulei, bet arī Nīderlandes parlamentu. Nīderlandes deputātiem Volodimirs Zelenskis palūdza ieročus, līdzekļus Ukrainas atjaunošanai, kā arī aicinājis apturēt jebkādu tirdzniecību ar Krieviju. (The Guardian) Attēls: Reuters/Scanpix/LETA

Kāpēc Kremlis tik ļoti kļūdījās savās prognozēs par Ukrainu, tās spēju un vēlmi pretoties? Zviedru ekonomists, Krievijas, Ukrainas un Austrumeiropas pētnieks, grāmatu par Krieviju autors Anderss Oslunds uzskata, ka pamatā ir Krievijas milzīgais impēriskais nicinājums pret Ukrainu un ukraiņiem, kas tiek saukti par “mazajiem krieviem” un “Mazkrieviju”. Strādājot Maskavā un Kijivā 21. gadsimta pirmajos gados, Oslunds konstatējis, ka Krievijas vēstniecībā Kijivā nav pat darbinieka, kurš sekotu Ukrainas medijiem, jo Krievijas Ārlietu ministrija Ukrainas iekšējās debates “neuzskatīja par pietiekami nozīmīgām, lai par tām ziņotu”. Tāpat Krievijas medijos neparādās eksperti Ukrainas jautājumos, jo tādu vienkārši nav, viņš skaidro. “Kāpēc lai kāds pētītu Ukrainu? Ukraiņi ir tādi paši kā mēs krievi! Mēs esam tik līdzīgi, ka mums viņi nav jāpēta,” eksperts skaidro krievu domu gājienu. “Krievu attieksme pret Ukrainas vēsturi un tautu ir nicinājuma pilna. Ivans Mazepa ir galvenais ļaundaris, savukārt vienīgais labais ukrainis ir Bogdans Hmeļņickis. Pat neuzdrīkstaties pieminēt Stepanu Banderu. Secinājums ir tāds, ka Ukraina var pastāvēt tikai kā lielās Krievijas valdījums,” Krievijas attieksmi turpina skaidrot Oslunds. Putina 12. jūlija raksts par Ukrainu ir šo veco aizspriedumu kopsavilkums, atzīmē ekonomists. Novecojuši aizspriedumu apvienojumā ar jauniem meliem rada pilnīgi nepatiesu ainu. Runājot par cilvēkiem, kas rada Putina iespaidu par Ukrainu, Oslunds atzīmē, ka Putina vienīgais tuvais Ukrainas aģents ir Viktors Medveščuks – kādreizējais oligarhs, “kurš savā dzīvē nav godīgi nopelnījis nevienu grivnu” un ir, iespējams, “visnepopulārākā persona Ukrainā”. Tāpat starp viņa tuvākajiem padomniekiem ir ukraiņu izcelsmes Jurijs Kovaļčuks un Genādijs Timčenko no Sanktpēterburgas, kuri “noteikti pazīst šo valsti”. “Šaubos, ka Putins ir klausījies FSB informācijā par Ukrainu, un SVR [ārējais izlūkdienests] tur gandrīz nestrādā. Putins, domājams, dezinformē sevi, klausīdamies Medvedčukā, Kovaļčukā un varbūt Timčenko,” secina pētnieks. https://twitter.com/anders_aslund/status/1508562171759939591

Video, kurā redzamas okupantu uzbrukuma Mariupolei traģiskās sekas. Pilsēta ir faktiski pilnībā sagrauta. Tajā joprojām ir iesprostoti desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri dzīvo absolūti katastrofālos apstākļos - tiem trūkst ūdens, pārtikas un citu resursu. Nereti šādus skatus esam redzējuši no kara zonām attālos pasaules reģionos. Krievijas agresija šādu traģēdiju ir atvedusi uz Eiropu. https://twitter.com/StratcomCentre/status/1509420097068281857

Divas ar kodolieročiem bruņotas Krievijas kara lidmašīnas martā esot pārkāpušas Zviedrijas gaisa telpu, liecina Zviedrijas ziņu raidījumam TV4 "Nyheter" sniegtā informācija, uz kuru atsaucas portāls "Euractiv". Kopumā četras Krievijas lidmašīnas pārkāpa Zviedrijas gaisa telpu pie Gotlandes 2. martā, kad Baltijas jūrā notika Somijas un Zviedrijas kopīgās militārās mācības. Kā ziņo TV4, Krievijas darbības bijušas apzinātas, un to mērķis bija iebiedēt Zviedriju. Zviedrijas bruņotie spēki komentārus nesniedza, jo tā ir slepena informācija. Tomēr viņi skaidri norādīja, ka pats pārkāpums noteikti bija tīšs. "Mēs uzskatām, ka tā bija apzināta rīcība. Tas ir ļoti nopietni," sacīja Zviedrijas Gaisa spēku komandieris Karls Johans Edstrēms. Ja divas no četrām Krievijas kara lidmašīnām patiešām bija bruņotas ar kodolieročiem, tas incidentam piešķir "pilnīgi citu vērienu", zviedru aģentūrai "Aftonbladet" sacīja Jorgens Elvings, kurš ir bijušais pulkvežleitnants. Pēc Elvinga teiktā, šie iznīcinātāji vairumā gadījumu ir bruņoti ar iznīcinātāju ieročiem, un tas nav "ikdienišķs notikums", ja Krievijai ir ieroču sistēma, kas var pārvadāt kodolieročus un tā izvēlas to darīt.

“Latvijas apdrošinātājiem jau pieteikti pirmie ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts Ukrainā reģistrēts transportlīdzeklis. Šeit apkopoti ieteikumi, kā rīkoties šādās situācijās.https://www.delfi.lv/auto/zinas/ka-rikoties-ja-satiksmes-negadijuma-iesaistits-ukraina-registrets-transportlidzeklis.d?id=54201588

"Google" grupa, kas izvērtē kiberdraudus, sacījusi, ka Krievijas hakeri centušies ielauzties NATO un Austrumeiropas valstu armijas datubāzēs, taču neveiksmīgi. "Google" apgalvo, ka to darījusi Krievijas hakeru grupa "Coldriver" vai "Callisto". (Sky News)

Ukrainas Nacionālā policija kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir aizturējusi 506 diversantus. Vairums diversantu vāc informāciju un nodod Krievijas karaspēkam, lai tas spēj efektīvāk sasniegt savus izvirzītos mērķus. (UNIAN)

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un viņa Ukrainas kolēģis Dmitro Kuleba tuvāko divu nedēļu laikā varētu tikties, lai aizvadītu sarunas, ceturtdien paziņoja Turcija. "Apmēram nedēļas vai divu nedēļu laikā varētu būt augstāka līmeņa sanāksme, vismaz ārlietu ministru līmenī," televīzijas intervijā sacīja Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu. (Al Jazeera)

Esot pamats aizdomām, ka Krievija cenšoties dibināt tā saucamo "Hersonas republiku" pēc līdzīga principa, kā tas tika darīts 2014. gadā Doņeckā un Luhanskā. Lai to izdarītu, uz Hersonas apgabalu, kas atrodas Ukrainas dienvidos, tika nosūtīts Krievijas Federālais drošības dienests, lai "apzinātu" vietējo administrāciju un iedzīvotājus.Papildus tam Ukrainas informācijas aģentūra UNIAN ziņo, ka okupācijas spēki cenšas izveidot savu administrāciju apgabalā un ir sākuši gatavoties referendumam par "Hersonas republikas" dibināšanu.

Domnīcas "Royal United Services Institute" pētnieks Džeks Vatlings argumentējis, ka ir skaidrs, ka uzbrukums Kijivai tagad ir sekundārs mērķis, nevis galvenais Krievijas karaspēka uzdevums. Viņš sacījis, ka šobrīd okupanti atkāpjas uz pozīcijām, kas ir vairāk aizsargājamas, vairāk konsolidētas, taču viņi turpinās izmantot artilērijas apšaudes, lai novērstu uzbrukumus šīm pozīcijām. Vatlings prognozē, ka Krievijas vienības ap Kijivu, visticamāk, netiks nosūtītas uz Donbasu, jo tās būs ļoti nogurušas. Efektīvas loģistikas trūkuma dēļ, Maskavai uzsākot iebrukumu Ukrainā, krieviem šī militārā kampaņa sagādāja lielas problēmas, taču tagad šī tendence sākusi mainīties, norādījis eksperts. "Šķiet, ka viņi saprot, kur atrodas viņu cilvēki un kā pārliecināties, ka viņi ir aprīkoti un apgādāti pareizi," skaidroja Vatlings. (BBC)

Arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka apliecinājusi valsts gatavību sniegt Ukrainai drošības garantijas, tomēr uzsvērusi, ka karš Ukrainā turpinās un nav vēl sasniegts pagrieziena punkts miera sarunās. https://www.delfi.lv/news/arzemes/vacijas-arlietu-ministre-atbalsta-drosibas-garantiju-sniegsanu-ukrainai.d?id=54201288

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicina Eiropu neiepirkt Krievijas naftu un gāzi, kā arī piemērot jaunas sankcijas Maskavai, jo "Kremļa režīms izmanto šos līdzekļus [..], lai atbalstītu Ukrainas pilsētu iznīcību un uzbrukumam nevainīgiem cilvēkiem". To viņš ir teicis kopīgā preses konferencē ar Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu. (The Guardian)

Ukraina lūgusi Polijai, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai slēgt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, atsaucoties uz Ukrainas vēstnieku Polijā Andreju Deščicu, ziņo aģentūra “Ukrinform”. Diplomāts skaidro, ka notiek sarunas ar Polijas valdību par iespēju pilnībā slēgt Polijas robežu ar Baltkrieviju pat tad, ja par tādu soli neizšķirtos Eiropas Savienība (ES) kopumā. Tādas pašas sarunas ukraiņu diplomāti veicot ar Latviju, Lietuvu un Igauniju. “Mēs vērsāmies arī pie šīm valstīm, lai tās vienlaicīgi slēgtu savu robežu ar Baltkrieviju un Krieviju. Ja tāds lēmums tiks pieņemts, es domāju, nevajadzēs gaidīt Eiropas Savienības lēmumu – pilnībā bloķēsim jebkuras piegādes Krievijai,” aģentūra citē vēstnieku.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien tiešsaitē uzrunā Austrālijas parlamentu, akcentējot Krievijas draudus visai pasaulei, ja tā netiks apstādināta Ukrainā. Zelenskis sacījis: "Visbriesmīgākās sekas tam, ja mēs tagad neapturam Krieviju [..] ir tas, ka dažas valstis, kuras plāno veikt līdzīgu karu pret saviem kaimiņiem, sapratīs, ka tām ir iespēja [sasniegt savu mērķi]." (The Guardian) Attēls: EPA/Scanpix/LETA

Vēl par trešdien izskanējušo informāciju, kura liecinot, ka agresors Putins nesaņemot patiesu informāciju par Krievijas armijas gaitām Ukrainā. ASV valdība ir "pārliecināta" par novērtējumu, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa padomnieki ir maldinājuši par militāro darbību gaitu Ukrainā, sacīja augsta ASV Valsts departamenta amatpersona, uz kuru atsaucas CNN. "Tā ir informācija, par kuru mēs esam pārliecināti," sacīja amatpersona. "Es domāju, ka tā ir informācija, par kuru mēs šobrīd esam pārliecināti, un tā ir arī informācija, kurai, iespējams, bija zināma patiesības pakāpe pirms iebrukuma." Trešdien ASV atklāja deklasificētus izlūkošanas informācijas datus, kas liecina, ka Putinu maldinājuši viņa paša padomnieki. Plašāka informācija netika sniegta. "Šķiet, ka Putins domāja, ka viņš varētu doties uz Ukrainu; ka viņa spēki nesastaps pretestību; ka viņi tiks sirsnīgi sveikti, tostarp Ukrainas krieviski runājošajās daļās; ka viņš varēs ieņemt Kijivu 48 līdz 72 stundu laikā,” sacīja amatpersona. “Katrs elements, kuram viņš, šķiet, ir ticējis, izrādījies nepareizs," piebildusi amatpersona. Runājot vizītes laikā Marokā, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacīja: "Viens no autokrātijas Ahileja papēžiem ir tas, ka šajās sistēmās nav cilvēku, kas varai saka patiesību vai kuriem ir iespēja varai sacīt patiesību, Un es domāju, ka tas ir kaut kas tāds, ko mēs redzam Krievijā."

ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Federiko Vilgeas dibinājis neatkarīgu komisiju, kas izmeklēs Ukrainā veiktos kara noziegumus. Komisija tika izveidota ar viena gada termiņu, lai tā "atrod faktus, apstākļus un iemeslus jebkādiem [cilvēktiesību] pārkāpumiem," kā arī paplašina cilvēktiesības novērošanas misijas Ukrainā. (UNIAN)

Osetīnu blogeris Aliks Puhajevs apgalvo, ka Krievijas okupētajā Gruzijas reģionā Dienvidosetijā patvaļīgi atgriezušies 300 karavīri, kuri pirms tam nosūtīti karot pret Ukrainu. (Liga.net) https://twitter.com/rajdianos/status/1509272515809587203?ref_src=twsrc%5Etfw

Trešdien jau vēstījām, ka ASV uzskata, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieki nesniedz viņam patiesu informāciju par Krievijas karspēka vājajiem panākumiem karā pret Ukrainu un sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Tagad līdzīgs viedoklis izskanējis no Apvienotās Karalistes amatpersonas. Lielbritānijas kiberdrošības aģentūras GCHQ vadītājs Džeremijs Flemings uzskata, ka Krievija ir ļoti nepareizi novērtējusi situāciju Ukrainā un daži Vladimira Putina padomnieki viņam nesaka patiesību. Putina padomnieki baidās viņam pateikt patiesību, paudis Flemings. "Tas viss papildina kļūdaino stratēģisko aprēķinu, par kuru Rietumu līderi brīdināja Putinu (..) Tas ir kļuvis par viņa personīgo karu, un izmaksas sedz nevainīgi cilvēki Ukrainā un arvien biežāk arī parastie krievi," sacīja Flemings. Viņš arī norādīja, ka Ķīna - Maskavas sabiedrotā, kas līdz šim izteikti izvairījusies no jebkāda veida Krievijas agresijas Ukrainā nosodīšanas - arī riskē, pārāk satuvinoties ar Krieviju. Flemings sacīja, ka Pekinas centieni kļūt par vadošo spēlētāju globālā mērogā varētu būt nesekmīgi, ja Ķīna būtu saistīta ar Maskavas režīmu, kas bija apzināti un nelikumīgi ignorējis starptautiskos noteikumus. (BBC)

ANO ir apstiprināta informācija, ka Krievija daudzās valstīs aizliegto kasešu munīciju Ukrainas apdzīvotājās vietās izmantojusi vismaz 24 reizes. ANO tāpat izmeklējot apgalvojumus, ka kasešu bumbas pielietojusi Ukraina. Ne Krievija, ne Ukraina nav pievienojušās kasešu munīcijas aizliegumam. Šo ieroču tipu uzskata par nežēlīgu, jo kasešu bumbas plašā teritorijā izkaisa nelielus spridzekļus, kas pēc tam vēl ilgi apdraud civiliedzīvotājus, tostarp bērnus. https://twitter.com/UnitedNationsRU/status/1509376186039738372?ref_src=twsrc%5Etfw

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi par humānā koridora atvēršanu Mariupolē sadarbībā ar ANO Bēgļu aģentūru un Starptautisko Sarkano krustu.Lēmums tika saskaņots ar Ukrainu. Irina Vereščuka, Ukrainas vicepremjere, sacījusi: konvojs ar 45 autobusiem tika izsūtīts uz aplenkto Mariupoles pilsētu. Pagājušonedēļ Mariupoles mērs Vadims Boičenko lēsis, ka ap 160 tūkstošiem cilvēku vēl aizvien esot iesprostoti pilsētā un palikuši bez apkures. (Sky News)

Ukraina Krievijas karavīrus apsūdz marodierismā. Armijas Ģenerālštābs publicējis fotogrāfijas ar naudu un vērtslietām, kas atrastas pie kāda nogalināta okupantu karavīra. https://www.facebook.com/GeneralStaff.ua/posts/284507673862318&show_text=true&width=500

Krievijas raķešu triecienā Mikolajivas apgabala administrācijas ēkai bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 16. Vakar no rīta bija zināms par 12 bojāgājušajiem. https://www.facebook.com/MNS.GOV.UA/posts/343730834461479&show_text=true&width=500

"Lai gan Krievija paziņoja par militārās aktivitātes samazināšanu Čerņihivā, bombardēšana tāpat turpinājās," raksta Lielbritānjias Aizsardzības ministrija savā ikdienas ziņojumā par situāciju Ukrainā. Tā līdztekus norādīja, ka ne visi Krievijas spēki ir pametuši Kijivas teritoriju un ka aplenktā Mariupole Ukrainas dienvidos vēl aizvien ir Ukrainas armijas kontrolē. https://twitter.com/DefenceHQ/status/1509400239412813826?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1509400239412813826%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fnews.sky.com%2Fstory%2Fukraine-news-live-russia-war-putin-nuclear-biden-latest-updates-12541713

Taivānas Aizsardzības ministrija esot izveidojusi darba grupu, lai pētītu Ukrainas kara stratēģijas, ziņo Lielbritānijas medijs "Sky News". Taibeja satraucas, ka Ķīna varētu uzdrošināties iebrukt Taivānā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, jo Pekina uztver salu par daļu no savas teritorijas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikdienas videouzrunā ir brīdinājis, ka Krievija gatavojoties veikt lielu uzbrukumu Donbasa reģionā, savukārt Krievijas paziņojumu par militārās aktivitātes samazināšanos Kijivā un Čerņihivā ir skaidrojis ar sīvo Ukrainas pretestību, ne paša Putina labo gribu. (The Guardian) Attēls: Ukrainas prezidenta mājaslapa

Ukrainas pārrunas ar Krievijas delegāciju turpināsies tiešsaistes režīmā 1. aprīlī, informēja Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija. (Babel)

Martā Krievijā ievērojami pieaudzis atbalsts diktatoram Vladimiram Putinam un valdībai kopumā, liecina “Levada centra” aptauja. Janvārī Putina darbības atzinīgi vērtējuši 69% iedzīvotāju, februārī – 71%, bet martā jau 83%. https://www.levada.ru/2022/03/30/odobrenie-institutov-rejtingi-partij-i-politikov/?fbclid=IwAR0CfYyTIjm92iq-v4iazhnENZMLrnuDBT6jP6lWWX1lFSILJCBEGUAl3-Q

Baltkrievijas Radiācijas medicīnas centrā Gomeļā masveidā ievedot apstarotus Krievijas karavīrus no okupantu sagrābtās Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) zonas, raksta Čornobiļas slēgtās zonas pārvaldīšanas valsts aģentūras Sabiedriskās padomes loceklis Jaroslavs Emeljaņenko. Arī Baltkrievijas “Telegram” kanālos ziņots, ka uz radiācijas medicīnas centru Gomeļā ieradušies septiņi Krievijas medicīniskās evakuācijas autobusi ar cilvēkiem. Viens no piemēriem par iespējamo piesardzības noteikumu neievērošanu ir pirms tam Ukrainas medijos ziņotais par Krievijas karavīru vienību, kas bez aizsargtērpiem šķērsojusi tā saukto “sarkano mežu” – ar radiāciju augsti piesārņotu meža masīvu netālu no 1986. gadā avarējušā kodolreaktora. https://www.facebook.com/yaroslav.chernobyltour/posts/2498332830301805&show_text=true&width=500

Trešdien Ukrainas spēki iegājuši Slobodas ciemā 15 kilometrus no Čerņihivas, ziņo žurnālists Andrejs Capļienko. Ziņots, ka par spīti Krievijas paziņojumiem par militāro darbību samazināšanu Kijivas apgabalā, Čerņihiva tika pakļauta smagām apšaudēm.

Ukrainas infrastruktūras ministra vietnieks Mustafa Najems publicējis foto ar postījumiem Sumu apgabala pilsētiņā Trostjanecā. Pilsētā sagrautas simtiem mājas, dzelzceļa stacija un autoosta, slimnīca, kā arī šokolādes fabrika, kurā ražoja tādu iecienītu produkciju kā “Korona”, “Milka”, “Alpen Gold”, “Lācītis Bārnijs”, TUC, “Oreo”. https://www.facebook.com/Mustafanayyem/posts/10222449016200255&show_text=true&width=500

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicina boikotēt “Ritter Sport” produkciju, jo kompānija izlēmusi neaiziet no Krievijas tirgus “iespējamu nopietnu seku” uzņēmumam dēļ. “Tomēr palikšana Krievijā rada sliktākas sekas, piemēram, liktenīgu kaitējumu reputācijai. “Ritter Sport”, pārstājiet sponsorēt kara noziegumus. Glābiet sava zīmola vārdu un peļņu,” raksta Kuleba. https://twitter.com/DmytroKuleba/status/1509264235804737543?ref_src=twsrc%5Etfw

Krievijas naftas tankkuģi arvien biežāk atslēdz raidītājus, kas ļauj izsekot to maršrutus, ziņo raidsabiedrība CNN. Tas varētu būt skaidrojams ar centieniem apiet Krievijai piemērotās sankcijas. Ar Krieviju saistīto naftas tankkuģu “tumšā aktivitāte” kopš Krievijas iebrukuma sākuma pieaugusi par 600%.

Francijas Militārās izlūkošanas galvenās pārvaldes vadītājs ģenerālis Ēriks Vido, kurš neparedzēja Krievijas iebrukumu Ukrainā, drīz tiks atcelts no amata, ziņoja laikraksts "Figaro", atsaucoties uz ziņu avotiem armijā. Vido zaudēs savu amatu tāpēc, ka bija kļūdaini novērtējis Krievijas iebrukuma Ukrainā iespējamību. Atšķirībā no ASV un Lielbritānijas kolēģiem Francijas izlūkdienesti Krievijas uzbrukuma iespējamību Ukrainai februārī vērtēja kā zemu. (LETA)

Gandrīz puse Ukrainas teritorijas ir piesārņota ar Krievijas sprāgstvielām, Krievijai karojot pret Ukrainu, trešdien paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Jevhens Jeņins. Saskaņā ar viņa teikto ziņu aģentūras "Interfax-Ukraina" reportierim, apmēram 300 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas ir piesārņoti ar sprāgstvielām "Krievijas agresijas rezultātā". Šie dati vēl nav pārbaudīti. (LETA)

Ukraina ASV kongresam iesniegusi sarakstu ar bruņojumu, kas būtu nepieciešams valsts aizsardzībai pret Krievijas iebrukumu, ziņo raidsabiedrība CNN, atklājot arī daļu uzskaitījumā minētā. Tie ir izlūkošanas un uzbrukuma droni, taktiskie radari, elektroniskās karadarbības sistēmas pret droniem un lidmašīnām, tostarp pret Krievijas Su-25. Tāpat sarakstā ir artilērijas iekārtas, pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksi, prettanku raķetes “Javelin”, pretkuģu raķetes un optiskās novērošanas ierīces. Palīdzība tiek lūgta arī ievainoto ārstēšanai un bruņutehnikas remontēšanai kaimiņvalstīs.

Labrīt, cienījamie lasītāji! Ir sākusies Krievijas iebrukuma sestā nedēļa un mēs turpinām sekot notikumiem Ukrainā. Par to, kas notika vakar, var lasīt teksta tiešraides arhīvā šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/ukrainu-pametusi-vairak-neka-cetri-miljoni-cilveku-teksta-tiesraide.d?id=54195900