"Mēs panācām kopīgu uzvaru, jo nebija tā, ka vieni ieguva, bet otri zaudēja," viņš piektdien uzsvēris šai gadskārtai veltītā svinīgā uzrunā.
"Abas puses iemantoja cerību - labāko iespējamo esības stāvokli nabaga izmocītajā Eiropā, īpaši tai daļā, kas iedēvēta par asinszemēm," norādījis Landsberģis. "Tā ir abu valstu veiksme un uzvara, ko mēs panācām, neraugoties uz visām šīm cīņām, intrigām, centieniem piespiest, iebiedēt, šantažēt."
Pēc viņa teiktā, par to, ka toreiz saspringtās sarunās tomēr izdevās apstiprināt galīgo okupācijas spēku izvešanas grafiku, jāpateicas gan Lietuvas sarunu delegācijas stingrajai nostājai, gan citiem apstākļiem.
"Mums par laimi, tobrīd bija pavēries tāds veiksmes lodziņš - brīdis, kad Krievijai bija godprātīgs vadītājs [prezidents Boriss Jeļcins], kuram, tāpat kā dažiem virsniekiem, acīmredzot nebija svešs goda jēdziens," spriedis Landsberģis.
Lietuva piektdien atzīmē Brīvības dienu - 25.gadskārtu, kopš pabeigta okupācijas karaspēka izvešana no valsts.
Jautājums par padomju armijas izvešanu bija viens no pirmajiem, ko Lietuva sāka risināt, kolīdz 1990.gada 11.martā atjaunoja valstisko neatkarību, taču pirmās pēc Lietuvas ierosmes uzsāktās sarunas nedeva augļus. Padomju Savienība nedomāja atzīt Lietuvas valstiskumu un 1991.gada janvārī centās noslāpēt Lietuvas neatkarību ar bruņotu spēku.
Pēc PSRS sabrukuma, kad Lietuvas teritorijā dislocēto padomju armiju savā jurisdikcijā pārņēma Krievija, jautājuma risināšana atsākās. Pirmās sarunas notika 1992.gada 31.janvārī, un 8.septembrī Maskavā Landsberģis un Jeļcins parakstīja vienošanos par karaspēka izvešanas grafiku. Izvešanu bija paredzēts veikt četros posmos, bet šis process nenorisinājās gludi. Krievijas puse ne vienreiz vien paziņoja, ka izvešana tiek apturēta, mēģinot panākt no Lietuvas nepieņemamu piekāpšanos dažādos jautājumos.
Pēc aizlieguma Krievijas armijas daļas Lietuvā papildināt ar jauniesaucamajiem, tas tika darīts nelegāli, izmantojot gan dzelzceļu, gan gaisa transportu. Lai to nepieļautu, Lietuvas Bruņotajiem spēkiem un brīvprātīgajiem nācās bloķēt Krievijas armijas daļas, vēsta Lietuvas Bruņoto spēku interneta vietne.
Pirms karaspēka izvešanas sākuma Lietuvas teritorijā bija dislocētas aptuveni piecas divīzijas - 34 500 karavīru, 1000 tanku, apmēram 180 lidmašīnas un 1901 bruņutehnikas vienība.
Pēdējais svešās armijas ešelons no Lietuvas izbrauca 1993.gada 31.augustā, plkst.23.45.
Lietuvas Seima ēkā šobrīd apskatāma Brīvības dienai veltīta izstāde "Divdesmit pieci gadi bez okupācijas karaspēka". Vēsturiskajos kadros fiksēta padomju karaspēka darbība Lietuvā 1990. un 1991.gadā, liecinot, cik sarežģīts bija Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanas process, kad nācās ne tikai cīnīties ar reālu agresiju, bet arī diplomātiskā ceļā censties panākt svešās armijas izvešanu.
Savukārt Igaunija 31.augustā atzīmē Patriota dienu, atskatoties uz 24.gadskārtu kopš Krievijas karaspēka izvešanas.
"Tas brīdis, kad Krievijas karavīri atstāja Igaunijas teritoriju, vainago gadu desmitiem ilgu cīņu pret okupantiem," norādījis Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu. "Taču igauņu tautas vēsture okupācijas periodā nenozīmē vienīgi represijas un dzīvi bailēs. Tā ir spoža mūsu vēstures lappuse - cīņa par brīvību, kam bija dažādas formas, bet viens mērķis - nesamierināties ar dzīvi svešas varas jūgā."
