Krievijas parlamentā Igaunijas iecerēto žogu uz robežas vērtē kā naudas izšķiešanu
Foto: Reuters/Scanpix

Krievijas parlamenta augšpalātā - Federācijas padomē - uzskata, ka Igaunijas plāni būvēt zogu uz robežas ar Krieviju ir lieki tēriņi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Uz Krievijas un Igaunijas robežas nav militāra pretnostatījuma, nav nekādu īpašu kriminālu apstākļu, kas saistīti ar nekontrolētu kontrabandas preču, narkotiku vai vēl kaut kā tāda plūsmu. Nav tādu migrācijas draudu, ar kādiem saskaras daudzas Eiropas valstis," intervijā ziņu aģentūrai "Interfax" teicis Federācijas padomes Ārlietu komisijas vadītājs Konstantīns Kosačovs.

"Ideju par žogu Igaunijā un Ukrainā idejas autoriem ir tikai viens mērķis - vēl vienu reizi metālā un akmenī, ar dzeloņstieplēm nostiprināt tēlu Krievijai kā pārējai Eiropai draudus radošai valstij, kas pastāvīgio destabilizē situāciju kaimiņvalstīs, no kuras ir jānorobežojas kā no pastāvīga draudu un problēmu avota," Kosačovs klāstīja.

Viņš norādīja, ka šis žogs kļūs par pilnībā ideoloģizētu pieminekli, kuram nav nekāda praktiska pielietojuma.

Apstākļos, kad gan Ukrainai, gan arī Igaunijai ir plašas ekonomikas problēmas, naudu, kas piešķirta šim žogam, varētu atrast daudz labāku pielietojumu. Bet, ja jau mūsu kaimiņi uzskata, ka pašlaik ir jāiegulda nauda ideoloģizētos pieminekļos, tā ir viņu izvēle," uzsvēra Krievijas parlamenta augšpalātas Ārlietu komisijas vadītājs.

Kosačova vērtējumā, iniciatīva no Krievijas puses paliks bez atbildes. "Neredzu nekādu nepieciešamību, uz katru muļķību reaģēt nevajag, nevajag mēģināt izlauzties caur šo sienu, nevajag radīt analogu mūsu pusē. Pret to ir jāizturas ar ironiju, jāsaprot, ka, jo vairāk laika paies, jo muļķīgākā stāvoklī atradīsies tie, kas būs tajā žoga pusē. Laiks šajā gadījumā strādā ne jau pret mums," viņš pauda pārliecību.

Viņš atgādināja, ka pēckara Eiropas vēsturē ir bijis viens žogs -Berlīnes mūris -, kas Eiropas kontinentu divās daļās nošķīra Aukstā kara laikā.

"Šogad novembrī atzīmēsim 25. gadadienu Parīzes hartai jaunai Eiropai, kas kļuva par dokumentu, kurš pavilka svītru zem Aukstā kara perioda, kas Eiropu pārvērta valstī bez robežlīnijām, kas nosaka drošības principus kontinentā," paskaidroja Kosačevs.

Krievijas politiķis uzsvēra, ka jebkurš jauns žogs ir trieciens hartā iekļautajām idejām.

"Katra jauna mūra būvniecība ir apstiprinājums tam, ka Krieviju vienkārši apmānīja. Kad mēs parakstījām hartu, mums apsolīja jaunus mūrus necelt, jaunas militārās bāzes, bruņojumu neizvietot tiešā mūsu robežas, mūsu partneru robežas tuvumā. Rezultātā mēs saņēmām NATO paplašināšanos. Eiropas Savienības nozīmes aktivizēšanos drošības jautājumos. Beigās rodas jauni mūri, kas var izrādīties ilglaicīgāki un nepārvaramāki nekā savulaik bija Berlīnes mūris," viņš uzsvēra.

Jau vēstīts, ka, lai cīnītos pret nelegālo robežšķērsošanu, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde plāno būvēt žogu Igaunijas un Krievijas robežas posmā, kas veido trešo daļu no kopējās abu valstu sauszemes robežas.

Ukrainas miljardieris un Dņepropetrovskas apgabala gubernators Igors Kolomoiskis jūnijā ierosināja uzbūvēt augstsprieguma žogu uz valsts robežas 1920 kilometru garumā, kura izmaksas varētu sasniegt simts miljonus eiro. Pēc Kolomoiska ieceres, metāla žogu, kas stiepos Doņeckas, Harkovas un Luhanskas apgabalu teritorijā, varētu uzbūvēt sešu mēnešu laikā, bet projektu finansēt varētu no ziedojumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Igaunija Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form