Ķīna - lielākais sāncensis Centrālāzijā

Krievijas lielākie draugi - Irāna, Ķīna, Ziemeļkoreja?
Foto: AFP/Scanpix

Kopš Padomju Savienības sabrukuma Ķīnas attiecības ar Krieviju ir radikāli uzlabojušās. Tās vēl vairāk pastiprinājušās kopš Ukrainas konflikta, kura rezultātā Rietumvalstis Krievijai noteikušas ekonomiskās sankcijas.

Ķīna ar Krieviju jau ilgstoši sadarbojas arī ANO drošības padomē, tostarp bloķējušas ANO rezolūcijas par Sīriju un Ukrainu. Savukārt kopš ekonomisko sankciju noteikšanas Krievijai, tā ar Ķīnu ir noslēgusi līgumus vairāku simtu miljardu ASV dolāru vērtībā, kā arī abu valstu starpā uzsākta militārā sadarbība.

Par militāro draudzību ikviens šobrīd var pārliecināties Vidusjūrā notiekošajos manevros, kuri pēc Krievijas aizsardzības ministra vietnieka vārdiem notiekot, "lai nodrošinātu labāku aizsardzību pret potenciālu kopīgu apdraudējumu".

Viens no noslēgtajiem līgumiem gandrīz 400 miljardu ASV dolāru vērtībā paredz uz Ķīnu izbūvēt gāzes cauruļvadus un uzsākt gāzes piegādi, tādējādi aizvietojot kritumu Eiropas pieprasījumā. Savukārt Ķīnai šis darījums ļauj par zemākām cenām iegūt piekļuvi Krievijas milzīgajiem resursiem.

Eiropas Ārlietu padomes pētnieks Aleksanders Gabujevs pētījumā 'Mīkstā savienība'? Krievijas-Ķīnas sadarbība pēc Ukrainas krīzes" gan secina, ka Krievijas politika ir vērsta uz režīma saglabāšanu, ne ilgtermiņa nacionālajām interesēm, un Ķīna nekļūs par tās vienīgo vai galveno tirgu, bet gan tikai drošības spilvenu.

Krievijas lielākie draugi - Irāna, Ķīna, Ziemeļkoreja?
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Tikmēr lielākais ieguvējs varētu būt tieši Ķīna. "Ķīna ir ieinteresēta turēt Putina režīmu "pa rokai", lai to varētu izmantot piesedzoties, augot konfliktam ar ASV un to sabiedrotajiem. Ja šī tendence ir stabila, tad Krievija kļūs par Ķīnas mazo partneri," secina Gabujevs.

Tāpat attiecību uzlabošana Krievijai maksājusi piekāpšanos, ļaujot Ķīnai iepirkt tās salīdzinoši daudz attīstītākos ieročus - pretgaisa raķešu sistēmu "S-400" un iznīcinātājus "Su-35". Līdz šim Krievija tos nepiegādāja, baidoties no tehnoloģisko noslēpumu noplūšanas, atzīmē "The Diplomat".

Vienlaikus Ķīna ar Krieviju jau kopš 90. gadiem ir sīvas sāncenses par ietekmi Centrālāzijas reģionā. Ķīna atšķirībā no Krievijas ir spiesta dabas resursus importēt, kas, augot pieprasījumam pēc tiem, vēl vairāk palielinājis sacensību abu valstu starpā.

To izmanto arī paši interešu objekti – Centrālāzijas valstis, no katras sāncenses mēģinot saņemt maksimālu labumu. Tostarp par vienu no galvenajiem iemesliem Kirgiztānas līdera Bakijeva gāšanai 2010. gadā, kuru atbalstīja Krievija, tiek uzskatīts valsts mēģinājums samazināt atkarību no Centrālāzijas elektroenerģijas tīkla, noslēdzot līgumu ar Ķīnas "Tabian Electric" par elektrolīniju izbūvi uz lielo kaimiņvalsti.

Arī šobrīd Ķīna turpina īstenot pati savus, ar Krievijas politiku gluži nesaskanīgos ekonomiskos mērķus. Tā pēdējo gadu laikā kļuvusi par vienu no lielākajiem Gruzijas tirdzniecības partneriem, nostiprinot ietekmi Kaukāzā, bet marta beigās negaidīti piešķīra 15 miljardus ASV dolāru lielu aizdevumu Ukrainai.

Tags

Albānija Armēnija Azerbaidžāna Baltkrievija Bulgārija Čehoslovākija Gruzija Kazahstāna Kirgizstāna Krievija NATO Padomju Savienība Polija Rumānija Tadžikistāna Ungārija Uzbekistāna

Comment Form