Krievija cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Freedom House" interneta brīvības reitingā ieņēmusi pēdējo vietu Eiropā, atrodoties zemāk par tādām valstīm kā Kazahstāna un Baltkrievija.
Reitingā pavisam pētītas 65 pasaules valstis, kurās ir 87% pasaules interneta lietotāju. Latvijas šajā sarakstā nav.
Reitings veidots no datiem, kas iegūti laika periodā no 2018. gada jūnija līdz 2019. gada maijam.
Krievija, salīdzinot ar iepriekšējo vērtēšanas periodu, nokritusies par divām vietām līdz 51. pozīcijai.
Vissliktākā situācija ar interneta brīvību "Freedom house" ieskatā ir Ķīnā, Irānā un Sīrijā.
No bijušajām PSRS valstīm zemā pozīcijā ir arī Uzbekistāna (58.), Kazahstāna (50) un Baltkrievija (48.).
Savukārt visbrīvākais internets ir Islandē, Igaunijā un Kanādā.
Ar apzīmējumu "nebrīvs internets", kas piešķirts reitinga zemākajām vietām, tostarp Krievijai, tiek saprasts:
- Lietotājiem var rasties grūtības piekļūt tīklam, bet varasiestādes bloķē vietnes un lietotnes, kā arī kontrolē pieeju tīmeklim caur interneta pakalpojumu sniedzējiem
- Valstī darbojas interneta satura cenzūra un manipulācija ar to
- Tiek pārkāptas lietotāju tiesības uz sarakstes privātumu, varasiestādes vēro lietotājus. Varasiestādes var vajāt lietotāju par viņa darbībām tīmeklī pat līdz reālam cietumsodam.
Krievijā 1. novembrī stājās spēkā likums par “suverēnu runetu”, kas paredz saglabāt Krievijas interneta drošību un stabilitāti militāru draudu gadījumā.
Kritiķi gan norāda, ka tas novedīs pie interneta cenzūras. Likums pieprasa interneta pakalpojumu sniedzējiem uzstādīt aparatūru, kas ļaus valsts uzraugam “Roskomnadzor” filtrēt interneta plūsmu un bloķēt saturu.
Ar "Freedom House" interneta brīvības reitingu var iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
