Tiesa Maskavā piespriedusi 8,5 gadu ieslodzījumu Krievijas opozīcijas politiķim Iļjam Jašinam, kurš apsūdzēts "viltus ziņu" izplatīšanā par Krievijas armiju, vēsta raidsabiedrība BBC.
Jašinu apsūdzēja par to, ka viņš runāja par civiliedzīvotāju nogalināšanu Kijivas apgabala Bučā, savā sociālo tīklu tiešraidē demonstrējot arī kadrus no notikuma vietas, kuros redzamas okupantu zvērību sekas.
Savā tiešraidē Jašins minēja, ka par notikušo atbildīgi varētu būt Krievijas karavīri, kas nesaskanēja ar Maskavas oficiālo pozīciju.
Valsts apsūdzība pieprasīja Jašinam deviņu gadu ieslodzījumu un četru gadu aizliegumu izmantot internetu.
Pats Jašins pēdējā vārdā teica, ka labāk saņemt 10 gadus cietumā (maksimālais sods pēc attiecīgā panta), nekā "klusējot sadegt no kauna".
Jašina interviju portālam "Delfi" par Ramzana Kadirova lomu Krievijā var lasīt šeit.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
