Neviena no iesaistītajām pusēm nevēlas bruņotu konfliktu, arī Baltijas valstīm nav jājūtas apdraudētām. Tomēr pastāv risks, ka situācija var eskalēties, portālam "Delfi" skaidro ārpolitikas eksperti.
"Neviens šeit [bruņotu] konfliktu nevēlas, jo tas var izvērsties ļoti nopietns," portālam "Delfi" atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Atšķirībā no 2008.gada Gruzijas konflikta gan Ukrainas armijas apmērs, gan Ukrainas ģeopolitiskā nozīme ir daudz lielāka, viņš norāda. Šajā gadījumā ir jārēķinās ar divām milzīgām armijām un vairs nepastāv tā spēku samēra asimetrija, kas bija vērojama Gruzijas un Krievijas konfliktā.
Tomēr situācija ir ļoti riskanta, jo "notikumi skrien pa priekšu valstu vēlmēm, ambīcijām un spēlei, un mēs nekad nevaram zināt, kurš kurā brīdī var izšaut". Galvenokārt Krievija, bet arī Ukraina ir iedzinušas sevi stūrī. "Ja reiz tu vienreiz pasaki, ka iestāsies par valsts interesēm un aizstāvēsi savus līdzpilsoņus konkrētajā valstī, un nepieļausi viņu asinsizliešanu, tad ir grūti atkāpties," skaidro Sprūds.
Putinam tas ir arī iekšpolitisks jautājums, jo neizrādīt aktīvu rīcību viņš nevar - ir jāturpina rādīt stingra nostāja, ka viņš aizstāv krieviski runājošos un Krievijas pilsoņus, it īpaši runājot par Krimu, kas Krievijā tiek uzskatīta par Krievijas zemi, kas vienkārši tika uzdāvināta Ukrainai.
Ir pārāk maz faktu, lai runātu par Krievijas iebrukumu Ukrainā, portālam "Delfi" sacīja Austrumeiropas Politikas pētījumu centra eksperts Andis Kudors. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm, pretēji iepriekš izskanējušajām versijām, draudi nepastāv, jo, kamēr Latvija ir NATO sastāvā, neviens tās spēku nepārbaudīs. Drīzāk runas par to ir "ieroču žvadzināšana", nevis reāli kaujas plāni.
Kudors sacīja, ka ir apšaubāms tas, ka Ukrainā iebrukusi Krievija, jo tai pietiek ar Sevastopoles kara bāzi, bet šajā kontekstā drīzāk runa ir par atbalstu separātisma tendencēm Ukrainā. Krievijai izdevīgāks ir tas, ja Krimas statuss ir neskaidrs, jo tas varētu kavēt tuvināšanos ar Eiropas Savienību.
Turklāt šobrīd pārāk maz ir informācijas ir par to, kas ir tie neskaidri krieviski runājošie cilvēki, kas pārņēmuši Sevastopoli, sacīja Kudors. Tādejādi nav iespējams apgalvot, ka tā ir Krievijas operācija, kā to apgalvojušas amatpersonas.
Krievija negrib izlaist no savām rokām Krimu, bet, visticamāk, Vladimirs Putins neies uz tik plaša riska operāciju kā iebrukums, jo viņš zina, ka pēc tam "nesveicināsies ar viņu neviens", tāpēc notiekošais ir būtisks signāls ukraiņiem – lai viņi nesāk aktīvas darbības. Ja viņi to darītu, tas dotu Krievijai iespējas traktēt notikumus savā labā, norāda Kudors.
"Cerot uz miermīlīgāko scenāriju, Krievija var censties panākt, ka Krimai ir lielāka autonomija," teic Sprūds, norādot, ka te jāņem vērā gan krievu valodas statusa maiņa, ko paveikusi jaunā valdība, kā arī Krievijas Melnās jūras flotes atrašanos Krimā. "No vienas puses ukraiņi gribēs no šīs flotes tikt vaļā, bet Krievija vēlēsies to paturēt un, lai vienošanās, kas tika parakstīta 2010.gadā netiktu anulēta," viņš skaidro. Tas būs viens no sarunu tematiem, tomēr tas ir arī jautājums, kur var meklēt kompromisus. "Kompromisi ir jāmeklē un tas, visticamāk, tiks darīts, tomēr situācija ir ar diezgan lieliem riskiem, ka situācija var eskalēties arī tālāk," viņš secina.
Savukārt tas, ka bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičš atkal ir parādījies nav skaidrojams ar "īpašu krievu mīlestību" pret viņu, bet gan lai deleģitimizētu jauno valdību vai izspiestu no tās kādas koncesijas. "Vismaz tā mēs ceram," piebilst Sprūds. Viņaprāt, nevar teikt, ka Krievija noteikti gatavojas karam.
Visticamāk, Ukraina noturēs Krimu, bet grūti prognozēt tālāko notikumu attīstību. Kudors sacīja, ka viņš neprognozētu militāru plašu operāciju no Krievijas puses, bet gan Krimas noturēšanu.
Latvijas ārlietu ministrs aicinājis Krieviju respektēt Ukrainas teritoriālo integritāti, kā arī ievērot starptautiskās saistības, ko uzliek 1994.gada vienošanās ar ASV un Lielbritāniju. Ministrs šādu aicinājumu izplatījis mikroblogošanas vietnē "Twitter", kur aktīvi tiek komentēts notiekošais Ukrainā.
Sociālā dzeja: Es esmu Ukrainas prezidents/ Es esmu Ventspils mērs/ Man nav nekādu īpašumu/ Vai kontu ārzemēs
— Ivo Leitāns (@ivchix) February 28, 2014
