Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss apvieno vairāk nekā pusotru tūkstoti uzņēmumu. 38 procenti no tiem ir zinātniskas organizācijas, 58 procenti - ražošanas uzņēmumi. Militārrūpniecisko uzņēmumu daļa visā Krievijas rūpniecībā ir 12,5 procenti. Ražošanas jaudu nolietojums sasniedz 80 procentus.
Pirms kāda laika Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksejs Moskovskis paziņoja, ka nākamajā gadā, iespējams, tiks gandrīz divkārt samazināti izdevumi jaunā bruņojuma un tehnikas iegādei Krievijas armijai. Turklāt viņš piebilda, ka tas netiek darīts ekonomisku apsvērumu dēļ, jo nauda Krievijā esot. Moskovskis izteicās, ka šādas rīcības iemesli "drīzāk ir subjektīvi", taču sīkāk par to ministra vietnieks neizteicās.
Kā pastāstīja Moskovskis, šogad Aizsardzības ministrija pabeigs izstrādāt jaunu bruņojuma programmu, kas būs paredzēta no 2010. līdz 2015.gadam. Pēc viņa teiktā, pašreizējās programmas ietvaros triju gadu laikā ministrija izmēģinājusi un pieņēmusi 280 jaunus bruņojuma un tehnikas paraugus. 2001.gadā šīm vajadzībām tika piešķirti 55 miljardi rubļu (1,045 miljardi latu), 2003.gadā - 109,8 miljardi, bet 2004.gadā plānots piešķirt vismaz 188 miljardus rubļu. Taču budžeta sagatavošanas laikā atklājies, ka Finanšu ministrija nevar piešķirt šādus līdzekļus.
Kā vērtē speciālisti, ņemot vērā bruņutehnikas kalpošanas laiku (20-30 gadi), lai nodrošinātu armijas pārapbruņošanu laikā no 2006. līdz 2015.gadam, karaspēka vienībām ik gadu būs jāpiegādā tehnika ne mazāk kā 5% apmērā no pašreiz to rīcībā esošā tehnikas daudzuma.
Visvairāk Moskovskis baidās, ka finansējuma samazināšanas dēļ cietīs jūras kara spēki, jo flotes kodolbruņojuma atjaunošana var tikt atlikta uz ilgāku laiku. Par vairākiem gadiem var aizkavēties arī zenītraķešu sistēmas "C-400" uzņemšana bruņojumā. Bet kosmosa karaspēks plānoto 12 pavadoņu un tikpat daudz nesējraķešu vietā saņems divas reizes mazāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
