Satarovs norādīja, ka ik gadu "sadzīves korupcijas" apgrozījums veido 2,8 miljardus ASV dolāru (1,79 miljardus latu). Visvairāk naudas kukuļiem cilvēki tērē, lai iestātos augstskolās - 449 miljonus dolāru (287 miljonus latu) gadā.
Tālāk seko kukuļi ceļu satiksmes inspektoriem - 368 miljoni dolāru (235,5 miljoni latu) gadā.
Tiesu uzpirkšanai Krievijas iedzīvotāji gadā iztērē kopumā 274 miljonus dolāru (175,36 miljonus latu), bet kopējais kukuļu apjoms par dažādiem ar medicīnisko aprūpi saistītiem pakalpojumiem sasniedz aptuveni 600 miljonus dolāru (384 miljonus latu).
Runājot par korupciju uzņēmējdarbībā, Satarovs norādīja, ka šajā nozarē kukuļu summas gadā veido 33,5 miljardus dolāru (21,44 miljardus latu), bet Krievijas budžeta ieņēmumu daļa 2000.gadā bija 40 miljardi dolāru (25,6 miljardi latu).
Politologs uzsver, ka reāli šie skaitļi varētu būt pat trīs reizes lielāki.
INDEM pētījuma rezultāti liecina, ka 50 procenti ierindas Krievijas iedzīvotāju kaut reizi ir saskārušies ar dilemmu dot vai nedot kukuli, un 38 procenti no viņiem šādos gadījumos ir izlēmuši uzpirkt amatpersonas.
Pēc Satarova teiktā, runājot par "darījumu korupciju", par 82 procentiem Krievijas uzņēmēju var droši teikt, ka viņi ir devuši kukuļus.
Politologs arī norādīja - iedzīvotāji uzskata, ka prezidenta Borisa Jeļcina varas laikā korupcija bijusi astoņas reizes izplatītāka nekā tagad, kad Krievijas prezidents ir Vladimirs Putins, kaut arī patiesībā šī pārliecība neatbilst reālajai situācijai, jo pēdējo gadu laikā korupcijas līmenis šajā valstī praktiski nav mainījies.