Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Neskatoties uz Krievijas militārajām neveiksmēm un retoriku, kas liecināja par sākotnēji definēto kara mērķu samazināšanu, Maskava joprojām vēlas režīma maiņu Kijivā, kā arī mazināt Ukrainas suverenitāti, raksta ASV bāzētās domnīcas "Institute For The Study Of War" (ISW) analītiķi.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs (attēlā pa kreisi, blakus Putinam) 5.jūlijā paziņoja, ka Krievijas militārā operācija Ukrainā turpināsies, līdz Krievija sasniegs savus mērķus aizsargāt civiliedzīvotājus no "genocīda" un "denacificēt" un "demilitarizēt" Ukrainu, kā arī likt Ukrainai pastāvīgi būt neitrālai starp Krieviju un NATO. Šie izteikumi, kā norāda domnīca, ir gandrīz precīzs to tēžu atkārtojums, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica savā 24. februāra runā, attaisnojot kara uzsākšanu. Putins šajā uzrunā, kas sastāvēja no propagandas un meliem, bija paziņojis, ka iebrukuma mērķis ir aizsargāt civiliedzīvotājus no pazemojumiem un "genocīda", "demilitarizēt" un "denacificēt" Ukrainu, kā arī saukt pie atbildības "genocīdā" vainīgos.

Patruševa veiktā Putina sākotnējo mērķu atkārtošana gandrīz piecus mēnešus vēlāk, skaidri norāda, ka Kremlis neuzskata, ka Krievijas nesenie panākumi Luhanskas apgabalā ir pietiekami, lai realizētu sākotnējos "īpašās operācijas" uzdevumus, apstiprinot ISW pašreizējo novērtējumu, ka Kremlis vēlas okupēt teritorijas arī ārpus Donbasa.

Patruševa paziņojums liecina, ka Krievijas militārā vadība mēģinās panākt virzību uz priekšu ārpus Doneckas un Luhanskas apgabaliem un ka Kremlis gatavojas ilgstošam karam ar nolūku ieņemt daudz lielākas Ukrainas teritorijas, raksta ISW eksperti.

ISW uzsver, ka Patruševa paziņojums ir ievērības cienīgs gan brīža, kurā tas izteikts, gan viņa kā agresoram Putinam tuvas uzticības personas amata dēļ. Maz ticams, ka Patruševs savos publiskajos komentāros attālināsies no Putina nostājas, ņemot vērā viņa attiecības ar prezidentu un lomu Kremlī.

Viņa atkārtotais paziņojums par faktiski tiem pašiem maksimālistiskajiem mērķiem, ko Putins izvirzīja pirms iebrukuma, pat tad, kad Krievijas spēki, šķiet, tuvojās ierobežotākiem mērķiem ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus — kurus Putins un citi Krievijas līderi bija norādījuši, kā jaunos mērķus pēc okupantu sakāves ap Kijivu — liek domāt, ka šie "samazinātie mērķi" patiesībā neatspoguļoja nekādas faktiskas izmaiņas Kremļa politikā un iecerēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!