Par nākamo Krievijas mērķi varētu kļūt Baltkrievijas aneksija – šādu viedokli intervijā ziņu aģentūrai BNS paudis bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kurš pašlaik uzturas Viļņā. Lietuvas politologi gan norāda – šie apgalvojumi nav balstīti uz pierādījumiem.
Pēc viņa teiktā, NATO šobrīd reālistiskāk novērtē iespējamos Krievijas apdraudējumus un Baltijas valstis ir labākā situācijā nekā pirms dažiem gadiem, tomēr draudi pastāv.
Saakašvili otrdien piedalījās piketā pret Gruzijas zemju okupāciju, kas jau devīto gadu tika rīkots pie Krievijas vēstniecības Viļņā, pieminot Krievijas iebrukumu Gruzijā 2008. gada 8. augustā.
Lūgts novērtēt vienas politiķu un komentētāju daļas viedokli, ka pēc Krievijas invāzijas Gruzijā un Krimas aneksijas Krievijas nākamais mērķis, ja tā netiks apturēta, varētu būt Baltijas valstis, Gruzijas eksprezidents atzinis, ka draudi pastāv arī tagad.
"Ukraina, tās karavīri varonīgi apturēja krievus, noturēja viņus Donbasā. Ja tā nebūtu bijis, domāju, ka šobrīd pastāvētu tieši draudi Baltijas valstīm," viņš spriedis. "Ko mēs šobrīd redzam Baltkrievijā –uzskatu, ka Krievija gatavojas ieņemt un anektēt Baltkrieviju. Mācību laikā tiks atvesta infrastruktūra. Tātad apdraudējumi nav zuduši, tie pieaug. Vienkārši pašlaik ukraiņi tos notur pie savām robežām."
Pēc Saakašvili teiktā, NATO klātbūtne Baltijas valstīs šobrīd ir pietiekamāka nekā pirms dažiem gadiem, tomēr rietumvalstu nodevības iespēju nevar pilnībā izslēgt.
"Manuprāt, ap 2008. gadu NATO nebūtu neko daudz darījusi, lai aizstāvētu Baltijas valstis, bet tagad viņi labāk saprot Krievijas apdraudējumus, un Krievija nevar izgrozīties. Viņi labāk saprot, kas ir krievi," viņš sacījis. "Piektais pants [attiecībā uz NATO kolektīvās aizsardzības principu] pastāv, bet problēma ir tāda, ka arī Otrā pasaules kara laikā bija saistības attiecībā uz Polijas aizstāvēšanu, taču tas nenostrādāja. Rietumvalstu nodevībām ir gara vēsture. No otras puses, tagad viņiem ar krieviem ir savas kopīgas darīšanas, tādēļ Baltijas valstis ir labākā situācijā nekā pirms dažiem gadiem."
Saakašvili prognozēm iebilst Lietuvas politologi. "Balstoties uz publiski pieejamo informāciju un redzot, kā pēdējā laikā Krievija tiekusies tuvināties ASV prezidentam un viņa komandai, jāšaubās, ka labums no Baltkrievijas aneksijas Krievijas valdošajām aprindām pārsniegtu šā soļa radīto kaitējumu starptautiskajā arēnā," otrdien ziņu aģentūrai BNS sacījis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta direktors profesors Ramūns Vilpišausks.
Pēc viņa teiktā, Saakašvili izteiktais brīdinājums nav nekas jauns un tādas bažas paustas jau tobrīd, kad kļuva zināms par Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām "Zapad 2017", tomēr reālāka šķiet iespēja, ka pēc šīm mācībām Baltkrievijā varētu palikt vairāk Krievijas spēku nekā pašlaik.
"Jāšaubās, vai ASV Kongresa iniciatīva pastiprināt ekonomiskās sankcijas varēja būtiski ietekmēt šīs aplēses – jo vairāk tādēļ, ka Baltkrieviju ar Krieviju jau tā cieši saista dažādas saites un pēdējā šos sakarus jebkurā brīdī var izmantot," spriedis eksperts.
Kā tikmēr norādījis šā institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs, Saakašvili vienkārši žonglē ar frāzēm un brīdinājumiem, bet nemin nevienu argumentu, kādēļ Krievijai būtu jāanektē Baltkrievija un kādu labumu Maskava no tā gūtu.
"Jā, var uzskatīt, ka Krievija ir ieinteresēta, lai tai būtu pilnvērtīga militārā bāze Baltkrievijas teritorijā, bet tikpat lielā mērā tā ir ieinteresēta nepazaudēt pēdējo sabiedroto Rietumu frontē," viņš sacījis.
Pēc politologa teiktā, kamēr Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko nav iespēju un vēlmes nopietni tuvināties Rietumiem, Kremlim nav jēgas radīt sev vēl vienu nedraugu.
"Abas valstis jau tā ir Eirāzijas savienības, kopējās valsts un Kolektīvās drošības līguma organizācijas locekles, jau tā ir gana dziļi integrētas visos aspektos, tādēļ būtu vienkārši neracionāli kaut ko lauzt, riskējot zaudēt esošo vai saglabāt to par daudz augstāku cenu. Aneksija Krievijai nozīmētu zaudēt pēdējo daudzmaz lojālo sabiedroto un izraisīt vēl lielāku konfrontāciju ar Rietumiem. Vai Maskavai to šobrīd vajag? Manuprāt, nē," viņš sacījis.
49 gadus vecais Gruzijas eksprezidents Saakašvili šobrīd ir cilvēks bez pilsonības – Gruzijas pilsonību viņš zaudēja 2015. gadā, kad Ukrainas prezidents Petro Porošenko viņam piešķīra šīs valsts pilsonību un iecēla par Odesas apgabala gubernatoru, bet jūlijā viņam tika atņemta Ukrainas pilsonība.
Gubernatora amatā Saakašvili atradās pusotru gadu, bet tad demisionēja, apsūdzot prezidentu Porošenko solījumu nepildīšanā un norādot, ka tiek bremzēti viņa centieni cīnīties ar korupciju augstu ierēdņu aprindās. Vienlaikus Gruzijas eksprezidents paziņoja, ka dibinās jaunu partiju startam Ukrainas vēlēšanās.
Gruzija vēlas panākt, lai Saakašvili tiktu izdots tās tiesībsargāšanas iestādēm, jo viņam izvirzītas apsūdzības saistībā ar vardarbīgu protestētāju izklīdināšanu 2007. gadā un kratīšanu privātā televīzijas kanāla "Imedi" redakcijā. Savukārt Ukraina lēmumu par pilsonības atņemšanu skaidro ar faktu, ka imigrācijas anketā Saakašvili nav pieminējis pret viņu ierosinātos kriminālprocesus,
Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs, kurš pārstāv Seima opozīcijā esošo Liberāļu kustību, nesen izteica ierosinājumu apsvērt iespēju piešķirt Saakašvili Lietuvas pilsonību, taču pats eksprezidents norādījis, ka neplāno to lūgt, bet jūtas ļoti pateicīgs par šādu piedāvājumu.
Jautāts, vai viņš cer, ka Lietuva un citas ES valstis izdarīs uz Ukrainas varas iestādēm spiedienu viņa pilsonības jautājumā, Saakašvili atbildējis, ka nav to lūdzis un vēlas vienīgi to, lai viņam ļauj atgriezties un aizstāvēt savas tiesības Ukrainas tiesā.
Vaicāts par iemesliem, kādēļ, viņaprāt, viņam atņemta Ukrainas pilsonība, Saakašvili paudis viedokli, ka viņš prezidentam Porošenko kļuvis "par pārāk nopietnu oponentu".
"Viņa popularitāte ir ļoti zema, bet manējā strauji aug. Sākam atrast kopīgu nostāju ar citiem opozīcijas līderiem. Kopš [bijušā prezidenta Viktora] Juščenko kampaņas laikiem un viņa prezidenta pilnvaru sākuma neviens cits nav spējis sapulcināt tik lielus pūļus, kādus Ukrainā sapulcināju es. Sabiedrības atbalsts ir milzīgs. Viņš (Porošenko) kļuvis nervozs, sācis apskaust savu oponentu un nolēmis šādā ceļā tikt no viņa vaļā," izteicies Gruzijas eksprezidents.
Uz jautājumu par saviem turpmākajiem plāniem viņš atbildējis, ka pašlaik ceļo pa Eiropu un jau otrdien dosies projām no Lietuvas, lai apmeklētu vairākas Eiropas valstis un tad kopā ar saviem atbalstītājiem atgrieztos Ukrainā.
"No tiesas sēžu termiņiem būs atkarīgs, kad es ar saviem atbalstītājiem Ukrainas parlamentā un sabiedrībā atgriezīšos Kijevā, lai cīnītos tiesā," paziņojis Saakašvili.
Kā ziņots, Ukrainas robežapsardzes dienests otrdien brīdināja, ka gadījumā, ja Gruzijas eksprezidents mēģinās iekļūt Ukrainā, viņam uz robežas tiks atņemta Ukrainas pase, bet pats viņš netiks ielaists valstī.
