Cienījamie "Delfi" lasītāji, šovakar teksta tiešraidi par Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā un ar to saistītajiem notikumiem pārtraucam. Rīt no rīta mūsu komanda turpinās sekot notiekošajam, lai informētu par svarīgāko.

Ziņojumi par mirušajiem Bučas ielās ir "ļoti satraucoši", taču apstākļi vēl esot jāpārbauda, ​​šodien sacījis Ķīnas vēstnieks ANO Džans Juns. Viņš arī atkārtojis iepriekš pausto Ķīnas viedokli, ka sankcijas neesot pareizais veids, kā šajā situācijā reaģēt. (Sky News)

Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojums, ka Ukrainas specvienības īstenojušas iestudētas slepkavošanas Sumu, Konotopas un citu pilsētu apkārtnē, vedina domāt, ka Krievija šajos apgabalos pastrādājusi līdzīgas zvērības kā Bučā. Ziņas par mērķtiecīgu vēršanos pret civiliedzīvotājiem izskanējušas dažādos Ukrainas reģionos. Mariupoles pilsētas vadības pārstāvji savukārt paziņojuši, ka pilsētā nodevīgākie koloboranti, kuri palīdzējuši Krievijai pilsētu sagraut un ieņemt, ir vairāki "Opozīcijas platformas - Par dzīvību" bloka deputāti. Viņi arī mudinājuši Krieviju ātrāk organizēt jaunas pilsētas pārvaldes izveidi. (Babel)

Karagūstekņu apmaiņā 1. aprīlī atbrīvotās ukraiņu sievietes liecinājušas par pret kareivēm vērsto vardarbību, vēsta Ukrainas Cilvēktiesību komisāre Ļudmila Deņisova. Sievietes sākotnēji nogādātas Baltkrievijā, pēc tam uz pirmstiesas aizturēšanas centru Brjanskā, Krievijā. Tur viņas spīdzinātas un iebiedētas. Cita starpā viņas vīriešu klātbūtnē izģērbtas, spiestas tupēt, viņām noskūti mati, kā arī norisinājusies nepārtraukta pratināšana, lai salauztu viņas garīgi. Dažas spiestas arī piedalīties propagandas materiālu veidošanā, kā arī runāt tikai krievu valodā.

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštaba izceltās kara aktualitātes: Krievija ar lidmašīnām izved tehniku no Baltkrievijas, bet Baltkrievijas spēki pastiprināti dodas robežas virzienā, visticamāk, robežapsardzības stiprināšanai. Harkivas apgabala Veļikijburlukā, Prikolotnē un Fjodorivkā okupanti meklē un aiztur Ukrainas atbalstītājus. Mariupoles šturmēšana turpinās. Zaporižjas apgabala Berdjanskā tiek aizturēti Ukrainas atbalstītāji, bet Tokmakā ārsti tiek spiesti parakstīt līgumus ar Krievijas veselības ministriju. Krievija ar artilēriju apšauda pašu sagrābto Izjumas pilsētu Harkivas apgabalā, dokumentē postījumus un tajos vainojot Ukrainas spēkus. Krievijas Rietumu militārajā apgabalā karošanai tiek vervēti militāro izglītības iestāžu pārstāvji. Pienākušas ziņas, ka arī Aizbaikāla novada centrā Čitā Suvorova Militārajā skolā par gatavību piedalīties "specoperācijā" aptaujāti pasniedzēji, bet vairums atteikušies.

Ukrainā iedzīvotāji aicināti tūlītēji neatgriezties no Krievijas agresora spēkiem atbrīvotajās apdzīvotajās vietās gan nesprāgušas munīcijas, gan okupantu speciāli atstātu spridzekļu slēpņu dēļ. Pirmdien kāds Kijivas apgabala Gogoļivas ciema iedzīvotājs pamanījis viņam iepriekš iebrucēju nolaupīto auto blakus esošajā Ploskes ciemā. Aizbraucis ar to mājās, bet, kad atvēris auto bagāžas nodalījumu, aktivizējis tur paslēptu spridzekli. Auto īpašnieks incidentā gājis bojā. https://t.me/kyivoperativ/94190

ASV apmāca Ukraiņu karavīrus gan ASV teritorijā, gan citviet, bet ne Ukrainā vai Polijā, atsaucoties uz ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāju Marku Miliju, vēsta "VOA News" korespondente Karla Baba.

Izraēlas ārlietu ministrs Jars Lapids Ukrainā notikušo nodēvēja par Krievijas kara noziegumiem, tādējādi būtiski mainot valsts līdzšinējo retoriku. "Attēli un liecības no Ukrainas ir šausminoši. Krievijas spēki pastrādājuši kara noziegumus pret neaizsargātiem civiliedzīvotājiem. Es stingri nosodu šos kara noziegumus," paziņojumā paudis Lapids. Izraēla kopš iebrukuma Ukrainā mēģinājusi būt viutājs starp Krieviju un Ukrainu, ieturot atturību kara komentāros. (Sky News)

Ukrainas Sumu apgabala Trostjanecā Krievijas okupantu nopostītā ēka, kurā slavenais krievu komponists Pjotrs Čaikovskis 1864. gada vasarā, baudot drauga un mājas saimnieka viesmīlību, uzturējās un sarakstīja uvertīru "Vētra".

Esošā ANO Drošības padomes struktūra nepieļauj Krievijas izslēgšanu, skaidro "Sky News". Lai gan Volodimirs Zelenskis mudinājis no Drošības padomes izslēgt Krieviju, bet juridiski izslēgt pastāvīgo dalībvalsti nav paredzēts jeb to var izdarīt tikai ar tās pašas piekrišanu, juridisko aspektu skaidro medijs.

Zelenskis uzrunā ANO Drošības padomei uzsvēra, ka Krievijas veto tiesības tās rezolūcijām "grauj visu globālās drošības arhitektūru". Veto ļauj Krievijai palikt nesodītai, atzīmēja Zelenskis. Šī iemesla dēļ viņš mudināja Krieviju izslēgt no Drošības padomes, reformēt padomes struktūru vai pašlikvidēties. (Sky News)

Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis jautāts, kā Ukraina varētu risināt sarunas ar Putina kungu, ņemot vērā zvērības, kuras, iespējams, pastrādājuši viņa spēki, viņš angļu valodā atbildēja: "Lai iet ellē!" Monastirskis to norādīja blakus sešu smagi sadedzinātu līķu kaudzei klusā apkaimē blakus mežam. "Šajā zonā vien ir vairāki desmiti līķu. Mežā ir daudz vairāk," viņš atklāja. Šo un daudzu citu līķu identificēšanai Ukrainai ir nepieciešamas vēl DNS laboratorijas. "Šiem ķermeņiem vairs nav sejas," viņš teica, "Bez DNS nebūs iespējams viņus identificēt." (Sky News)

Sieviete Čerņihivas apkārtnē sveic Ukrainas karavīrus.

Kāds Krievijas uzbrukuma helikoptera, visticamāk, "Ka-52"pilots pārlidojumā no Krievijas uz Baltkrieviju izslēdzis raidītāju, pametis eskadru un aizbēdzis uz Ukrainu, ziņo ukraiņu žurnālists Viktors Kovaļenko. Iepriekš Ukraina katram pilotam, kurš atvedīs uz Ukrainu Krievijas helikopteru, solīja 500 000 ASV dolāru.

Ukrainā atkal atvērts ceļš starp galvaspilsētu Kijivu un Čerņihivu uz ziemeļaustrumiem no tās, kas Krievijas 24. februāra uzsāktajā ofensīvā bija viens no pirmajiem mērķiem, ziņojot apgabala administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss. "Čerņihivai un īpaši ciematiem ap Čerņihivu ir nepieciešama humānā palīdzība. Cilvēki var brīvi izbraukt. Iebraukšanas ierobežojumus pagaidām neesam noteikuši, taču esmu lūdzis novada un pasas Čerņihivas iedzīvotājus nesteigties atgriezties, jo ir ierobežoti resursi — bojāti elektrības kabeļi, nav ūdens apgāde. Tagad nav jāatgriežas mājās. Savedīsim kārtību pilsētā, tuvējās pilsētās un tad varēs atgriezties," viņš paudis. Čauss arī brīdinājis, ka viņa pārvaldītajā apgabalā vēl var tikt atklāti Krievijas pastrādāti kara noziegumi, jo pilnībā iznīcinātas ir vairākas apdzīvotās vietas. "Cilvēku mājās dzīvoja ienaidnieks, mūsu cilvēki bija pagrabos, viņus spīdzināja un nogalināja," norādījis Čauss. Viņš atzīmējis, ka tā varētu būt gan Priļukos, gan Ņižinā, pavisam netālu no Čerņihivas. (CNN)

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien uzstājās ANO Drošības padomē. Viņš uzsvēra, ka Ukrainai nepieciešami sabiedrotie – "nopietni spēlētāji, kuri ir gatavi iet līdz galam" attiecībā uz drošības garantijām. "Mums ir vajadzīgs valstu loks, kas 24 stundu laikā nodrošinātu mūs ar jebkādiem ieročiem," uzsvēra prezidents. Attiecībā uz pēdējā laika lielākajām Krievijas armijas pastrādātajām šausmām Bučā Zelenskis uzsvēra, ka nav noziegumu, kurus Krievijas karavīri nebūtu pastrādājuši. "[Krievijas karavīri] mērķtiecīgi nogalināja ikvienu, kas kalpoja mūsu valstij. (..) Viņi nogalināja veselas ģimenes, pieaugušos un bērnus, un viņi mēģināja sadedzināt līķus. Es vēršos pie jums to cilvēku vārdā, kuri piemin tos cilvēkus, kuri gāja bojā, kuri tika nogalināti ar šāvienu galvā pēc spīdzināšanas. Citi tika nošauti uz ielas. (..) Viņi nogrieza ekstremitātes, pārgrieza rīkles, izvaroja un nogalināja sievietes viņu bērnu acu priekšā. Mēles viņiem tika izrautas tikai tāpēc, ka agresors nedzirdēja to, ko gribēja dzirdēt," pieredzēto un dokumentēto nežēlību raksturoja Zelenskis.

Mājas krāsmatas Motižinas ciemā netālu no vietas, kur atrasti ar šāvienu galva nogalināti un seklā bedrē daļēji aprakti ciema vadītāja, viņas vīrs un dēls. (Reuters)

ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens žurnālistiem ir izteicies par okupantu karavīru pastrādātajiem noziegumiem Bučā: "Tas, ko mēs esam redzējuši Bučā, nav nejauša neģēļu darbība. Tā bija apzināta kampaņa, lai nogalinātu, spīdzinātu, izvarotu un vairotu vardarbību. Ziņas ir vairāk nekā ticamas. Visai pasaulei [šie] pierādījumi ir redzami." (CNN)

Plašāk par nule kā ierosinātajām jaunajām ES sankcijām pret Krieviju. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nākusi klajā ar priekšlikumiem par jaunām sankcijām, kas vērstas pret Krievijas ekonomiku. Priekšlikumos par jaunajām sankcijām ietverti šādi pasākumi: - Ogļu importa aizliegums no Krievijas; - Pilnīgs darījumu aizliegums ar četrām Krievijas bankām, tostarp VTB banku; - Aizliegums Krievijas kuģiem un Krievijas ekspluatētiem kuģiem piekļūt ES ostām; - Turpmāki eksporta aizliegumi, kas vērsti uz jomām, kurās Krievija ir neaizsargāta, piemēram, transporta aprīkojumu; - Jauni importa aizliegumi produktiem, tostarp jūras veltēm, dzērieniem un kokmateriāliem; - Papildu mērķtiecīgi pasākumi, kas ietver finansiālā atbalsta pārtraukšanu Krievijas valsts iestādēm. Šo sankciju apstiprināšanai nepieciešams ES 27 dalībvalstu atbalsts. (BBC)

Eiropas Komisija otrdien paziņoja, ka tā ierosina pret Krieviju vērsto sankciju piekto paketi, kuras mērķis ir "vēl dziļāk iegriezt Krievijas ekonomikai", izteikusies EK prezidente Urzula fon der Leiena. Ierosinātie pasākumi ietver aizliegumu importēt ogles no Krievijas. (CNN)

Spānija izraidīs aptuveni 25 Krievijas diplomātus un vēstniecības darbiniekus, paziņojis valsts ārlietu ministrs. (Al Jazeera)

Starptautiskā Migrācijas organizācija ziņojumā rakstījusi, ka 7,1 miljoni Ukrainas iedzīvotāju pametuši savas mājas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kopš pēdējā organizācijas ziņojuma 16. martā pārvietoto cilvēku skaits ir pieaudzis par 10%. "Humānie koridori ir steidzami nepieciešami, lai nodrošinātu drošu humānās palīdzības transportēšanu un nosūtīšanu [bēgļiem, kuri nav pametuši valsti]," sacījis Starptautiskās Migrācijas organizācijas direktors Antonio Vitorino. Vismaz 50% no pārvietotajām ģimenēm ir bērni, 57% ir vecāka gada gājuma cilvēki un 30% ir hroniskas saslimšanas. (CNN)

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicies, ka tas, ko "mēs tagad redzam [Ukrainā], ka ir tāda mēroga nežēlība, kādu Eiropā neesam redzējuši kopš Otrā pasaules kara." "Un tas ir ārkārtīgi nopietni. Tas ir šausminoši, un, protams, tas rada ciešanas Ukrainas tautai," turpināja Stoltenbergs. Viņš piebilda, ka Maskava tuvāko nedēļu laikā centīsies pilnībā pārņemt Donbasa reģionu. "Tagad mēs redzam ievērojamu [Krievijas] karaspēka pārvietošanos prom no Kijivas, lai pārgrupētos (..) un novirzītu savu uzmanību uz [Ukrainas] austrumiem," viņš sacīja. "Tuvāko nedēļu laikā mēs sagaidām turpmāku Krievijas spiedienu Ukrainas austrumos un dienvidos, lai mēģinātu ieņemt visu Donbasu un izveidot sauszemes tiltu uz okupēto Krimu," izteicās Stoltenbergs. (Sky News)

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) otrdien paziņojusi, ka visas pazīmes Bučā liecina par tiešu vēršanos pret civiliedzīvotājiem un viņu slepkavošanu. ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) atzinis, ka fotogrāfijas no Bučas ir ārkārtīgi satraucošas, un uzsvēris, ka starptautiskās tiesības aizliedz apzinātus uzbrukumus civiliedzīvotājiem. (LETA)

Austrijas kanclers Karls Nehamers tuvākajās dienās Ukrainā tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, otrdien paziņoja viņa birojs. Nehammers pirmdienas vakarā runāja ar Zelenski, piebilda Austrijas valdības vadītāja pārstāvis. Austrijas mērķis ir turpināt sniegt "vislabāko iespējamo humāno un politisko atbalstu" Ukrainai, teikts kanclera biroja paziņojumā, piebilstot, ka Vīne jau ir piešķīrusi Ukrainai finansējumu un aprīkojumu un drīzumā sniegs turpmāku palīdzību. (CNN)

Iedzīvotājiem Ukrainas austrumu pilsētā Rubižnē likts palikt iekštelpās pēc tam, kad Krievijas uzbrukums trāpījis pa slāpekļskābes tvertni, izraisot apkārtni pārklājošu toksisku dūmu mākoni. Nav skaidrs, cik daudz skābes bijis šajā tvertnē, taču viela ir "diezgan toksiska", otrdien brīdināja Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidais. Cilvēkiem ir likts palikt iekštelpās, kā arī pievērst uzmanību vēja virzienam. (CNN) https://twitter.com/ua_parliament/status/1511306214055231492?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1511306214055231492%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.theguardian.com%2Fworld%2Flive%2F2022%2Fapr%2F05%2Frussia-ukraine-war-latest-news-live-updates-zelenskiy-address-un-united-nations-borodyanka-atrocities-bucha

Francijas prokurors ir uzsācis trīs izmeklēšanas par iespējamiem kara noziegumiem Ukrainā, kas saistītas ar darbībām pret Francijas pilsoņiem šajā valstī kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Prokurors paziņojumā norādīja, ka izmeklē iespējamos noziegumus, kas pastrādāti Mariupolē, Hostomeļā un Čerņihivā laikā no 24.februāra līdz 16.martam. (Sky News)

Vācijas prezidents atzina savu kļūdu attiecībā pret Krieviju. https://www.delfi.lv/news/arzemes/vacijas-prezidents-pirmoreiz-atzist-savu-kludisanos-par-krieviju.d?id=54216424

Vācijā palielinājies uzbrukumu skaits pret ukraiņu un krievu migrantiem, ziņojusi valsts iekšlietu ministre Nensija Fēzera. Kopš februāra beigām Vācijas policijā reģistrēti 308 uzbrukumi krievu migrantiem un 109 uzbrukumi ukraiņiem. Pirms Krievijas-Ukrainas kara sākuma Vācijā atradās ceturtdaļmiljons Krievijas migrantu un 150 tūkstoši Ukrainas migrantu. Kopš 24. februāra Ukrainas migrantu skaits palielinājies par 300 tūkstošiem. (The Guardian)

Zviedrija izraidīs trīs Krievijas diplomātus, jo viņi nav ievērojuši Vīnes Konvenciju, paziņojusi Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde. Vairākas Eiropas valstis pēdējo nedēļu laikā izraidījušas Krievijas diplomātus. Šo valstu vidū ir Vācija, Francija un Dānija. (Sky News)

Ukraina ir būtisks izejmateriālu un komponenšu piegādātājs vairākiem autoražotājiem, tāpēc tur notiekošais karš ietekmēs gan jaunu, gan arī lietotu automobiļu tirgu. https://www.delfi.lv/auto/zinas/kadas-negativas-sekas-krievijas-iebrukums-ukraina-ir-atstajis-uz-lietoto-auto-tirgu.d?id=54216094

Mariupoles ostā grimst Krievijas karaspēka apšaudīts civilais kuģis, vietnē "Telegram" paziņojusi Ukrainas Iekšlietu ministrija. (LETA)

Itālijas ārlietu ministrs paziņojis, ka viņa valsts "nacionālās drošības apsvērumu dēļ" izraidījusi 30 Krievijas diplomātus. Luidži Di Maio sacīja, ka Krievijas vēstnieks Itālijā, Sergejs Razovs, otrdien tika izsaukts uz pārrunām, lai “paziņotu viņam par Itālijas valdības lēmumu izraidīt” krievu diplomātus. (Al Jazeera)

Čerņihivas apgabalā okupanti nogalinājuši arī suņus un govis. https://www.facebook.com/MNS.GOV.UA/posts/347106327457263&show_text=true&width=500

Maskavā pretkara aktīvists protestēja pret Krievijas armijas izdarītiem noziegumiem - viņš apgūlies uz zemes ar sasietām rokām aiz muguras, imitējot Bučas masu slepkavības upurus. https://twitter.com/franakviacorka/status/1511267005189476355?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1511267005189476355%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fnews.sky.com%2Fstory%2Fukraine-live-news-russia-putin-accused-of-genocide-in-bucha-12541713

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers paudis nožēlu par savu agrāko nostāju jautājumos, kas saistīti ar Krieviju un Berlīnes-Maskavas attiecībām. Viņš sacīja, ka viņa gadiem ilgi sniegtais atbalsts gāzes vadam "Nord Stream 2" esot bijusi kļūda. Šteinmeiers, sociāldemokrāts, kurš pirms kļūšanas par prezidentu ieņēma ārlietu ministra amatu kancleres Angelas Merkeles vadībā, sacīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nozīmē, ka viņam un citiem bija godīgi jārēķinās ar pieļautajām kļūdām. "Mana turēšanās pie "Nord Stream 2" bija acīmredzama kļūda," viņš teica, piebilstot: "Mēs turējāmies pie tilta, kuram Krievija vairs neticēja un par ko citi partneri mūs bija brīdinājuši." (Sky News)

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena kopā ar ES Augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu dosies uz Kijivu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņojis EK preses pārstāvis Ēriks Mamers. https://twitter.com/MamerEric/status/1511263467713478659?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1511263467713478659%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.theguardian.com%2Fworld%2Flive%2F2022%2Fapr%2F05%2Frussia-ukraine-war-latest-news-live-updates-zelenskiy-address-un-united-nations-borodyanka-atrocities-bucha

Krievijas 35. apvienotās ieroču armijas 64. motorizēto strēlnieku brigāde, kuras karavīrus uzskata par Bučas civiliedzīvotāju slaktiņa un spīdzināšanu veicējiem, atgriezīsies Ukrainas teritorijā, ziņo Ukrainas armijas izlūkdienests. Brigāde 4. aprīlī tika izvesta no Ukrainas uz Baltkrieviju un līdz 6. aprīlim pa dzelzceļu tiks nosūtīta uz Belgorodu un pēc divu dienu atpūtas to plānots nosūtīt uz kādu no karstākajiem punktiem Ukrainas austrumos, teikts izlūkdienesta paziņojumā. 64. brigādi gaidot “īpaši uzdevumi”, tostarp Ukrainas iedzīvotāju iebiedēšana, apgalvo izlūki. Vēl viens iemesls brigādes ātrai nosūtīšanai atpakaļ uz Ukrainu esot vēlme samazināt iespēju, ka Bučā zvērības veikušie karavīri varētu liecināt par šiem noziegumiem, teikts paziņojumā. Savukārt brigādes personālsastāvs, redzot Bučā atklāto zvērību izraisīto rezonansi un apzinoties atbildību par noziegumiem, masveidā mēģinot iebilst pret atgriešanos Ukrainā. Taču pavēlniecība šo noskaņojumu ignorējot un draudot ar tribunālu atteikšanās gadījumā. https://www.facebook.com/DefenceIntelligenceofUkraine/posts/285494820428612&show_text=true&width=500

Dānija izraidījusi 15 Krievijas diplomātus, kurus apsūdzēja spiegošanā. Francija un Vācija rīkojusies līdzīgi, izraidot attiecīgi 35 un 40 diplomātus. (LETA)

Ukrainai ir nepieciešami "nopietni spēlētāji, kuri ir gatavi iet līdz galam", jautājumos par drošības garantijām, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Otrdien, runājot ar žurnālistiem Ukrainas valsts televīzijā, prezidents sacīja, ka Ukraina vēl nav saņēmusi "konkrētu sarakstu ar šīm valstīm, kuras ir gatavas 100% iestāties par mums". Zelenskis atklāja, ka Ukraina pašlaik apspriež drošības garantijas ar vairākām valstīm, tostarp Franciju, ASV, Vāciju, Turciju, Lielbritāniju un Poliju. "Mums ir vajadzīgi nopietni spēlētāji, kuri ir gatavi iet līdz galam. Mums ir vajadzīgs valstu loks, kas 24 stundu laikā nodrošinātu mūs ar jebkādiem ieročiem," sacīja Zelenskis. (CNN)

Bijušais NATO spēku komandieris Eiropā Veslijs Klārks brīdinājis, ka Krievijas patiesais mērķis ir pilna kontrole pār Austrumeiropu. "[Putins] vēlas Ukrainu. Viņš vēlas Baltijas valstis. Viņš vēlas absolūtu kontroli pār Austrumeiropu. Viņš vēlas sagraut NATO un arī panākt ASV aiziešanu no Eiropas." Klārks arī aicinājis NATO un ASV palielināt militāro atbalstu Ukrainai, tostarp sūtīt iznīcinātājus. (UNIAN)

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā ir nogalināti 165 bērni, ziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Savukārt 266 bērni tikuši ievainoti.

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko mudinājis Eiropas politiķus izbeigt visus darījumus ar Krieviju, nodēvējot ienākumus no šiem darījumiem par "asins naudu". Viņš arī lūdzis valstīm nodrošināt Ukrainai vairāk aizsardzības ieroču, norādot, ka Krievijas ambīcijas var sniegties tālāk par Ukrainas robežām. (Sky News)

Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka paziņojusi, ka šodien valstī tiks mēģināts atvērt septiņus humānās palīdzības koridorus. (The Guardian)

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka viņa un Vladimira Putina tikšanās klātienē šobrīd šķiet maz ticama. Zelenskis piebilda, ka sarunu turpināšana ar Krieviju ir izaicinājums, taču citas iespējas nav. (Sky News)

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka sacījusi, ka Starptautiskā Sarkanā krusta komitejas komanda naktī no pirmdienas uz otrdienu tikusi atbrīvota un dodoties Zaporižjas virzienā. Komanda centusies sasniegt aplenkto Mariupoles pilsētu, taču viņus apturēja pie Manhušas. (The Guardian)

Francijas Eiropas lietu ministrs Klements Bouns sacījis, ka Eiropas Savienība, visticamāk, trešdien lems par jaunām sankcijām pret Krieviju. Ministrs norādījis, ka "jaunās sankcijas, iespējams, tiks pieņemtas rīt [trešdien]", piebilstot, ka ES vajadzētu ātri rīkoties arī attiecībā uz gāzes un ogļu importu no Krievijas. (The Guardian)

Par Krievijas iebrukuma militāro pusi, ieročiem un taktiku ir daudz runāts, bet ne mazāk svarīgi ir pievērt uzmanību notiekošajam no cilvēktiesību skatpunkta. Tāpēc pēdējā raidījumā “Komandcentrs” viesojās bijušais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, pašlaik cilvēktiesību aizsardzības grupas “Amnesty International” Eiropas nodaļas direktors Nils Muižnieks.Dažas tēzes no raidījuma: - Tik ātras un lielas bēgļi plūsmas, kā tagad no Ukrainas, nav nekur pasaulē. Bēgļu skaits uz ārzemēm var sasniegt pat 10-16 miljonus (tagad ap 4).- Sievietes un bērni no Ukrainas pakļauti cilvēktirdzniecības riskiem Eiropā, sievietēm atņem pases un uzspiež naktsmājas.- Attieksme pret Ukrainas bēgļiem Latvijā un Eiropā līdz šim ir laba, taču ilgtermiņā to nodrošināt varētu būt grūti. “Esmu gatavs uzņemt bēgli uz diviem mēnešiem. Bet kas pēc tam ar viņu notiks?”- “Ja jūs esat pārsteigti par to, kas notiek Ukrainā, jūs īpaši nepievērsāt uzmanību Krievijas taktikai Sīrijā. Apjoms ir ļoti liels, bet taktika un nežēlība ļoti līdzīga.”- Saukt krievu virsniekus un Putinu pie atbildības būs grūti, bet tagad ir jāvāc pierādījumi, lai netiktu falsificēta vēsture un pie politiskām izmaiņām Krievijā būtu iespējas viņus tiesāt.- Bieži vien tie paši cilvēki, kas vainīgi par kara noziegumiem Sīrijā, veic kara noziegumus Ukrainā.- No atbildības nevar atbrīvoties ar attaisnojumu “es nezināju, es pildīju pavēles”, bet galvenais ir atrast lēmumu pieņēmējus augšā, jo izpildītāju sodīšana vadoņus neapturēs.- Okupēto teritoriju iedzīvotāju piespiedu izvešana uz Krieviju ir kara noziegums.- Pētīt cilvēktiesību situāciju Krievijā šobrīd ir grūti, līdz ar to iegūt informāciju par ukraiņu likteni Krievijā ir sarežģīti.- “Sarkanā Krusta” vadītāja tikšanās ar Lavrovu nebija labs žests un palīdzības punkta atvēršana no Ukrainas uz Krieviju izvestajiem cilvēkiem (sadarbība ar Krieviju) ir “ļoti riskants” solis, kas var leģitimizēt nelikumīgu cilvēku pārvietošanu.- Visa atbildība gulstas uz Krievijas pleciem – Ukrainai nevar uzvelt atbildību par civiliedzīvotāju ciešanām, par to, ka Kijiva nepiekāpjas Maskavas prasībām.- Šāda veida konflikti piesaista kaujiniekus no visas pasaules un cilvēktiesību organizācijām tas rada bažas. Kaujiniekiem “starptautiskās normas interesē vēl mazāk nekā Krievijai”.- Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir 18 tūkstoši neatrisinātu lietu pret Krieviju. Šīm lietām jākļūst par vadlīnijām, ja Krievija kādreiz gribēs mainīties.- Krievijas iebrukums jau ir ietekmējis pārtikas cenas visā pasaulē. Vissmagāk cietīs nabadzīgākās valstis, kur izplatīsies bads, iespējama arī migrācija uz Eiropu.https://www.delfi.lv/video/raidijumi/komandcentrs/agresivi-piedava-naktsmajas-un-prasa-atdot-pases-ukrainu-beglem-uzglun-cilvektirgoni.d?id=54198590&fbclid=IwAR0BoVb1KJICLXi37ah_vAXSJ1mVJ1YP0_cUL_yFMCdcJU1DFVwq_86ZUdU

Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko aicinājis kijiviešus un piepilsētu iedzīvotājus nesteigties atgriezties mājās, jo joprojām ir iespējami raķešu triecieni. (LETA)

Glābējiem un mediķiem nav iespējas piekļūt atsevišķiem Popasnas un Rubižnes rajoniem, kur turpinās apšaudes un ielu kaujas, raksta Luhanskas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidais. Rubižnē bojāgājušie iedzīvotāji tiekot apglabāti pagalmos.

Aizvadītajā naktī divas Su-35 lidmašīnas no Baltkrievijas teritorijas pret Ukrainas rietumiem palaidušas četras spārnotās raķetes. Trīs no raķetēm Ukrainas spēkiem izdevies notriekt, bet ceturtā bojāta un novirzījusies no kursa, ziņo Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība “Rietumi”. https://www.facebook.com/PvkZahid/posts/381882167274605&show_text=true&width=500

Civiliedzīvotāju līķi Kijivas piepilsētas Bučas ielās atradās jau marta vidū, proti, kad apkaimi vēl kontrolēja Krievijas karaspēks, secinājuši izdevuma "The New York Times" (NYT) žurnālisti, kuri analizējuši video un satelīta attēlus no Ukrainas. https://www.delfi.lv/news/arzemes/liki-bucas-ielas-atradas-pirms-krievijas-karaspeks-atstaja-pilsetu-zino-laikraksts.d?id=54214662

Ukrainas armijas Ģenerālštābs publicējis jaunākos datus par pretinieka zaudējumiem. Šie ir Ukrainas sniegtie dati, ka pagaidām nav neatkarīgi pārbaudāmi. Saskaņā ar jaunākajām Ukrainas aplēsēm okupanti zaudējuši aptuveni 18 500 karavīru, 676 tankus, 1858 bruņumašīnas, 150 lidmašīnas un 134 helikopteri. https://www.facebook.com/GeneralStaff.ua/posts/288127200167032&show_text=true&width=500

Ukraiņi piedzīvo kara šausmas, ģimenes tiek šķirtas un iznīcinātas. Ukrainā mātes raksta bērnu vārdus un radinieku kontaktus uz bērnu ķermeņiem gadījumam, ja vecāki iet bojā, bet bērns izdzīvo, raksta “Kuiv Independemt” žurnāliste Anastasija Lapatina. https://twitter.com/lapatina_/status/1511059303611969542

Aizvien vairāk Krievijas karavīru atkāpjas no teritorijas ap Kijivu, iebrucējiem pastiprinot uzbrukumus Donbasa reģionam Ukrainas austrumos, ASV ziņu portālam "Stars and Stripes" sacījusi augsta ranga Savienoto Valstu aizsardzības nozares amatpersona. Amatpersona, kura vēlējusies palikt anonīma, sacīja, ka divas trešdaļas Krievijas bataljona taktisko grupu, kas bijušas dislocētas ap Kijivu, šķiet, atkāpjas uz ziemeļiem - virzienā uz Baltkrieviju. Amatpersona prognozēja, ka, atkāpjoties, Krievijas karaspēks tiks "pārkārtots, no jauna apgādāts ar nepieciešamajiem resursiem, iespējams, pat pastiprināts ar papildu karavīru skaitu", pirms to nosūtīs atpakaļ uz Ukrainu, lai turpinātu cīņu citur. (BBC)

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Ukrainas spēki ir pārņēmuši stratēģiski nozīmīgas teritorijas Ukrainas ziemeļos pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās. Savā ikdienas ziņojumā ministrija arī norāda, ka zemas intensitātes cīņas notiks Ukrainas atkarotajās teritorijās un ka atvilktais Krievijas karaspēks, visticamāk, tiks atpūtināts un tam piešķirs papildu resursus pirms došanās uz Austrumukrainu, kur gaidāmas tālākās cīņas. https://twitter.com/DefenceHQ/status/1511211505576026112?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1511211505576026112%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.theguardian.com%2Fworld%2Flive%2F2022%2Fapr%2F05%2Frussia-ukraine-war-latest-news-live-updates-zelenskiy-address-un-united-nations-borodyanka-atrocities-bucha

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pirmdien sazinājies ar Ķīnas ārlietu ministru Vangu Ji. Ji sacījis, ka Pekina aicinot Krieviju un Ukrainu miera pārrunām, lai izbeigtu konfliktu. (The Guardian) https://twitter.com/DmytroKuleba/status/1510940800510828550?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1510940800510828550%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.theguardian.com%2Fworld%2Flive%2F2022%2Fapr%2F05%2Frussia-ukraine-war-latest-news-live-updates-zelenskiy-address-un-united-nations-borodyanka-atrocities-bucha

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien uzrunās ANO Drošības padomi. Tiek domāts, ka viņš uzrunā pieminēs masu slepkavības Bučas pilsētā, ko ir izdarījusi Krievijas armija, kā arī pieprasīs spēcīgākas sankcijas pret Kremli. (The Guardian)

Japāna otrdien paziņoja, ka tā ziedošot papildu 100 miljonus ASV dolārus humānai palīdzībai Ukrainā un kaimiņvalstīs, kuri ir uzņēmuši bēgļus, ziņo Japānas Ārlietu ministrija. (CNN)

Ukrainas spēki iegājuši Čerņihivas apgabala Viktorivkas ciemā, kur 25 dienas atradās okupanti. Okupanti vietējiem iedzīvotājiem atņēmuši mobilos telefonus un pārtiku, pat ģimenēm ar bērniem. Cilvēkiem trūkuši medikamenti un miris kāds ar astmu slims iedzīvotājs. Okupanti likuši viņu apglabāt mežā. Cilvēki nedēļām dzīvojuši pagrabos. https://www.facebook.com/kommander.nord/posts/2114248242089296&show_text=true&width=500

Kadri no atbrīvotās Hostomeļas.Beigās redzamas arī pasaulē lielākās lidmašīnas atliekas.

Marta vidū ASV veiksmīgi izmēģinājušas hiperskaņas raķeti, bet par šo faktu divas nedēļas klusēts, lai neeskalētu spriedzi ar Krieviju laikā, kad ASV prezidents Džo Baidens viesojās Eiropā, ziņo CNN.

Krievija turpina koncentrēt spēkus uzbrukumam Ukrainas austrumos ar mērķi sasniegt Doņeckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas. Slovjanskas virzienā pretinieks cenšas atjaunot uzbrukumu, otrdien no rīta ziņo Ukrainas armijas Ģenerālštābs. https://www.facebook.com/GeneralStaff.ua/posts/288073300172422&show_text=true&width=500

Ievērojama daļa Krievijas karavīru, kas dzīvi atgriežas no Ukrainas, cenšas aiziet no dienesta, ziņo Ukrainas armijas Ģenerālštābs. https://www.facebook.com/GeneralStaff.ua/posts/287740683539017&show_text=true&width=500

Arestovičs ir skeptisks par iespēju, ka Krievijas spēki varētu atgriezties Kijivas pievārtē. Pirmkārt, karā parasti nepamet pozīcijas, lai tā no jauna pēc tam ieņemtu. Otrkārt, lai tās atkārtoti ieņemtu, vajag pat lielākus spēkus, nekā tie sākotnēji izmantoti šajā virzienā, viņš skaidro. Taču tagad visus pūliņus Krievija koncentrē Ukrainas austrumos. Ukrainas prezidenta padomnieks paredz, ka okupantu spēki līdz aprīļa beigām-maija sākumam vairs nespēs uzbrukt. “Pat, ja viņi paliks mūsu teritorijā, tiklīdz kā parādīsies zaļumi, slānīsim viņus uz vieta stāvošus ar armijas un vietējo spēkiem. Cieminieki ātri viņiem parādīs, kā ir stāvēt uz vietas zemē, kas tevi neieredz,” tā Arestovičs. (UNIAN)

Krievijas augstākā politiskā un militārā vadība zināja par okupantu karavīru zvērībām Bučā, uzskata Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs. Krievijas spēki no šīm teritorijām atkāpās ļoti organizēti, kas liecina, ka vadība nebija zaudējusi saikni un kontroli pār šīm vienībām. “Krievijas pavēlniecība veicināja šādu karavīru uzvedību,” viņš uzsver. (UNIAN)

Publikācijā “Kas Krievijai jādara ar Ukrainu” tiek attaisnota vardarbība pret ukraiņiem, Ukrainas valsts un kultūras iznīcināšana. Manifests labi ilustrē, kāda fašistiska ideoloģija valda Krievijā. Izvilkumus no “RIA Novosti” raksta var lasīt zemākā ierakstā pievienotā saitē. Bet te var iepazīties ar publikācijas tulkojumu angļu valodā. Brīdinām, ka teksts nav patīkama lasāmviela. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata ka šī publikācija ir pierādījums, ko varēs izmantot tribunālā pret Krieviju. 

Raksts, ko medijos jau dēvē par “fašisma manifestu”, publicēts 3. aprīlī – dienā, kad pasaule ieraudzīja līķus okupantu spēku pamestās Kijivas piepilsētas Bučas ielās.

Ziņas par Krievijas karavīru pastrādātajām zvērībām šokē pasauli. Notiekošo savā ziņā paskaidro un padara vēl šausmīgāku Krievijas propagandas aģentūras “RIA Novosti” raksts “Kas Krievijai jādara ar Ukrainu”. https://www.delfi.lv/news/arzemes/ko-krievija-stasta-par-planiem-ukraina-iznicinat-paraudzinat-un-sadalit.d?id=54214246

Labrīt, cienījamie lasītāji! Turpinām sekot notikumiem Ukrainā . Par to, kas notika vakar, var lasīt teksta tiešraides arhīvā šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/dienvidos-okupanti-pargrupejas-jaunam-uzbrukumam-teksta-tiesraide.d?id=54210952