'Krievijas maigā vara nav nemaz tik maiga,' uzskata analītiķis
Foto: Reuters/Scanpix

Piedāvājam iepazīties ar "Delfi.lt" veikto interviju ar ASV bāzētā Nacionālā Demokrātijas fonda Starptautiskā demokrātisko studiju foruma* izpilddirektoru Kristoferu Volkeru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jebkurai lielai valstij ir kaut kāda veida ārpolitikas stratēģija, kas tiek dēvēta par maigo varu. Kas nav kārtībā ar Krievijas vēlmi izmantot maigo varu, ja daudzu citu valstu valdības tas satrauc?

Maigās varas jautājums ir ļoti svarīgs. Šī termina ieviesējs bija profesors Džozefs Nīe, un sākotnējā tā nozīme bija nemilitāra politika, kura tavam pārvaldības modelim piesaista citus.

Krievijas, kā arī vairāku citu valstu gadījumā, kurās ir piespiedu, represīvs iekšējais pārvaldes modelis, kurā nav atļauti brīvi mediji un reāla politiskā opozīcija un tiek apspiesta pilsoniskā sabiedrība, mēs redzam, ka maigās varas instrumentiem tiek piešķirti milzīgi resursi. Un mēs to joprojām saucam par "maigo varu". Domāju, ka ir pienācis laiks radīt kādu jaunu terminu, jo šī vara patiesībā nav maiga un netiek izmantota tam, kā to reiz definēja Džozefs Nīe.

Cilvēkiem nepieciešams pievērst uzmanību šīs ietekmes un varas mērķiem: kas ir tas, ko ar to cenšas panākt? Vai ar to cenšas piesaistīt vai ar tās palīdzību mēģina sašķelt?

Varbūt šis ir brīdis, kurā jānodala maigā vara, kas galvenokārt ir piesaistoša un pozitīva, un ietekmes uzspiešana, kurs mērķi ir pretēji.

Kādi instrumenti ir Rietumu rokās, lai cīnītos ar Krievijas propagandu?

Domāju, ka viena no lietām, kuru mēs varējām dzirdēt arī "Viļņas Demokrātijas forumā" [norisinājās šā gada septembrī, intervija notika pēc tā], ir vienprātības, stratēģiskās domāšanas un Rietumu demokrātiju savstarpējās koordinācijas trūkums attiecībā uz nepieciešamību atbildēt šai maigās varas autoritārisma formai.

Daļēji tam iemesls ir tas, ka pasaule gāja uz to, lai tiktu panākta saskaņa un pastāvētu mierīgas pārrunas. Tā lielā mērā ir Eiropas Savienības loģika, kurā dalībvalstīm jāspēj panākt vienprātību un mierīgi jāsastrādājas.

Tomēr uzskatu, ka tas ir mainījies. Parādās valstis, kuru iekšējās politiskās sistēmas ir veidotas uz pavisam citām vērtībām - ierobežotu izteikšanos un organizēšanos, politiskās opozīcijas neesamību, korupciju. Tādas ir Irāna, Ķīna, Krievija, kuras šobrīd izaicina politisko telpu un daudzus demokrātisko valstu pieņēmumus par to, kā ir jābūt.

Līdz ar to es domāju, ka demokrātijām šobrīd ir grūti vienoties par atbildi, kas būtu atbilstoša jaunajiem izicinājumiem.

Mēs redzam, ka Eiropas valstis Krievijas propagandai katra atbild pavisam citādi. Piemēram, Baltijas valstis atšķiras no citām. Kāda būtu pareizā veiksmes recepte, ņemot vērā, ka mums ir tāds kaimiņš kā Krievija?

Krievijas informēšanas centieni notiek trīs dažādās dimensijās. Viena ir iekšēji Krievijas federācijā, kurā novērojama ļoti strikta cenzūra apvienojumā ar propagandu. Tad ir informācijas telpa krievvalodīgajiem kuri dzīvo ārpus Krievijas, kurā atkarībā no vietas vēstījums ir nedaudz atšķirīgs, bet joprojām ļoti ietekmīgs. Tādas ir Baltija, Centrālāzija, Kaukāza reģions un citas.

Trešā dimensija ir krievu valodā nerunājošās sabiedrības, kuras atrodas tālāk Eiropas Savienībā, ASV un citviet pasaulē. Tās nosedz tādi instrumenti kā [mediji] "RT" vai "Sputnik" angļu un citās valodās.

Domāju, ka sākotnēji jāsaprot, kāds ir izaicinājums. Esmu pārliecināts, ka Rietumu demokrātijas saprot, ka šis ir autoritāras valsts mediju mēģinājums ietekmēt viņu mediju telpu.

Ir skaidrs, ka daļēji tai jābūt augstākā līmeņa atbildei, radot efektīvāku demokrātisko ziņu saturu kā alternatīvu gan krievu, gan vietējās valodās, piemēram, Centrāleiropā - Čehijā - nodrošinot neatkarīgajiem medijiem pieeju avotiem, lai tie labāk izprastu situāciju un spētu labāk atbildēt Krievijas pūliņiem izvietot informāciju Čehijas mediju telpā.

Tās ir lielas lietas un tās nenotiks vienas nakts laikā. Tās prasa gan diskusijas, gan investīcijas. Ir skaidrs, ka pagaidām, ņemot vērā laiku un resursus, kādus sabiedriskās telpas ietekmēšanai velta ne tikai Maskavas, bet arī Pekinas lēmumu pieņēmēji, tās nav pietiekamas.

*Volkera vadītā fonda "mātes organizācija" ir privātas iniciatīvas iestāde, kura izveidota 1994. gadā un šobrīd apvieno vairākus desmitus pētniecisko institūtu visā pasaulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Eiropas Savienība Irāna Ķīna Krievija Maskava Sputnik (Kremļa medijs)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form