Krievijas iebrukums Ukrainā var notikt kuru katru dienu, brīdina Baidena padomnieks
Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievija var iebrukt Ukrainā kuru katru dienu, aizsākot konfliktu, kam būs milzīgas humānās sekas, svētdien sacīja ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ja izraisās karš, tam būs milzīgas humānās sekas Ukrainai, bet mēs uzskatām, balstoties mūsu gatavošanās pasākumos un mūsu atbildē, ka arī Krievijai tam būs stratēģiski zaudējumi," sacīja Baidena padomnieks.

Svētdien viesojoties trīs ASV telekanālu sarunu šovos, Salivans neizteicās par mediju ziņām, ka Baltais nams esot brīdinājis likumdevējus - plaša Krievijas iebrukumu rezultātā Kijeva var tik sagrābta ātri, bet dzīvību var zaudēt līdz pat 50 000 cilvēku.

"Tas var notikt jau rīt vai līdz tam var paiet dažas nedēļas," sacīja Salivans. Viņš piebilda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir "nostādījis sevi situācijā ar armijas izvietošanu, lai tagad varētu rīkoties agresīvi pret Ukrainu kurā katrā laikā".

ASV administrācija cer, ka Krievija virzīsies deeskalācijas virzienā, izmantojot diplomātiju, norādīja Salivans.

"Galvenais ir, ka ASV jābūt gatavām jebkurai no šīm varbūtībām soli solī ar mūsu armijām un partneriem," sacīja Salivans. "Mēs esam papildus nostiprinājuši mūsu partnerus austrumu flangā un no jauna devuši viņiem garantijas".

Salivans pauda pārliecību, ka Krievijas-Vācijas gāzesvads "Nord Stream 2" nesāks darboties, ja Krievija iebruks Ukrainā. Gāzesvada būve ir pabeigta, bet gāze pa to vēl netiek piegādāta.

"Kaut arī ir tiesa, ka Vācija nav nosūtījusi bruņojumu uz Ukrainu, aiz ASV viņi Eiropā ir otrs lielākais Ukrainas donors," sacīja Salivans. "Saistībā ar to, ka mums ir šādas alianses ar 30 NATO sabiedrotajiem, lieliskākais ir tas, ka atšķirīgi sabiedrotie uzņemsies dažādas šī procesa daļas."

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vismaz 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Nord Stream 2 ASV Baltais nams Džo Baidens Krievija NATO Ukraina Vācija Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form